Pirms piedzīvoju Dievu, atceros sevi kā cilvēku, kurš Dievam netic. Priekš manis ticības lietas bija kā pasaciņa, kam tic tikai nenopietni cilvēki. Es nebiju redzējis neko, kas pierādītu, ka Dievs ir. Tas arī nebija atbilstoši manai tā laika loģiskajai domāšanai. Protams, es nebiju pielicis nekādu piepūli, lai meklētu vai interesētos par Dievu. 

No 15 gadu vecuma jau biju sācis smēķēt un lietot alkoholu. 20 gadu vecumā paciņa cigarešu un minimums viena alus pudele dienā bija jau norma, un neko sliktu es tajā nesaskatīju, lai gan dzīvoju no algas līdz algai un pārsvarā visu naudu iztērēju tusiņos, cigaretēs un alkoholā.

Ticības jautājums man aktualizējās 24 gadu vecumā, kad sāku satikties ar meiteni, kas tagad ir mana sieva. Viņa apmeklēja dievkalpojumus, un tāpēc, ka man viņa ļoti patika, man bija jāiet kopā ar viņu. Un notika tā, kā ir Bībelē rakstīts – “meklējiet, tad jūs atradīsit”. Lasot Bībeli, apmeklējot dievkalpojumus un Alfas kursu luterāņu baznīcā, Dievs man atklājās.

Mana “loģiskā” domāšana saprata, ka Dievs ir. Un īstenībā, ka bez Viņa nemaz nekas nevar būt, jo nav citas loģikas, kas visu izskaidrotu. 

Kādu laiku gan vēl turpinājās cīņa ar alkoholu un cigaretēm, jo atkarība 10 gadu laikā bija iesēdusies dziļi. Bet tā bija īstā brīvība, kad no šīs atkarības tiku vaļā. Līdz tam nemaz nebiju varējis iedomāties, ka tas var būt tik labi!

Domājot par savu dzīvi ar Dievu, par savu pieredzi – man šķita, ka man nemaz nav ko teikt. Nekādi pārdabiski brīnumi ar mani nav notikuši. Man nav bijusi nekāda letāla slimība, no kuras esmu dziedināts. Dievs nav man parādījies redzamā veidā un nav ar mani runājis dzirdamā balsī. Viss, kas man ir, ir ikdienas rutīna. Darbs – māja, māja – darbs. Un tā arī bieži var notikt, ka tos brīnumus, ko dara Dievs, mēs aizmirstam. Viņi izbalē mūsu ikdienas rutīnā.

Bet brīnumi nav tikai uguns no debesīm vai dārdošā balsī runājošs Dievs, tie ir arī ikdienas situācijās.

Algas paaugstinājums, kad nevienam citam algu nepaaugstina; uzrakstīts maģistra darbs, kuru nebija iespējams uzrakstīt termiņā; mugurkaula diska trūce, kurai nevajag operāciju, un es varu lēkt un skriet; naktī izteikta lūgšana par dziedināšanu slimībai ar COVID simptomiem, un pamosties esmu par 99% vesels. Un vēl man ir visskaistākā un vislabākā sieva pasaulē! 

No šādiem un vēl citiem brīnumiem sastāv mana dzīve kopā ar Jēzu, un es varu tikai slavēt un pateikties Dievam, ka man tā ir paveicies, ka Viņš mani ir izglābis, ka par mani viss ir samaksāts.

Kaspars