Džefs un Tamija Aleni, savas laulības sākumu varēja raksturot ar vārdiem: ”Mums viss bija nepareizi. Jau no paša sākuma visu bijām salaiduši dēlī. Ja mūsu acu priekšā būtu pareizā izvēle – mēs vienalga izvēlētos nepareizo ceļu,” saka Tamija.
Laikā, kad Džefs un Tamija satikās, viņš bija ceļojošs komiķis, viņa – oficiante kādā klubiņā. “Džefs jau bija izdzīvojis daudzas īslaicīgas attiecības, tāpēc bija sev apsolījis, ka vairs nekad neielaidīsies ar oficiantēm. Un tad viņš satika mani,” stāsta Tamija.
“Tas dod ieskatu tajā, cik disciplinēts un stiprs ir mans raksturs,” saka Džefs un abi smejas.
Pēc dažiem randiņiem Tamija jau gaidīja bērniņu. Bija jāprecas, un jaunais pāris, pilni kvēlām cerībām, uzsāka savu laulību. “Vienīgais, ko es zināju par laulību – manu vecāku laulība nav labs piemērs. Patiesībā, man nebija piemēra. Nezināju, kādai jābūt veiksmīgai laulībai. Manas asociācijas par laimīgu laulības dzīvi saistījās ar redzēto televīzijā – filmās un ziepju operās. Kad sapratu, ka manā dzīvē nekas nenotiek kā seriālā, biju ļoti vīlies. Kad tas beidzot sāksies? – es izmisis domāju,” stāsta Džefs. “Jau mūsu kāzās viesi uzkrītoši smaidot, mierīgi lika derības uz to, cik ilgi mēs paliksim kopā.”
Tamija: ”Kad cilvēki jautāja, kas mūs vienā otrā piesaistīja, es atbildu, ka mūs vienoja tas, ka abi nemīlējām sevi. Mums abiem bija zema pašapziņa, abi nespējām sevi pieņemt un mīlēt. Bet, ja tas bija tā, tad kā gan varējām mīlēt otru? Kāda varēja būt mūsu laulība?”
Jaunā ģimene pārcēlās tālu prom no Tamijas vecākiem uz Arizonu. Sieva auklēja mazo, bet vīrs turpināja ceļot kā komiķis 250 dienas gadā. Laikā, kad Džefs tomēr bija mājās, reti kad viņa sejā parādījās smaids. Un Tamija ātri vien atskārta, ka šis nav tas jautrais un mīlošais vīrietis, par kādu viņa bija sapņojusi. Patiesībā, kad vīrs bija mājās, Tamija vēlējās, lai viņš ātrāk dodas prom, lai mājās būtu miers. Jo pārbraucot viņš ķērās klāt visiem rēķiniem, dusmojās un izturējās pret sievu nicinoši. Kaut dziļi sirdī viņš mīlēja savu ģimeni, tomēr nemācēja to praktiski izrādīt. Tad Džefs vēl sāka dzert, saasinājās agresīvā uzvedība, un viņi nonāca pie secinājuma, ka vienīgā iespēja ir šķirties. Arī Tamija viltus mieru un mīļumu jau baudīja cita vīrieša skavās.
Tamija: “Nekad nedomāju, ka spēšu ko tādu izdarīt. Vienmēr uzskatīju – ja vīrs mani piekrāps, tūliņ viņu pametīšu. Es nespēju pat iedomāties, ka pati reiz krāpšu savu vīru. Viss sākās domās – es gribēju justies mīlēta, gribēju, lai tur manu rociņu, saka mīļus vārdus un ieklausās tajā, ko saku. Lēnām vien sāku domāt, ka esmu pelnījusi kādu, kurš mani mīlētu, tad – ielaidu domas par citu vīrieti un tad jau – attapos viņa gultā. Viss sākās ar nevainīgām domām, kas likās – nav pārkāpums. Es pat nenojautu, cik ātri tās pāraugs darbībā.
Drīz par manu afēru uzzināja vīrs. Mani pārsteidza viņa reakcija – viņš nebija nikns. Viņš paņēma manu roku un teica: ”Piedod sieviņ, es tevi mīlu. Piedod man. Kā gan mēs šeit nonācām? Kā no skaistajām un lielajām cerībām un gaidām mēs esam nonākuši šeit?”
Tajā vasarā Tamija ar bērniem devās atpūsties pie saviem vecākiem. Džefs nebija ielūgts. Palicis viens, viņš ar vēsu prātu sāka pārdomāt savu dzīvi un izpostīto laulību, un… meklēt mierinājumu Dievā. Meklējot palīdzību, Džefs piedzīvoja Dieva mīlestību un sāka saprast savu nepareizo rīcību un pieļautās kļūdas. Kad Tamija ar bērniem atgriezās, Džefs paziņoja, ka ir atdevis savu dzīvi Dievam un tagad vēlas cīnīties par savu laulību. Sieva bija neizpratnē: ”Ko nozīmē – atdevi savu dzīvi Dievam? Ko tu ar to gribi teikt?” Džefs pastāstīja par savu tikšanos ar Dievu, bet Tamija teica: “Kamēr neredzēšu, neticēšu.”
Liels bija viņas pārsteigums redzot, ka ierastajās situācijās viņš tagad rīkojās pilnīgi citādāk. Pār viņu vairs nevaldīja negatīvās emocijas, viņš valdīja pār savām emocijām. Viņš vairs nekritizēja un neizturējās pret sievu ar nicinājumu. Kas bija noticis? Piedzīvojis Dieva mīlestību, viņš iemīlēja arī sevi, un tādēļ spēja patiesi mīlēt arī sievu un bērnus.
Kad viņu laulība jau bija kļuvusi stipra, Tamijai atklāja vēzi. Džefs nebaidījās. Viņš aprata, ka pienācis laiks iepazīt Dievu kā tādu, kurš dara brīnumus un kuram nekas nav neiespējams – ne viņa, ne viņa sievas dzīvē. Kādu vakaru, kad viņi devās uz pielūgšanas koncertu, Tamija piedzīvoja patiesu Dieva klātbūtni. Un Dieva mīlestība viņu izmainīja.
“Tovakar, braucot mājās, es vīram teicu, ka ar mani viss būs kārtībā, ka esmu dziedināta,” stāsta Tamija. “Mēs turējām viens otra rokas, slavējām un pateicāmies Dievam.”
Tamijas glābšana un dziedināšana notika vienā dienā. Un šī glābšana nesa līdzi arī glābšanu laulībai, attiecībām ar bērniem un skatam par sevi.
“Godīgi varu teikt, ka dabiski skatoties, nebija neviena iemesla, kāpēc mēs būtu palikuši kopā. Mēs necienījām viens otru, nemācējām mīlēt un rūpēties viens par otru, un visu bijām pilnīgi salaiduši dēlī. Vienīgais, kuram mums jāpateicas par to, ka esam kopā un mācamies katru dienu mīlēt viens otru, ir – Jēzus – Viņa pārdabiskā un brīnumainā iejaukšanās mūsu dzīvē.
Viņš no mūsu drupām ceļ pili. Un mēs vairs neesam tādi, kādi bijām. Iepazīstot, kā Kristus mīl mūs un citus cilvēkus, nav iespējams palikt tādiem, kā agrāk. Protams, ir cīņas un grūtības, bet ar Jēzu tās pārvēršas spožās uzvarās.
Dievs ir PAR stiprām un laimīgām ģimenēm. Ja arī jūs esat visu salaiduši dēlī, aiciniet Viņu būt par savas ģimenes galveno personu un jūsu ģimene – attiecības, bērni – uzplauks,” saka Džefs.
