Apprecēties ir bijis mans sapnis jau no pusaudža gadiem. Vienmēr ir gribējies blakus kārtīgu, uzticamu un mīlošu meiteni, kura ir gatava iet līdz pašam galam. Kopš spēru soļus studiju dzīvei Rīgā un uzsāku pastāvīgu dzīvi tur, sirdī dzirdēju ļoti skaļus vārdus par to, ka mans lielākais sapnis kādu dienu piepildīsies, ka atliek vienīgi būt ļoti pacietīgam un neraizēties ne par ko. Bija tikai maza nojauta, kas to saka, bet, lai vai kā, pie tik skaļiem vārdiem es nevarēju nepieķerties. Lai vai ar kādām lietām es saskāros un kam gāju cauri, vai tās bija veselības problēmas, problēmas finansēs un darbā, ar draugiem vai jebkādas citas, jo lielāks vilinājums bija pamest visu un doties atpakaļ uz dzīvi laukos, jo skaļāk es sirdī dzirdēju, lai uzticos un palieku Rīgā.
…jo lielāks vilinājums bija pamest visu un doties atpakaļ uz dzīvi laukos, jo skaļāk es sirdī dzirdēju, lai uzticos..
Tā pagāja apmēram pieci gadi. Vienā reizē, kad sēdēju darbā pie datora un kad viss bija apnicis, arī draugi pēkšņi pametuši dzīvi Rīgā un biju palicis pavisam viens, nodomāju, ka gribās beidzot apkārt cilvēkus, kas nedara stulbas lietas, kuriem var uzticēties un kuri cels. Atlika tikai to nodomāt un pagāja pāris mēneši, līdz es nonācu draudzē. Nekad iepriekš neesmu gājis uz baznīcu un arī ģimenē par to neesam runājuši, bet man uzreiz bija skaidrs, ka tas bija Dievs, kas man sirdī bija licis šos skaļos vārdus. Sapratu, ka Viņš ir bijis tas, kas kārtojis visus manus ceļus, kad nav gājis viegli, bet, kad tomēr neesmu padevies.
Sapratu, ka Viņš ir bijis tas, kas kārtojis visus manus ceļus, kad nav gājis viegli, bet, kad tomēr neesmu padevies.
Es gribēju Viņu vēl vairāk iepazīt. Sāku iet uz draudzi katru svētdienu un lasīt Bībeli katru dienu. Kādā reizē lasot Bībeli, ļoti stipri uzrunāja Vārds no Mateja 6. nodaļas, 33. panta
”Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” Sapratu, ka jebkura lieta, kas man dzīvē nepieciešama, par finansēm, par sapņiem, kas sirdī, tas viss taps piemests, ja vien tuvošos Viņam. Arī mans lielākais sapnis – atrast meiteni, ar kuru nodibināt ģimeni. Kad atstāju to visu Viņa ziņā, bija patīkama un nekad nebijusi brīvības sajūta.
Kad atstāju to visu Viņa ziņā, bija patīkama un nekad nebijusi brīvības sajūta.
Pēc pusotra gada esot draudzē, ieraudzīju Daniju. Sapratu, ka viņā ir daudzas īpašības, kuras arī man ir svarīgas, lai dibinātu ģimeni. Kad pēc laika apsvēru domu spert nākamo soli un vaicāt, vai viņa vēlas ar mani iet uz randiņiem, man Dievs miegā deva sapni, kā tas izskatīsies, kādas puķes man pasniegt, ko man runāt, bet pats galvenais, ka viņa sapnī man piekrita. Pēc pāris dienām spēru šo soli. Pagāja pāris nedēļas un viņa piekrita draudzībai ar mani… Nu jau gandrīz divi mēneši, kopš esam precējušies un atkal varu atskatīties, ka tiešām, mans Dievs ir uzticams visās lietās!
– Edgars
