Kopš pazīstu Jēzu, es zinu, ka esmu aicināta nest gaismu, prieku un mīlestību sev apkārt. Pirms izvēlējos uzticēt savu dzīvi Jēzum, biju astoņpadsmitgadīga meitene, kas lielāko daļu dzīves bija slimojusi – viena slimība, otra un tā gadu no gada. Es neteiktu, ka mana dzīve bija slikta. Man bija labi vecāki, draugi, biju sabiedriska, ar lieliem sapņiem nākotnē, bet manī nekad un nekādos apstākļos nebija miera. Naktīs slikti gulēju, skolā par katru sīkumu varēju izplūst asarās. Dziļākā būtībā es dzīvei neredzēju jēgu. Apkārtējie bija pieraduši pie mana pesimisma un mūžīgās neapmierinātības. Katru mēnesi apmeklēju psihiatru, dzēru zāles pret nemitīgajām galvassāpēm, nemieru un depresiju.
Reizēm man bija sajūta, ka tas nekad nebeigsies, ka reiz es tiešām sajukšu prātā. Pat tad, kad pēc vairāku gadu ārstēšanās, ārsti teica, ka esmu pilnīgi vesela, manī nebija miera. Kad izlēmu uzticēt savu dzīvi Dievam, es beidzot ieguvu mieru. Dievs man palīdzēja sakārtot sevi un savu dzīvi. Es pilnībā tiku dziedināta no galvassāpēm, pagātnes pieredzes un atmiņām. No jauna spēju iemīlēt sevi, savu ģimeni un pats galvenais – Dievu. Tagad man ir 21 gads un varu teikt, es esmu pilnībā cits cilvēks. Zinu savas dzīves jēgu, mērķi un misiju. Un zinu, ka Dievs man ik dienas ir klātesošs, lai kā man ietu un ko es darītu.
Pasaulē ir tikai viena liela laime. Tas ir Dievs. Pārējās ir tikai mazas laimītes. Iegūstot lielo laimi, mazās tai automātiski seko.
Liene