2018_auzinas

Santas stāsts

Māci bērniem cieņu
Jau no mazām dienām māci bērnam izturēties ar cieņu pret vecākiem un līdzcilvēkiem. Ja bērns necienīs savus tuvākos, viņš nespēs cienīt un respektēt arī Dievu. No agra vecuma esmu mācījusi savām meitām būt pieklājīgām, sasveicināties un atvadīties (tas prasa pacietību un regularitāti).

Kamēr bērni bija mazi, katru reizi ieejot kādā vietā, atgādināju, kā jāsasveicinās vai jāatvadās. Tāpat mācīju, kā transportā palaist apsēsties sirmgalvi vai palīdzēt izkāpt vecākam cilvēkam.

Vienmēr aizrādīju, ja bērns man atbildēja neiecietīgā vai necienīgā balss tonī. Ja šādas lietas ignorē un pieļauj ikdienas komunikācijā, tad vēlāk pusaudžu vecumā ir iespējamība saskarties ar necienīgu attieksmi, pretī runāšanu no bērna puses, un tad ko mainīt jau būs par vēlu.

Svētdienās vienmēr dodies uz dievkalpojumu
Šajā jautājumā neesmu gājusi uz kompromisu vai pieļāvusi, ka varētu būt kāds iemesls, kura dēļ varētu neapmeklēt dievkalpojumu, ja nu vienīgi slimības gadījums. Bieži vien dažādas bērnu ballītes, klases pasākumi, teātra vai operas apmeklējumi notiek tieši svētdienās dievkalpojumu laikā. Manuprāt, šie nav iemesli, lai nedotos uz dievkalpojumu.

Šīs lietas vienmēr kopīgi izrunājām un bērni jau ļoti agri to saprata, un paši jau skolā teica, ka “es nebūšu, jo šī diena man ir aizņemta”. Ja es būtu pieļāvusi izņēmumus, ļoti iespējams, bērni vēlāk meklētu dažādus iemeslus pavadīt svētdienu citādi.

Mudini iegūt draugus draudzē
Esmu savas meitas mudinājusi veidot draudzīgas attiecības ar draudzes bērniem. Tagad viņām tuvākās draudzenes ir tieši draudzē.

“Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus” 1.Korintiešiem 15:33

Skolā viņas ir atvērtas un draudzīgas ar visiem, bet tuvu draudzeņu, ar kurām viņas pavadītu daudz laika, viņām nav bijis. Viņas arī neapmeklē klases “tusiņus” vai vairāku dienu izbraucienus, kuros bieži notiek mums nepieņemamas lietas.

Aizstāj laiku pie ekrāniem ar kopīgām aktivitātēm
Mūsu ģimenē sociālo tīklu un interneta lietošana sākās samērā vēlu – bērniem jau sasniedzot skolas vecumu. Jaunākā meita sāka izmantot internetu, uzsākot mācības 5. klasē, jo bija jāpieslēdzas whatsapp grupai, kurā skolotāja sūtīja klasei svarīgas ziņas.

Man šķiet, ka daudz svarīgāk ir pavadīt brīvo laiku sarunās, spēlēs, grāmatu un Bībeles lasīšanā, nekā katram sēžot savā viedierīcē. Tomēr svarīgi ņemt vērā principu, ka tev kā vecākam – aizliedzot vienu, ir jāpiedāvā alternatīva.

Ja tu aizliedz spēlītes telefonā, tev tam pretī ir jādod kopīgas spēles ģimenes lokā. Ja tu aizliedz skatīties kādu vardarbīgu multfilmu, tev šis laiks ir jāveltī kopīgai grāmatas lasīšanai. Ja ko aizliedz – nodrošini alternatīvu.

Esi aktīvs komunikācijā ar bērniem
Mūsu ģimenē komunikācija ir ļoti svarīga. Es nespētu ievērot iepriekšminētās lietas bērnu audzināšanā, ja es bērniem nepaskaidrotu un neizstāstītu, kāpēc kaut kas ir labs, bet kaut kas cits – slikts, kas nāk par labu, bet kas nē. Aizliedzot bērniem kādas aktivitātes vai lietas bez paskaidrojumiem, mēs riskējam sastapties ar bērna pretestību un nepaklausību.

Un noteikti nevajag baidīties bērniem ko aizliegt, jo lai gan tas viņiem īstermiņā var likties kā zaudējums, ilgtermiņā viņi sapratīs, ka tas ir ieguvums.

Ģimenē mēs daudz laika pavadām sarunās par to, kā katram pagājusi diena, izrunājam dažādas situācijas, kas notikušas skolā, ja skatāmies kādu filmu, tad arī to pārrunājam. Esmu pārliecināta, ka bērns ģimenē jūtas svarīgs, ja viņš tiek uzklausīts.

Mana jau pieaugusī meita man reiz teica, ka viņai ir bijis ļoti svarīgi, ka es viņai katru dienu esmu pajautājusi, kā viņai ir gājis pa dienu. Ja viņa atbildēja “normāli”, es ar to neesmu samierinājusies, bet jautājusi, lai pastāsta vairāk.

Un nekas tā nesaliedē ģimeni, kā komunikācija ar mūsu Debesu Tēvu. Kopīgs ģimenes lūgšanu laiks ir lielākā vērtība!