Rebecca St.James
1977. gadā dzimusī dziedātāja un daudzu dziesmu autore Rebecca St. James ilgu laiku ir darbojusies organizācijā „Īsta mīlestība gaida”. 2000. gadā viņa sarakstīja dziesmu „Wait for me” (“Gaidi mani”), kas kļuva par organizācijas himnu. Dziesmā dziedātāja aicina gan meitenes, gan puišus gaidīt Dieva doto dzīvesdraugu, sargāt nevainību un nesamierināties ar kaut ko, kas pagadās, iztērējot sevi „sīknaudā”.
2011. gada 23. aprīlī Rebecca St. James, apprecējās ar vīrieti, kuru viņa bija gaidījusi līdz 33 gadu vecumam. Viņu sauc Jacob Fink, un viņš dziedātāju bildināja Ziemassvētku dienā viņas ģimenes lauku īpašumā Tennesijā, viņas pirkstā uzvelkot dimanta gredzenu. Topošais līgavainis, kurš sevi arī bija saglabājis nevainīgu, pirms Rebeccas bildināšanas esot lūdzis svētību un atļauju lūgt viņas roku abiem līgavas vecākiem.
„Mēs esam patiesi pārsteigti redzēt, kā mūsu sapņi un ideāli sastapušies mūsu mīlestībā,” stāsta St. James “mēs esam neizsakāmi pateicīgi Dievam par Viņa piešķirto dāvanu.’’
2006. gadā kādā intervijā, kurā komentēja viņas lēmumu gaidīt līdz laulībai, paliekot nevainīgai, viņa atzina, ka ļoti ilgojas pēc ģimenes dzīves, bet saprot, ka kontroli pār savu dzīvi ir pilnībā jāuzticas Dievam.
„Dievs gribēja, lai es iemācos paļauties uz Viņu. Lai es uzticos, ka Viņš parūpēsies par visām manām vajadzībām, lai kādas tās nebūtu. Lai esmu gatava – vai nu laimīgai laulības dzīvei, vai arī realizēju sevi citādāk. Pienāca brīdis, kad es biju gatava dzīvot tikai Viņa slavai,” atzīst mūziķe, uzsverot: „Tā bija viena no grūtākajām lietām, kādu jebkad esmu darījusi, – reāli atdot savu sapni un ilgas Dievam, pilnībā nododot kontroli pār savu nākotni Viņa rokās.”
Grūtajos laikos Rebecca esot palikusi stiprā paļāvībā uz Vārdu: „Ja es ticu, ka Dieva Vārds ir patiesība, kam es tiešām ticu, tad man ir tajā jāpastāv. Jo, kad nāk uzbrukumi un mēģina tevi izšaubīt, gribot, lai tu sagrīļojies un krīti, tad, ja tu patiesi tici, tu nostāvēsi, lai kādas vētras arī neietu tev pāri.”
Ko tev tagad nozīmē laulība?
„Laulība man nozīmē vienību, kas ir spēks, jo es ticu, ka mēs abi kopā spējam būt spēcīgāki savā aicinājumā viens otra dēļ. Es skaidri redzu, ka gan manā, gan vīra dzīvē, mūsu individualitātēm savienojoties, mēs kopā kļūstam stiprāki.
Es ticu, ka laulība reprezentē Kristu un Draudzi, un, ka Draudze ir visstiprākā tieši tad, kad tā ir vienota Kristū. Tad viņa ir vispievilcīgākā un saprotamākā arī tiem, kas Kristu nepazīst. Tāpēc mums ar vīru ir vēlēšanās un ilgas pagodināt Dievu gan ar savām dzīvēm, gan ar laulību. Es ticu, ka laulība ir skaista reprezentācija Dieva mīlestībai uz mums, kurā šī atklātā, pilnīgā dvēseles atvēršana otram ir tik dziļa, kā nevienās citās attiecībās.
Es vienmēr ticēju, ka Dieva nodoms un plāns ir pats labākais un pareizākais manai dzīvei. Ar visu savu sirdi es esmu ticējusi šķīstībai un tagad, esot laulībā, kopā ar savu vīru es baudu savas paklausības augļus. Mēs abi palikām nevainīgi līdz laulībai, un tagad es zinu, ka tā ir lielākā dāvana, ko jebkad kāds var otram dāvāt.
Mēs esam bijuši viens otram uzticīgi līdz laulībai, uzticējuši viens otru Dievam un gaidījuši. Līdz ar to tagad laulībā mūsu uzticība Dievam un vienam pret otru ir tā klints, uz kuras stāvam.”
Ko tev nozīmēja pilnībā uzticēt Dievam savu sapni par ģimeni? Un kādu padomu tu dotu meitenēm un puišiem, kas vēlas ģimeni?
„Es domāju, ka ir līdzsvars tajā, kā Dievs mūs aicina, kamēr esam vieni. Zinu, ka Dievs mūs neaicina, lai noliekam sapņus uz plauktiņa, līdz tiem nomirstam, jo tad mēs nevarētu būt patiesi pret sevi. Dievs mūs aicina kā neprecētus visā savā trauslumā atklāt Viņam savu sirdi: „Kungs, es alkstu pēc šīs lietas, bet es uzticu to Tavās varenajās rokās, jo ticu, ka Tavs plāns manai dzīvei ir pilnīgs.”
„Tas bija pirms kādiem septiņiem gadiem, kad Dievs mani ļoti spēcīgi uzrunāja, atdot visus savus sapņus Viņam līdz tam, ka man nācās iekšēji sevi sagatavot, ka, varbūt, mans sapnis par ģimeni paliks tikai mans sapnis. Nodot visu Dievam un paļauties uz Viņu, pat, ja Viņš prasītu man palikt nevainīgai, bez ģimenes līdz Viņa atnākšanai. Ticēt, ka Viņš rūpējas par tiem, kas Viņam uzticas, pat, ja tajā brīdī šis upuris liekas pārāk sāpīgs.
Bet patiesībā pēc tam, kad visu biju uzticējusi Viņa rokās, manu sirdi piepildīja dziļš miers. Es sapratu, ka, ja arī ir kāds iemesls, kuru es nezinu, bet Dievs zina, kāpēc lai es nebūtu precēta, tad es vienkārši būšu pilna uzticības un turpināšu kalpot Jēzum, smeļot iedrošinājumu un saņemot mīlestību no Viņa.
Man bija tik liels prieks redzēt, kā Dievs rūpējas par mani un piepilda katru manu sīkāko vēlmi un vajadzību, un, kā ar plašu vērienu Viņš pielika punktu arī manam stāstam par gaidīšanu. Tagad jau sākas mana jaunā dzīves nodaļa, kurā esmu kopā ar vīru, un kurā Dievs dara un darīs lielas lietas.
Vai Dievs ir piepildījis tavas vēlmes un gaidas par tavu vīru?
Es sapņoju par daudzām lietām savā nākamajā vīrā. Gribēju, lai viņš man liktos ļoti pievilcīgs un mans vīrs manās acīs ir skaistākais vīrietis uz pasaules. Es sapņoju, ka mums kopā būs jautri un es varēšu būt es pati, un es tiešām to varu. Es baudu, ka varu dalīties savos sapņos, domās un pārdzīvojumos ar viņu.
Dievs ir piepildījis katru manu vēlmi manā vīrā, lai gan pa šiem gadiem prasības man bija kļuvušas diezgan augstas. Bet Dievs neņēma vērā manis izdomātos kritērijus, Viņš vienkārši iedeva pēc sava plāna, un, ziniet, Viņa plānā mūsu dzīvēm ir tikai – pats labākais, kuru priekšā pat mūsu augstākie standarti pēkšņi šķiet nepilnīgi.
Izejot laulībā, mēs abi zinājām, ka ne viens no mums nav pilnīgs. Tādas ilūzijas ir tiem, kuri precas 18 gados, bet ne 33. Šī atziņa palīdz negaidīt no otra, ka viņš vienmēr uzminēs un atbildēs uz katru tavu vēlmi un vajadzību. Tas palīdz laulības sākumā nedomāt, ka mans partneris būs Dievs. Vienīgi Dievs ir pilnīgs visā.
Rebecca saka, ka meitenēm draudzības sākumā ir tipiski ieraudzīt kādu mazu lietiņu, kas viņu neapmierina un uzreiz puisi norakstīt. Viņa domā, ka tieši tas bija liels izaicinājums arī viņai. „Esmu cīnījusies ar savu nepamatoti lielo perfekcionismu. Domāju, ka šis pārlieku lielais perfekcionisms ir īpašība, kas mūsu dzīvēs var sabojāt daudz ko skaistu.”
Vai jaunām meitenēm vajadzētu iet uz randiņiem, lai atrastu nākamo vīru?
Atvērt savu sirdi otram cilvēkam vienmēr ir risks būt ievainojamam. Ir svarīgi būt gatavam to darīt, kad pienāks īstais laiks un īstā persona. Nebūtu pareizi dzīvot bailēs no draudzības ar pretējo dzimumu. Veido attiecības, pat ja neesi pārliecināta, ka tas būs tavs nākamais vīrs, protams, saglabājot šķīstību visos veidos – domās, prātā un fiziski. Nedrīkst atļaut bailēm mūs atturēt būt atvērtiem tīrām attiecībās.
Neesot laulībā, mēs bieži savā prātā izveidojam sapni, ka mūsu nākamais vīrs iejās uz balta zirga, un tad es zināšu, ka tas ir mans īstais. Es arī gāju cauri šim procesam. Jacobs nebija pirmais vīrietis, ar kuru gāju vakariņās.
Vai tu varēji iedomāties par savu nākamo vīru nekristieti?
Domāju, ka pat veidot romantiskas attiecības ar cilvēku, kas nav atdevis savu dzīvi Dievam, tātad, nedzīvo pēc tādiem pašiem principiem, nav gudri, nerunājot par precēšanos. 2.Kor. 6:14 „Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?” Līdzība parāda, ka tādas attiecības ir kā divi nesavienojami vērši, kas dala vienu jūgu. Tā vietā, lai kopā vilktu šo jūgu uz priekšu, sanāk, ka tie katrs to velk uz pretējo pusi. Šis pants konkrēti pasaka, ka starp Kristu un Sātanu nevar būt harmonija.
Laulībā nav iespējama garīga savienošanās un harmonija starp kristieti un nekristieti. Pāvils atgādina, ka mēs esam Svētā Gara mājoklis (2.Kor.6:15-17 „Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis. Tāpēc izeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts.”)
Tādēļ, ka esam Viņa mājoklis, mēs it kā esam šajā pasaulē, tomēr esam nošķirti no tās. Ja jau tas ir tā, tad cik svarīgi tas ir laulības attiecībās.
Ir labi uzturēt draudzīgas attiecības ar neticīgajiem, bet ne vairāk, kā būt draugiem, jo uz kādiem gan pamatiem var tikt būvēta laulība, ja jūsu domas atšķiras vienā no svarīgākajiem jautājumiem universā – mūsu Kungu Jēzu Kristu!
Kā tu juties pirms došanās pie altāra? Vai tev bija uztraukums?
Vienīgās bailes kas man bija – ieiet laulībā nesagatavotai. Jo esmu cilvēks, kam patīk vienmēr būt gatavai. Sagatavotai gan visam, kas attiecas uz darbu, gan apģērbu, atbilstoši situācijām utt. Taču tagad zinu, ka tā īsti nemaz nevar būt sagatavots laulībai – ir lietas, ko iemācās tikai esot tajā.
Dievs mani turpina mācīt atlaist savas dzīves „kontroles stūri”. Cilvēka dabā ir turēt visu savās mazajās rokās, bet Dievs grib, lai mēs visu atdodam Viņam. Arī to, kas man vai manam vīram būtu jāzina vai jāsaprot, Dievs atklās īstajā laikā, un es ar savu mācīšanu neko nepanākšu, lai kāds skolotājas talants man nebūtu. Laulība ir kā kristieša dzīve, kurā katru dienu nododam sevi Dieva rokā, ne tikai to vienīgo reizi, kad aicinājām Kristu savā dzīvē. Mēs katru dienu pieņemam lēmumu nodot sevi Kristum. Es ticu, ka tāpat nepietiek laulībā, ka tikai laulību dienā pasaku topošajam vīram „jā”. Man jāsaka viņam ”jā” visas manas atlikušās dzīves dienas līdz tiksimies debesīs.
Lielākā atziņa, ko esmu saņēmusi un mācos laulībā ir – visupirms mīlēt Dievu un turēt Viņu pirmajā vietā. Esmu sapratusi, ka spēju un varu patiesi mīlēt savu vīru tikai tad, ja vispirms un no visa spēka mīlu Dievu. Tad es esmu brīva mīlēt arī savu vīru Jacobu.
„Rebecca St. James ir bijusi par izcili pozitīvu piemēru seksuālā šķīstībā līdz laulībai daudziem jauniešiem un pieaugušajiem ar visu savu dzīvi. Viņa ir viena no pirmajiem kristīgajiem mūziķiem, kas atbalstīja un popularizēja ‘’True love waits” kustības vēsti. Viņa laulībā devās 33 gadu vecumā, būdama nevainīga.” saka Jimmy Hesters, kustības ‘’True love waits ‘’ līdzdibinātājs.
Vairāk info par dziedātāju Rebecca St. James skatīt: www.rsjames.com
