Mani vecāki pēc problēmām, kas ilga daudzus gadus, ir šķīrušies, tāpēc es esmu piedzīvojusi, cik stipri un dziļi šāda atmosfēra ģimenē ietekmē bērnus, tas ir, mani. Tomēr galvenais, kādēļ rakstu, ir – es vēlos pastāstīt, ka ir Ceļš no tā visa laukā. Ceļš uz dziedināšanu un mieru, un šis Ceļš ir – Jēzus.
Es noteikti negribu kaut kā vainot savus vecākus vai norādīt uz viņu pagātnes kļūdām, bet es gribu pastāstīt Tev, kā mums, bērniem, vieglāk tam iziet cauri un ko no tā mācīties. Ja Tu lasi šīs rindas un esi līdzīgā situācijā, gribu atgādināt – Tev tavā situācijā ir izeja.
Mans stāsts nav pats skarbākais, jo vecāki oficiāli izšķīrās, kad man jau bija 18, taču tas viņiem bija pēdējais solis ļoti garā un gadiem ilgā ceļā projām vienam no otra. Atceros sevi kā mazu bērnu, kurš sastindzis noskatījās vecāku strīdos, dusmās un kliedzienos un nezināja, ko darīt, kā palīdzēt. Tāpēc arī es zinu, kā ir – pirms miega elsojot raudāt spilvenā tik klusi, lai neviens to nedzirdētu un kā ir vērot citas laimīgas ģimenes, kurās valda vienprātība, kas tik jauki pavada kopā laiku, un iekšēji justies kā bērnam, kurš stāv kā pielīmēts pie skatloga, skatoties rotaļlietu veikalā, bet neko no tā nevarot nopirkt. Es pazīstu to vientulību, tukšumu un sāpes, gandrīz fiziski sajūtot to auksto un biezo sienu vecāku starpā. Un to, ko nozīmē justies tik nepārliecinātai par sevi un dzīvot bailēs par savu nākotnes ģimeni, jautājot sev un Dievam – “Kāpēc tas viss notiek ar mani? Kāpēc esmu piedzimusi tieši šajā ģimenē? Kad tas viss beigsies?”
Bet, paldies Dievam, es arī zinu, cik varena ir Jēzus mīlestība, un, ka Viņš visas lietas vērš par labu tiem, kas Viņu mīl. Es zinu arī to, kā ir – uzaugt Dieva žēlastības ieskautai, un dienu pēc dienas nākot Viņa klātbūtnē, tikt piepildītai ar Viņa mīlestību, lai pēc tam spētu to dot ģimenei. Esmu piedzīvojusi, kā atvērt Dievam savu salauzto sirdi un ļaut, lai Viņš to dziedina. Tas dod tādu brīvību! Es arī zinu – kā mācīties piedot, darot to atkal un atkal, pirmo un simts pirmo reizi. Kā ļaut, lai Dieva Vārds un Viņa patiesība izmaina domāšanu un nomazgā dvēseles netīrumus.
Jā, tas viss nenotiek vienā dienā, tas ir garš process, kurā Dievs ik pa laikam paceļ augšā kādas sāpīgas atmiņas, lai es tās atdotu Viņam, piedotu un atlaistu, saņemot savas dvēseles dziedināšanu. Es no sirds ticu, ka arī Tu to saņemsi un piedzīvosi izmaiņas sevī un savā ģimenē. Tāpēc gribu Tev ieteikt vairākas lietas, ko Tu vari darīt, un attieksmi, kuru vari mainīt, lai izietu cauri šim grūtajam laikam uzvarā.
Cieni un godā savus vecākus, lai arī kādi viņi ir un ko būtu darījuši. Šis ir vienīgais bauslis ar apsolījumu “..Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu..”. Tavai attieksmei pret vecākiem ir sekas. Tas, vai Tu godā savus vecākus tiešā veidā ietekmē tevi pašu. Es saprotu, ka vecāki ir ļoti dažādi un Tev var šķist, ka nav nekā, par ko viņus cienīt un godāt, bet Tu vari atraisīt vairāk Dieva spēka savā ģimenē un dzīvē kopumā, paklausot Dievam. Tā ir Viņa griba, lai Tu cieni savus vecākus. “Jā, bet kā es varu viņus godāt?” Tu jautāsi. Sāc ar to, ka izturies pret viņiem ar cieņu. Nepacel balsi. Paklausi pat tad, kad ļoti to negribas. Nestāsti citiem sliktu par vecākiem. Esi pazemīgs.
Piedod saviem vecākiem. Neviens nav perfekts un visi sāpina cits citu, sevišķi savus tuvākos. Piedod vecākiem gan sīkas ikdienas lietas, gan nopietnus, apzinātus un smagus nodarījumus. Tava sirds kļūs daudz brīvāka un lūgšanas efektīvākas. Lūdz Svētajam Garam palīdzību, lai viņš atklāj, kas notiek Tavā sirdī un palīdz Tev. Princips “norij un dzīvo tālāk” nedarbojas, jo, ja Tu katru šo situāciju un nodarījumu apzināti neizvēlēsies piedot, tas tevī krāsies kā aizvien lielāks rūgtums un aizvainojums, kas ļoti traucēs attiecībās ar Dievu un cilvēkiem Tev apkārt.
“Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā, ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam IR ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.” (Kolosiešiem 3:12-13)
Esi pateicīgs par to, kas Tev ir. Un Tev ir dots daudz – iespēja nākt šajā pasaulē, dzīvība, Dieva tuvums un miers, apsolījumi.. Tev ir tik daudz, par ko pateikties! Pateicība pagodina Dievu un atraisa Viņa klātbūtni, palīdz ieraudzīt un novērtēt Dieva svētības Tavā dzīvē. Izmanto to!
Esi atklāts. Kad vēl dzīvoju ar vecākiem un mums notika visas šīs lietas, kas mani tik ļoti sāpināja un grāva, viena no manām lielākajām kļūdām bija tā, ka es pilnībā ieslēdzos sevī un nevienam nestāstīju par to, kas ar mani notiek. Šeit jāpiebilst, ka ir atšķirība starp aprunāšanu, kad ej pie jebkura un stāsti sliktu par savu ģimeni, to, kādas kļūdas vecāki pieļauj, un to, kad Tu atrodi kaut vienu cilvēku, kuram vari uzticēties, zinot, ka viņš uzklausīs, sapratīs, ticēs par Tevi, lūgs un pateiks to, kas ne vienmēr ir patīkami, bet ir atbrīvojoša patiesība. Ir bezgala svarīgi kādam atvērties un pastāstīt, kas ar Tevi notiek. Jo cilvēks no malas var redzēt skaidrāk un palīdzēt. Turklāt Tev pašam paliks daudz vieglāk, kad ar vēl kādu dalīsi to smagumu, kas gulstas uz Tavas sirds.
Nenosodi un nebaksti ar pirkstu savu vecāku kļūdās. Ir ļoti viegli redzēt, ko otrs dara nepareizi. Arī Tavi vecāki. Tavas sirds mierinājumam – pat Jēzus uzauga nepilnīgā ģimenē! Iedomājies, Viņam bija tikai 12 gadi, kad viņa vecāki, dodoties mājās no pilsētas, tur Jēzu pazaudēja, un galvenais, pamanīja to tikai pēc trim dienām! Tā kā Jēzus Tevi ļoti labi saprot, bet tajā pašā laikā Viņš parādīja izcilu piemēru pilnīgai mīlestībai. Tāpēc es Tevi iedrošinu apzināties, ka Tavi vecāki ir tikai cilvēki, un Tev pašam būs daudz vieglāk dzīvot, ja nenosodīsi viņu rīcību un izvēles, bet piedosi.
“Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.” (Lūkas 6:37)
Sāc spīdēt un mīlēt TU. Esi pirmais, kurš smeļ no dzīvā Mīlestības Avota un ienes gaismu tuvākajiem. Negaidi, kad citi dos Tev, esi pirmais, kurš dod. Tu to vari. Tev izdosies, jo Tavā sirdī ir izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas Tev dots (Rom 5:5). Tev, kā Dieva bērnam, ir jāizpauž rīcība, kas balstās Dieva mīlestībā un patiesībā, nevis Tavās sajūtās. Kad kārtējo reizi Tev ir kārdinājums nosodīt vecākus par viņu rīcību vai dusmoties pretī, kad šķiet, ka pret Tevi izturas netaisni, sarūgtināties vai jebkas cits, stāvi stipri Vārdā, ka Tavā sirdī JAU ir izlieta Dieva mīlestība, tāpēc Tu spēj atbilstoši rīkoties. Stāvi pretī bailēm un nedrošībai ar Dieva Vārdu un piepildies ar prieku Dieva klātbūtnē. Tev viss izdosies!
Lūdz par saviem tuvākajiem un savu sirdi. Lūgšanai ir milzīgs spēks. Tā liek realizēties fiziski tam, kas jau ir patiesība garīgajā pasaulē. Izmanto šo spēku, šo dāvanu, kas Tev dota un lūdz ticības pilnas lūgšanas par saviem tuvākajiem, kā arī par savu sirdi. Un, ja Tev šķiet, ka Tev trūkst tāda ticība izmaiņām, tad sāc vienkārši aizlūgt par savu ģimeni, pateikties par viņiem un to, ka Dievam viss ir iespējams, un Tu redzēsi, kā izmainīsies Tavs paša skatījums un situācija apkārt.
Vairākas no šīm lietām un attieksmēm, ko tikko aprakstīju, man pašai ir nākušas ilgākā laikā nekā gribētos, un esmu diezgan pārliecināta, tas ir tādēļ, ka es toreiz neuzdrošinājos kādam, kurš varētu man palīdzēt un stiprināt, stāstīt par savu situāciju un grūtībām. Tāpēc es gribu teikt Tev, ja esi līdzīgā situācijā, vari droši sazināties ar mani – sociālajos tīklos, e-pastā ([email protected]) vai tikties uz sarunu pie tējas tases.
Luīze
