PV_2015_049

Jim Munroe

Cik sevi atceros, jau no bērnības mani ļoti interesēja viss noslēpumainais. Pēc tam, kad cirkā biju redzējis iluzionista trikus, es pārnācis mājās varēju pavadīt stundas, lai atrisinātu triku noslēpumu – kā tas tika paveikts. Un parasti man tas izdevās. Atklāju, ka iluzionisti prot radīt sajūtu, ka mūsu priekšā notiekošais ir realitāte, kaut patiesībā tas viss ir acu apmāns. Tā, pašam nemanot, es biju kļuvis par kārtīgu skeptiķi.

Lēnām apgūstot iluzionista mākslu, sāku saprast, ka šie priekšnesumi ir mākslīgi veidoti, kā nereāla ilūzija. Tāpēc, kad kādu dienu dzirdēju vēsti par Jēzu, arī tā man likās kā nereāla pasaka. Jēzus man atgādināja triku meistaru, kurš slēpjoties aiz priekškara, liek notikt neticamiem burvju trikiem.

Kad mācījos koledžā, reiz, kāds kursa biedrs mani uzaicināja uz draudzi. Lai gan biju skeptiski noskaņots, tomēr kompānijas dēļ piekritu aiziet. Dievkalpojumā dzirdētais satricināja visu manu pasauli. Sludinātā vēsts galīgi neatbilda principiem, pēc kuriem es dzīvoju, tomēr tā mani ļoti aizskāra. Kopš šīs reizes, mani vairs neatstāja jautājumi: „Bet ja nu tiešām Dievs ir? Vai iespējams, ka ir kas vairāk par šo dzīvi uz zemes? Vai vēsts par Jēzu varētu būt patiesa?”

Aizvien vairāk sāku just, ka kāda daļa manī vēlas ticēt Dievam un Bībelei. Taču man vajadzēja neapstrīdamu pierādījumu tam, ka Dievs ir reāls, jo savā dziļākajā būtībā es neticēju labajam, bet vienmēr visur meklēju slēptus motīvus.

Teicu Dievam: ”Dievs, es lūdzu, ja Tu esi, tad dari Sevi man reālu. Es vēlos kopā ar Tevi aiziet aiz šī ilūziju aizkara un iepazīt Tevi, sajust Tevi tā, lai es tiešām varētu Tev ticēt ar visu savu  būtību. Lai varētu noticēt, ka Tu tiešām manis dēļ sūtīji Savu Dēlu, lai man nebūtu jāmirst. Parādi man, kā tas ir iespējams, ka Jēzus var dzīvot manī. Tavs Vārds man šķiet kā iluzionista triks – ja tas tā nav, tad atklājies man!” Dažreiz, izsakot lūgšanu, mēs nemaz negaidām atbildi. Tā bija arī ar mani. Bet es nezināju, ka atbilde jau bija ceļā pie manis.

Kā tas notika? Tobrīd biju 29 gadus vecs, starptautiski atzīts iluzionists, precējies ar brīnišķīgu sieviņu un svētīts ar diviem bērniem. Negaidot, manu mierīgo, nosacīti laimīgo dzīvīti izjauca veselības problēmas – sāku izjust intensīvas sāpes labajā kājā. Lai tās nomāktu, dzēru sāpju remdinošas zāles, bet ar laiku arī tas vairs nelīdzēja. Sapratām, ka vajadzīga medicīniskā palīdzība.

Kad slimnīcā jau bija nodotas neskaitāmas analīzes, ārsts, ienācis palātā, paziņoja, ka mana asins aina ir neskaidra un nepieciešamas vēl dažas sarežģītas pārbaudes. Tiku durstīts, mērīts un pētīts, līdz atvērās durvis un palātā ienāca vīrs, uz kura pie baltā uzsvārča pamanīju maziem burtiem uzšūtu zīmi – „Teksasas onkoloģija”. Viņš mani uzrunāja: „Monro kungs, nezinu, kā lai to maigāk pasaku, bet jums ir leikēmija un jums nepieciešama steidzama ārstēšana.” Viņš paskaidroja, ka stāvoklis esot ļoti nopietns un, ja netikšot veikti ārkārtas pasākumi, dzīvot man atlicis vien pāris mēnešus.

Pēkšņi mana dzīve bija apstājusies. Biju ieskrējis slimnīcā, lai paņemtu kādas pretiekaisuma zāļu  receptes savai sāpošajai kājai, un nu jau es gulēju Onkoloģijas nodaļā ar leikēmiju.

Tā gulēju palātā ar vēlmi pamosties no šī murga, kad pie manis ienāca galvenais ārsts un teica: ”Monro kungs, man jums ir sliktas ziņas!” Pie sevis ar ironiju nodomāju: ”Kas gan var būt vēl ļaunāks par asins vēzi?„ Viņš turpināja: ”Jūsu leikēmijas paveids ir reti sastopams un tā ārstēšana ir daudz sarežģītāka kā sākumā bijām plānojuši. Ja cīnīsimies pret to ar ierastajām metodēm, tas simtprocentīgi atgriezīsies. Bet ir kāds variants, kuru mēs vēlamies izmēģināt – tas varētu jums palīdzēt. Mēs gribētu jums veikt kaulu smadzeņu transplantāciju, taču, lai tas varētu notikt, pirmkārt, mums jāstabilizē jūsu stāvoklis ar ķīmijterapiju, un, otrkārt, tajā laikā mums jāatrod donors, kura DNS būtu identiski atbilstošs jūsējam. Bet arī tas vēl nav viss. Ja mēs tādu atradīsim, tad vēl nepieciešams, lai jūsu ķermenis pieņemtu donora asinis kā savējās. Tad, ar laiku, tavs organisms izstrādās jaunas baltās asins šūnas.”

Sākās donora meklēšana. Vispirms iesāka ar manu ģimeni, radiem, draugiem, bet neviena DNS neatbilda manējam. Gāja laiks, ārsti pārbaudīja visu starptautisko Kaulu smadzeņu transplantācijas datu bāzi. Biju gandrīz jau padevies neticībai, ka kaut kur pasaulē varētu atrasties cilvēks ar identisku DNS. Taču kādu dienu manā palātā ienākušais ārsts pavēstīja, ka esot noticis brīnums. No datu bāzes, kurā esot 7 miljoni donoru, viņi bija atraduši 16, iespējams, atbilstošus donorus, un no šiem 16 – vienu, ar ideāli piemērotu DNS manam. Mēs bijām pārsteigti, laimīgi un gaidu pilni. Tas likās tik neticami, ka bija atradies cilvēks ar man vajadzīgo DNS. Bet pārsteidzošākais likās, ka tā bija 19 gadus veca meitene, kas drosmīgi vēlējās spert šo soli – dot savas asinis, kas man bija tik ļoti nepieciešamas izdzīvošanai.

Tā nu gaidīju asinis, kas glābtu manu dzīvību. Tās nāca desmit dienas, un visu šo laiku es dzīvoju apbrīnojamā mierā un pateicības stāvoklī. Atkal un atkal es dzirdēju ārstus man sakām: ”Kad mēs to izdarīsim, tu būsi kā no jauna piedzimis. Kad mēs saņemsim šo transplantu un tev to iedosim, tev būs jauna dzimšanas diena, tu būsi kā mazulis mātes miesās.” Atskārtu, ka šādus izteicienus es biju jau dzirdējis agrāk – draudzē un nodomāju, ka tas izklausās tik līdzīgi tam, kā rakstīts Bībelē.

Gulēju un, skatoties griestos, gaidīju… Es izdzirdēju soļus. Pagriežoties pret durvīm, vienīgais, ko es ieraudzīju bija – asins soma, kas tika ienesta manā palātā. Visu ilgo laiku es biju gaidījis šīs ASINIS – tās bija mana cerība izdzīvot. Pār maniem vaigiem sāka līt asaras. Tā taču bija mana atbilde! Viņš! Viņš sūtīja Savu Dēlu – Jēzu Kristu, lai es varētu dzīvot! Viņš bija izlējis Savas nevainīgās un šķīstās asinis, lai es būtu glābts, brīvs no grēka un dziedināts! Viņa asinīs bija mana atbilde!

Donora asinis lēnām piepildīja manu ķermeni… Lai gan ārsti uz mani skatījās ar vārgām cerībām, es zināju, ka man ir atbilde. Es zināju, ka mans ķermenis pieņems donora asinis un sāks izstrādāt jaunu imūnsistēmu. Es zināju, ka Dievs ir reāls!

Šodien esmu pilnībā brīvs no vēža. Esmu pilnīgi vesels. Dievs sūtīja man atbildi. Dievs darīja Sevi man reālu. Esmu pārliecināts, ka cilvēks bez Dieva un Viņa glābšanas ir garīgi slims ar vēzi, kas viņu iekšēji saēd, un, ja viņš patiesi paskatītos uz sevi no malas, redzētu, ka lēnām mirst.

Savās dvēselēs mēs esam izmisuši un gaidām, lai kāds iejaucas un tiek galā ar šo „vēzi”. Mēs mēģinām to apturēt, veidojot attiecības, baudot seksu, dzenoties pēc materiālām vērtībām, taču pēc to lietošanas „vēzis” vienmēr atgriežas. Šo nāvējošo slimību var uzvarēt tikai Viņa – Jēzus Kristus izlietās asinis. Jebkuram cilvēkam vienīgā atbilde uz visiem jautājumiem ir – Jēzus !

Vairāk informācijas par mākslinieku: http://www.whoisjimmunroe.com/