2014. gada 25.maijā mums bija privilēģija uzņemt savā namā īpašus viesus no Svētās zemes – Izraēlas delegāciju, Kneseta deputātes un vicespīkeres Gilas Gamlielas vadībā. Tā bija diena, kad ebreju tauta svinēja Jeruzalemes atkalapvienošanu, kas notika 1967. gadā. Delegācijas brauciena mērķis – stiprināt un attīstīt kontaktus ar kristiešiem Latvijā.
Delegācijas dalībniekus patīkami pārsteidza mūsu cilvēku mīlestība un atsaucība. Baudījām nelielu koncertu, pēc kura viesi viens aiz otra dalījās sirsnīgās uzrunās, kas ik pa brīdim tika pārtrauktas ar draudzīgiem aplausiem un emocionāliem prieka saucieniem.
Dažu delegācijas dalībnieku uzrunu galvenās domas:
David Parson, Starptautiskās kristiešu vēstniecības Jeruzalemē (ICEJ) sabiedrisko attiecību eksperts:
“ICEJ ir divi svarīgi uzdevumi. Pirmais iedrošināt un atbalstīt ebrejus, lai viņi zinātu, ka viņi nav vieni! Pēdējo desmit gadu laikā kristiešu attieksme pret ebrejiem ir stipri mainījusies. Ja kādreiz tā bija nedraudzīga, pat naidīga, tad tagad viņi ir kļuvuši atbalstoši un iedrošinoši.
Svinībās, kas bija veltītas vienam no izcilākajiem Izraēlas premjerministra Menahima Begina simtgadei, šī attieksme rezonēja no pasaules kristiešu mutēm. Menahims Begins bija pirmais premjers, kurš atklāti vērsās pie kristiešiem pasaulē, meklējot viņu atbalstu. Kad 1981. gadā ICEJ gadskārtējā pasākumā Menahims Begins iznāca daudzu tūkstošu auditorijas priekšā, kas pārstāvēja vairāk kā 80 pasaules nācijas, lai to uzrunātu, sajūsma un aplausu vētra ilgi nerimās. Premjerministrs uz mirkli atkāpās no piezīmēm un pirmo reizi izteica frāzi: “Tagad es zinu, ka mēs neesam vieni!”
Otrs mūsu uzdevums doties pie kristiešiem visā pasaulē, lai iedrošinātu viņus, sakot: „Ja jūs atbalstāt, ja iestājaties par Izraēlu, tad ziniet, jūs neesat vieni! Pasaulē ir miljoniem kristiešu, kuru sirdis deg par Kristu, tāpat kā par Izraēlu.””
Josh Reinstein, Izraēlas parlamenta deputāts, Kneseta kristīgo draugu alianses direktors:
“Knesetā ir nodibināta Kneseta kristīgo draugu alianse, kur vaigu vaigā var sastapties ebreju un kristiešu vadītāji, lai apspriestu abpusēji svarīgus jautājumus. Mums ir daudz kopīga. Arī šī jaunā iniciatīva nav sagadīšanās. Tā ir inspirēta no tā paša kalna, no kura mums tika doti Dieva likumi. Sālamans saka: „Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.” /Sal.pam.3:1/ 21.gs ir jauns laiks. Laiks, kad jāizdara izvēle klausīt Bībelei un lūgt par mieru Jeruzalemē. Rabīni apgalvo, ka iemesls, kādēļ Dievs licis lūgt par Jeruzalemi ir, lai tā būtu tuva katra cilvēka sirdij. Šis arī ir laiks, kad pašiem apmeklēt Jeruzalemi. Izraēlas tūrisma ministrijai ir labs moto: “Ja mīli Grāmatu, mīlēsi arī zemi!””
Moche (Mozus) Lechem, Pasaules ebreju kongresa dalībnieks, Izraēlas komitejas vadītājs:
„Es ticu brīnumiem! Mans dzīves stāsts ir brīnums. Izraēla valsts atjaunošana ir vislielākais brīnums.” Moche ir dzimis Polijā. Viņa ģimenei kara un holokousta piedzīvojums ir personisks.
18 gadu vecumā viņš iestājās Izraēlas bruņotajos spēkos, no tā laika, viņš piedalījies visos Izraēlas karos un brīnumaini palicis dzīvs. Moche ir viens no kareivjiem, kas 1967. gadā sešu dienu kara laikā cīnījās par Jeruzalemi un piedzīvoja uzvaru.
“Šodien Jeruzaleme, neskatoties uz agrākajiem notikumiem, ir atvērta visai pasaulei un visām tautām,” saka Moche, kurš savu militāro dienestu beidza kā ģenerālis un kura saknes arvien dziļāk “tiecas” Izraēlas zemē. Viņam ir 7 dēli un 16 mazbērni.
Gila Gamliel, Izraēlas kneseta deputāte, Kneseta priekšsēdētāja vietniece, Izraēlas kristīgo draugu alianses līdzpriekšsēdētāja:
“Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi.”/Ps.133:1/
Izraēlas kristīgo draugu alianses vārdā, Izraēla valsts vārdā, es jums izsaku pateicību par jūsu atbalstu un draudzību. Esmu pagodināta, ka varu paust dziļu cieņu jums par jūsu mīlestību un atbalstu Izraēla valstij.
Mūsu valsts tikko atzīmēja savu 66 pastāvēšanas gadadienu. Tie ir 66 gadi, kas pilni progresa, sasniegumu un motivācijas. Tie ir 66 gadi, kas pilni cīņas, rīcības un brīnumu. Tie ir 66 labklājības, celšanas un veiksmes gadi. 1948. gadā Izraēlā bija 600 000 iedzīvotāju, šodien to ir 8.2 miljoni, no kuriem 6.1miljons ir ebreji un vairāk kā 2 miljoni ir ebreju bērni.
“Redzi, Es tos atvedīšu atpakaļ no ziemeļu zemes un sapulcināšu no visiem zemes galiem. .. tie visi kopā lielā pulkā atgriezīsies šurp.” /Jer.31:8/
Izraēla zeme ir Dieva apsolījumu piepildīšanās vieta ebreju tautai. Mūsu misija ir izglābt Jeruzalemi. Jeruzaleme ir Izraēlas galvaspilsēta, nevis pateicoties Keimpdeividas līgumam, bet tāpēc, ka tā ir ķēniņa Dāvida dibinātā galvaspilsēta jau 6000 gadu senā vēsturē.
Par spīti visiem tās pretiniekiem, Jeruzaleme netika un netiks sadalīta! “Tāpēc, ko Dievs savienojis, to cilvēks lai nešķir.” /Mk.10:9/
Viena no izcilākajām Izraēlas premjerministrēm Golda Meijere, reiz teica: “Tas, kas dzīvo Izraēlā un netic brīnumiem, nav reālists!” Draugi, Izraēla valsts sveicina jūs ar vārdiem: “Mēs neesam vieni!””
„Jau Padomju Savienības laikā līdz mums nonāca ziņas, ka ebreji nav vieni,” tikšanās laikā vēlāk stāstīja Vasarsvētku bīskaps Jānis Ozolinkēvičs. “Kad jaunībā dienēju Padomju armijā, viens no pulkvežiem, kas apmācīja jaunos karavīrus, stāstīja piedzīvoto Izraēlas un arābu karā, kurā viņš piedalījās kā PSRS militārais padomdevējs arābu pusē.
“To, ka ebrejiem palīdz Dievs, varēja skaidri redzēt. Mēs zinājām, ka ebreju pusē karavīru ir nedaudz pāri 10, bet mums ap 400 karavīru, taču viņi baidījās uzbrukt. Kad beidzot uzbrukums sākās, pie mazākajām briesmām, mūsu karavīri leca ārā no tankiem un bēga atpakaļ. Laikam taču Dievs lika pār mūsu karotājiem nākt kādām neizprotamām bailēm…”
To, ka notikumi Jeruzalemē ietekmē pasaules ģeopolitiku, saprot ikviens kaut nedaudz par politiskiem procesiem domājošs cilvēks. Aizejošā ekonomiskā krīze un notikumi Ukrainā tikai uz mirkli paņēmuši pasaules mēdiju uzmanību. Nav jābūt gaišreģim, lai zinātu, ka drīz vien Izraēlas jautājums un notikumi Tuvajos Austrumos atkal ieņems visaktuālāko vietu ziņu virsrakstos.
Dziļāks un nopietnāks skatījums par Jeruzalemes vēsturisko un nākotnes nozīmi ir kristiešiem. Ne velti Bībelē vārds – Jeruzaleme, minēts vairāk kā 846 reizes. Dievam Jeruzaleme ir īpaša pilsēta, tāpat kā Viņa tauta – ebreji. Bībelē mēs arī atrodam īpašus apsolījumus tautām un cilvēkiem, kuri svētīs Izraēlu un rūpēsies par tās mieru.
“Nesiet Jeruzalemei miera sveicienu! Lai tiem labi klājas, kas tevi mīl! Miers, lai ir tavos mūros un labklājība tavās pilīs! Manu brāļu un draugu dēļ es vēlu tev mieru. Tā Kunga, mūsu Dieva, nama dēļ es centīšos pēc tava labuma.”/Ps122:69/ Jaunais tulkojums skan: “Lūdziet Jeruzalemei mieru…” tas ir kas vairāk, kā tikai piekrist, ka arī šai tautai vajadzīgs miers. Dievs vēlas, lai ticīgie lūdz par mieru un svētību Jeruzalemei.
Ir rakstīts: “Tā Kunga, mūsu Dieva, nama dēļ..” Mēs tik daudz ko darām un lūdzam sevis dēļ. Ja gribam rūpēties par Dievam svarīgām lietām, tad Jeruzaleme un tās iedzīvotāji ir Viņa saraksta augšgalā.
Lūgsim par Mieru Jeruzalemē. Mēs tajā neesam vieni, un ebreju tauta nav viena!
Mīlestībā, Vilnis Gleške