Turpinot rakstu sēriju par mūsdienu tehnoloģiju ietekmi uz bērniem, šoreiz aplūkosim televizora ietekmi uz bērna emocionālo un fizisko veselību. Nav noslēpums, ka televizors daudzās ģimenēs kļuvis par sava veida aukli, un vairums bērnu prot paši to ieslēgt un skatīties, vēl pirms tie vispār ir sākuši iet uz bērnudārzu. Bet vai mēs nojaušam kādu kaitējumu TV skatīšanās nodara mūsu bērniem?
- Divas trešdaļas zīdaiņu un mazu bērnu dienā pavada vidēji 2 stundas skatoties televizora ekrānā.
- Vecumā no 8 – 18 gadiem TV dienā skatās vidēji 4 stundas, bet 2 stundas pavada pie datora, spēlējot datorspēles un apmeklējot dažādus sociālos tīklus
Pediatru Asociācija ASV vecākiem, kuru bērni ir jaunāki par 2 gadiem, iesaka tos vispār nepakļaut TV ietekmei. Bērniem, kuri vecāki par diviem gadiem, televizoru neiesaka skatīties vairāk par vienu stundu. Šajā stundā, protams, būtu jāskatās kvalitatīvas, bērna vecumam atbilstošas programmas.
Bērnam pirmie divi dzīves gadi ir kritiski nozīmīgi smadzeņu attīstībai. TV un citi elektroniskie mediji traucē izziņas procesu attīstību. Tā vietā bērnam ir nepieciešamas rotaļas un spēles kopā ar vecākiem, lai šī mijiedarbība veicinātu viņa kognitīvo, fizisko un sociālo attīstību.
Arī vēlāk, ja bērns daudz laika pavada pie TV ekrāna vai soc. tīklos, tiek traucēta viņa fiziskā attīstība, iztēles spējas, un negatīvi ietekmēts dvēseles stāvoklis.
Protams, kontrolēta un uzraudzīta televīzijas skatīšanās var būt arī pozitīva. Ir daudz labu, izglītojošu un iztēli raisošu programmu. Sevišķi, ja bērns vēl neapmeklē skolu, tās var būt kā lielisks palīglīdzeklis, lai apgūtu alfabētu un citas zinības. Bērni var iepazīt dabu un dzīvnieku pasauli.
Tomēr bieži vien vecāki ieliek bērna rokās televizora pulti, jo paši vēlas nedaudz miera un klusuma. Un bērns pats slēdz kanālus un neierobežotā laika limitā izvēlas sev vēlamās programmas, bet vecāki, kārotā “mirkļa” vietā, attopas, ka bērns ir nosēdējis pie TV ekrāna jau vairākas stundas, skatoties lietas, kas pilnībā neatbilst kam – labam, veselīgam un izglītojošam, kas palīdzētu viņa attīstībai un rakstura izveidei.
Pārāk daudz televīzijas nodara nopietnu kaitējumu:
- Bērni, kuri regulāri, skatoties televīziju pavada ap 4 stundām dienā, visticamāk cietīs no liekā svara un veselības problēmām.
- Bērni, kuri skatās vardarbīgus aktus, visticamāk paši izrādīs vardarbīgu uzvedību un neapzināti dzīvos bailēs no tā, ka pasaule nav droša un ar viņiem notiks kas slikts. Viņi kļūst agresīvi un bailīgi.
- Bieži vien TV varoņi rāda bērniem negatīvu piemēru – smēķēšana, dzeršana, izsmejoša attieksme pret sievieti, pilnīga necieņa pret tēvu vai vecākiem cilvēkiem, agresija vai riskantas rīcības, kas pakļauj briesmām viņu veselību un pat dzīvību. Bērni vēl paši neprot atšķirt, kas ir labs un kas ļauns, viņi nespēj izdarīt izvēli, kas viņiem der un kas ne, tādēļ viņi šīs negatīvās lietas pieņem kā normas un redzēto attieksmi kā savu.
Par to, vai bērniem vispār vajadzētu skatīties TV, bērnu veselības un tiesību aizstāvju domas dalās. Daļa aicina televīziju programmā iekļaut vairāk bērnu izglītojošus raidījumus. Daļa stingri iestājas, ka televīziju nevajag skatīties vispār. Bet daļa uzskata, ka mūsdienās bez TV un interneta neiztiks, tai pat laikā vecākiem ir stingri jākontrolē, kādas programmas bērni skatās, kā arī jānosaka konkrēts laiks, cik ilgi viņi to drīkst darīt.
Vardarbība
Lai gūtu priekšstatu, cik daudz vardarbības aktu bērns redz tikai televīzijā, padomā:
ASV bērns līdz 18 gadu vecumam vidēji redzēs 200’000 vardarbīgus aktus. Nav brīnums, ka bērni kļūst nejūtīgāki pret agresiju un paši to piekopj. Šī redzamā vardarbība veicina tās imitāciju reālajā dzīvē, jo bērnam tā tiek parādīta kā ērta, jautra un efektīva iespēja, kā dabūt vēlamo.
Filmās, multenēs un seriālos ir labie un ļaunie personāži. Un, protams, ka vecāki uzslavē labos, un bērni grib tiem līdzināties, taču, parasti, lai sasniegtu vēlamo rezultātu arī labie varoņi – sit, kaujas, šauj uz sliktajiem utt. Lai gan viņi to dara it kā taisnības vārdā, tomēr viņi izmanto tos pašus līdzekļus, ko vecāki viņiem māca nedarīt, un tā bērns saņem pretēju vēsti, kas viņā rada apjukumu. Bez tam, arī “sliktie tēli” parasti neatbild par savu rīcību un nesaņem sodu par nodarījumu.
Mazi bērni baidās no vardarbīgiem attēliem un tiem nepalīdz vecāku mierinājums: “Tas nenotiek pa īstam.” Jo bērns neprot nošķirt fantāziju no realitātes. Sekas – nervozums, uzvedības traucējumi, murgi un miega traucējumi.
Riskanta uzvedība
Televīzijas programmas un reklāmas ir piesātinātas ar lietām, kuras mēs noteikti nevēlamies, lai mūsu bērni pārņem – alkohols, smēķēšana, narkotikas, neprātīga, nekontrolējama rīcība, kas tiek parādīta kā jautra un aizraujoša nodarbe. Pat, ja vecāks pēc tam stāsta, ka tas ir bīstami, un tam būs graujošas sekas, negatīvā informācija tiek nepārtraukti sniegta bērnam daudz spilgtāk par vecāku vārdiem.
Netiešā alkohola reklāma pēdējo gadu laikā ir palielinājusies vairāk kā jebkad, īpaši tam pakļaujot nepilngadīgos bērnus. Nesen kādā pētījumā tika secināts, ka reklāmu ietekme uz bērniem un jauniešiem ir palielinājusies par 30%. Lai gan cigarešu reklāmas ir aizliegtas – filmās, realitātes šovos un seriālos – bērni tās redz nepārtraukti, un tas kaitīgos ieradumus padara par normāliem un pieņemamiem. Patiesībā, bērniem, kas televīziju skatās vairāk kā 5 stundas dienā, ir daudz lielāka iespēja sākt smēķēt nekā tiem, kas to dara ne vairāk, kā ieteicamās 2 stundas dienā.
Liekais svars
Jau ilgāku laiku veselības eksperti uzskata, ka aptaukošanās, kas ir būtiska visas sabiedrības veselības problēma, ir tieši saistīta ar pārlieku televīzijas skatīšanos. To darot, bērni ir neaktīvi, kā arī visu laiku vēlas niekoties ar našķiem, kas parasti nav nekas veselīgs. Bez tam, televīzijas reklāmas, arī netiešās, tos nepārtraukti mudina ēst neveselīgu pārtiku – kartupeļu čipsus, cukuriem bagātus dzērienus, šokolādes utt. 2008. gadā veikts pētījums pierādīja, ka samazinot laiku pie TV ekrāniem, bērni ātri atgūst labāku fizisko formu un atbrīvojas no liekā svara.
Reklāmas
Aprēķināts, ka ASV gada laikā bērni vidēji redz ap 40’000 reklāmu. Sākot ar rotaļlietu reklāmām televīzijā līdz pievilcīgu karikatūru un tekstu reklāmām uz brokastu pārslu pakām. Bērniem viss izskatās ideāli, un prātā viņi pieņem, ka tas viss viņiem ir tiešām vajadzīgs. Līdz 8 gadu vecumam bērns nespēj izprast reklāmu patiesos nolūkus.
Protams, tu nevari bērnus pasargāt no visu reklāmu ietekmes, bet tu vari ar viņu runāt un stāstīt par šī biznesa mērķiem: ”Vai tu, bērniņ, domā, ka šī izvēle ir veselīga un tā nāks tev par labu?”
Skaidro savam bērnam, ka reklāmas veido, lai uzņēmumi varētu mums pārdot savu produktu. Lai iekārdinātu cilvēkus tērēt savu naudu, iegādājoties lietas, kas tiem nemaz nav vajadzīgas.
