Kāzu ceremonija – tikai tradīcija?

Laulība ir Dieva iecere. Radītāja dibināta un izveidota savienība starp vīrieti un sievieti. Tāpēc pašsaprotami, ka pastāvēt un attīstīties par patiesu „vienas miesas komandu”, kurā mīlestība ar gadiem tikai pieaug un kļūst stiprāka, laulība var tikai tad, ja tās centrā paliek tās Autors un Dibinātājs.

Stipru laulību – ģimeni, kurā aug droši un laimīgi bērni, raksturo – atbildība, rūpes, nodošanās, sirsnīga draudzība, cieņa, uzticība, piedošana, ticība. Bet, kur lai mūsdienu jaunietis iemācās uzticības un derības patieso nozīmi, ja visapkārt tik viegli tiek doti un lauzti jebkuri solījumi? Kur lai sabiedrībā viņš ierauga piemēru, kā vīri uzņemas atbildību un tur doto vārdu, lai tas maksātu ko maksādams?

Var tikai brīnīties, cik daudz uzbrukumu šodien ir jāpiedzīvo katrai laulībai un šai institūcijai kā tādai. Sabiedrībā vairs pat nepastāv diskusija par tādām vērtībām kā – savstarpēja uzticība, nevainība pirms laulībām vai mīlestība mūža garumā. Šodien laulība piedzīvo nāvējošus triecienus ar mērķi to iznīcināt pilnībā – degradēt tās jēgu, vērtību un nozīmi.

Rezultātā liela daļa cilvēku vairs nevēlas reģistrēt savas partnerattiecības. Un atrodas, tā saucamie kristieši, kuri, attaisnojot savas seksuālās attiecības pirms laulībām, izdomā savu „biblisko” versiju par to. Viņi saka: „Sākotnēji nebija ne mācītāju, ne baznīcu, ne dzimtsarakstu nodaļas kā šodien. Visa tā laulāšana, solījumu došana, svinēšana ir pašu cilvēku izdomāta ceremonija, dogma un kontrole. Tā ir velta laika un līdzekļu tērēšana, jo Dieva priekšā tam nav nozīmes. Patiesībā, laulība taču tiekot noslēgta brīdī, kad vīrietis un sieviete pārguļ savā starpā. Tātad, ja tu mīli kādu cilvēku un guli ar viņu, tad tā ir laulība. Un jūs, farizeji, pamēģiniet tikai par to mūs nosodīt!”

Var jau būt, ka, īpaši neiedziļinoties Vecās Derības notikumos, tā laika kultūrā un apkārtesošo tautu paražās, kāds tā arī uztver tur aprakstītos notikumus. Tāpēc šī raksta nolūks ir – pievērst uzmanību agrāko laiku laulības slēgšanas tradīcijām, lai saprastu, ka tieši balstoties uz Vecās Derības aprakstiem, argumenti par brīvu kopdzīvi bez publiskas ceremonijas ir absolūti maldinoši un anti-bibliski.

Pirmkārt, tiem, kuriem tik ļoti patīk balstīties uz Veco Derību, jāpievērš uzmanība, ka jau Ījaba grāmatā un Mozus grāmatās parādās termini „laulība, derība, derības slēgšana, laulības pārkāpšana, ārlaulībā dzimis bērns.” Daži piemēri:

„Neviens, kas ārlaulībā dzimis, lai nenāk Tā Kunga draudzē, pat arī viņa desmitā paaudze lai nenāk Tā Kunga draudzē.” 5Moz 23:3

„…tu biedrojies ar laulības pārkāpējiem.” Ps 50:18

„…kaut viņa bija tava līdzgaitniece un tavas paša derības sieva.” Mal 2:14

Kāzu ceremonijas Bībelē

Bībelē mēs ik pa laikam saskaramies ar līdzībām un stāstiem, kur minētas senās ebreju kāzas. Lai saprastu arī Jēzus dotās metaforas un ilustrācijas par kāzām un draudzi kā “Kristus līgavu”, svarīgi nedaudz ieskatīties agrākajā kāzu kultūrā, uz mirkli aizmirstot par mūsdienu kāzām.

Senās kāzas var iedalīt trīs posmos: Vienošanās, Izpildīšana un Svinēšana. Patiesībā, arī mūsdienās pastāv šie paši posmi, tikai atšķiras to laiki un kārtība. Protams, ka agrāk nenotika tādas kāzu ceremonijas, kā tas ir šodien. Arī ebreju kāzu kultūra šodien ir ļoti mainījusies.

Lūk, ko šie posmi nozīmēja agrāk:

1. posms: VIENOŠANĀS – līguma “Ketubbah” parakstīšana (izveidojot laulības saikni).

Ketubbah – legāli saistošs dokuments, kura primārais mērķis – aizsargāt līgavu.

Šajā līgumā līgavainis ar līgavas tēvu vienojas par nosacījumiem saistībā ar:

• kāzu norisi;
• “Pūru”, kas līgavainim bija jāsamaksā līgavas tēvam (1Moz 34:12);
• “Līgavas cenu”, kas jāmaksā laulības līguma pārkāpšanas gadījumā;
• “Naudas sodu”– šķiršanās gadījumā bez iemesla, vai, ja bez iepriekšējas vienošanās vīrs apņem otru sievu;
• „Līgavas īpašuma inventarizāciju” – viņai piederošās mantas aprēķināšana, ko viņa apprecoties pievienos vīra īpašumiem.

Laulība tika nodibināta brīdī, kad līgavas tēvs un līgavainis parakstīja “Ketubbah”. Šo dokumentu parakstīja trīs eksemplāros – līgavas tēvs un līgavainis saņēma kopijas, bet trešo ar zīmogu paturēja sinagogā (tiesā), kuru atvērt drīkstēja tikai tiesnesis (priesteris).

No līguma parakstīšanas brīža jaunais pāris bija 100%  salaulāts, taču starp viņiem vēl nedrīkstēja būt seksuālas attiecības. Parasti līdz tām vēl bija jāgaida vismaz gads.

2. posms: IZPILDĪŠANA  – Seksuālā līguma daļa “Chuppah” izpildīšana.

Kad līgavainis bija izpildījis “Ketubbah” līgumā minētās prasības, ieskaitot finansiālās saistības, līgavas ģimene nolika dienu, kad tiks svinēts “Chuppah”.

Līgavas ģimenes noteiktajā dienā līgava ar savām draudzenēm, radiem un viesiem gaidīja līgavaini, kurš ieradās ar saviem draugiem. Kad līgavainis ieradās, līgavas māsas pavadīja līgavu līdz “Chuppah” istabai, kur starp jauno pāri pirmo reizi notika seksuālas attiecības.

Paralēli līgavas un līgavaiņa draugi blakus istabā svinēja svētkus, gaidot, kad no īpašās telpas tiks iznesta asiņainā “Chuppah nevainības pierādījuma drāna”, kuru jaunais vīrs pasniedza līgavas vecāku izraudzītajiem lieciniekiem. Pēc tam šo drānu kā lietišķo pierādījumu atdeva līgavas vecākiem, gadījumā, ja vēlāk savtīgu iemeslu dēļ vīrs apsūdzētu sievu, ka tā nav bijusi nevainīga.

3. posms: SVINĒŠANA – Kāzu svinības

Pēc “Chuppah” izpildes, visa kāzu procesija devās uz līgavaiņa mājām, kur vairākas dienas notika kāzu svinības. Tikai pēc svinību noslēguma kāzu rituāls bija izpildīts.

Laiks starp 1. un 2. posmu varēja ievilkties vairākus gadus, kā Jēkaba gadījumā, kad viņš septiņus gadus strādāja Lābana labā, lai dabūtu viņa meitu Rahēli par sievu. Ievēro, ka viņš noslēdza “Ketubbah” līgumu, taču nedrīkstēja gulēt ar Rāheli. Kad pēc septiņu gadu darba Lābans viņu apmānīja, dodot otru meitu Leu, Jēkabs jau bija izpildījis “Ketubbah” saistības, tātad, 7 gadus jau oficiāli precējies, taču viņiem joprojām nebija seksuālu attiecību. Pēc tam viņš noslēdza otru līgumu ar sievastēvu, ka pēc kāzu svinību nedēļas ar Leu (3.posma), viņš drīkstēs sākt kopdzīvi ar Rahēli (2.posms), un tādēļ strādās vēl septiņus gadus Lābana labā. (1Moz 29:21– 30)

Kādreiz starp līguma parakstīšanu un izpildi pagāja ilgs laiks, ja topošajai sievai bija jāsasniedz pubertāte. (Piem., Hērods apprecēja Mariamni, Aleksandra meitu, un tad gaidīja četrus gadus līdz varēja izpildīt laulības vienošanos.)

Lielākā atšķirība starp šīm ceremonijām, ka – pēc „Ketubbah” parakstīšanas, lai gan pāris skaitās precējies, viņi neuzsāk kopdzīvi un nedrīkt būt seksuālās attiecībās.

Šodien šo 1.posmu mēs saucam par saderināšanos un mums tas nozīmē – “monogāmu draudzību” bez legālām saistībām gadījumā, ja vienošanās tiek lauzta. Toreiz, ja pēc līguma parakstīšanas viena no pusēm saderināšanos atcēla, bija jāiziet likumīga laulības šķiršana ar visām no tā izrietošajām sekām.

Marija un Jāzeps

“Bet Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: kad Viņa māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, notika, pirms tie nāca kopā (pirms Jāzeps viņu atzina), ka viņa kļuva grūta no Svētā Gara. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisns un negribēdams viņai darīt kaunu, taisījās viņu slepeni atstāt.” Mt 1:18-19

Jāzeps un Marijas tēvs jau bija noslēguši „Ketubbah” līgumu. Svētais Gars sauc Jāzepu par “viņas vīru” lai gan Marija vēl bija jaunava, jo Jāzeps to vēl nebija „atzinis”. Marija bija ievainojamā pozīcijā – stāvoklī pirms “Chuppah” (2.posma ceremonijas) un viņai nebija “nevainības drāna”.

“Bet Marija sacīja eņģelim: “Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos.” Tad eņģelis atbildēja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.” Lk 1:34-35

Jāzeps nevēlējās pazemot Mariju, lai gan uzskatīja, ka viņa ir pārkāpusi laulību. Tāpēc viņš gribēja šķirties, paslepus piešķirot viņai šķiršanās papīrus un neapsūdzot viņu laulības pārkāpšanā. Tas nozīmēja, ka Jāzepam bija jāatgriež īpašumi un lietas, ko viņš bija ieguvis, stājoties līguma attiecībās ar Marijas tēvu, un viņam tās tēvam bija jāsamaksā “līgavas cena”, kas bija 50 sudraba šekeļu.

Lai gan Jāzepam bija pamats apsūdzēt Mariju laulības pārkāpšanā un paturēt viņas īpašumu, nemaksājot “līgavas cenu”, viņš izlēma iet sev neizdevīgo ceļu. Cik vīru šodien būtu gatavi atteikties no savas likumīgās pozīcijas, lai pasargātu sievietes reputāciju, pašam ciešot tik lielus finansiālus zaudējumus?

Bibliskais likums: Par “Chuppah” nevainības pierādīšanas drānu.

“Kad vīrs ņem sievu un iet pie tās, bet pēc tam ienīst un ceļ tai neslavu, un par to izpauž ļaunas valodas, sacīdams: es gan šo sievu esmu ņēmis un tai esmu arī tuvojies, bet es to neatradu jaunavīgu, tad šīs jaunās sievas tēvam un mātei būs viņu ņemt līdz ar pierādījumiem, ka viņa bijusi nevainīga, un šie pierādījumi jārāda pilsētas vecajiem pie vārtiem. Un tad, lai jaunās sievas tēvs saka vecajiem: es savu meitu iedevu šim vīram par sievu, bet viņš to ienīdis, un redzi, viņš tai cēlis neslavu, teikdams: es pie tavas meitas neatradu jaunavības pazīmes, bet še nu ir pierādījumi, ka mana meita bijusi jaunavīga. Tad lai viņi izklāj tās drēbes pilsētas vecaju priekšā. Tad pilsētas vecajiem šo vīru būs ņemt un viņu pārmācīt. Un tie lai piespriež viņam naudas sodu 100 sudraba šekeļus, un viņi lai dod šo naudu jaunās sievas tēvam tāpēc, ka tas par šķīstu Israēla meitu bija cēlis kauna pilnas valodas, un viņa lai paliek tam par sievu; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūžu. Bet, ja valodas bijušas patiesas un viņa nav atrasta šķīsta jaunava, tad lai tie izved jauno sievu pie viņas tēva nama durvīm un lai viņu nomētā ar akmeņiem tās pilsētas vīri, ka tā mirst, tāpēc, ka viņa tādu kauna darbu pastrādājusi Israēlā, netiklību piekopdama sava tēva namā. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus.  Ja kāds vīrs tiek atrasts, kas guļ pie cita vīra sievas, tad tiem abiem būs mirt, gan vīram, kas pie tās sievas gulējis, gan tai sievai. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no Israēla vidus.” 5Moz 22:13–21

Mūsdienās līdzīgs rituāls varētu būt – ceremoniāla līgavas plīvura noņemšana, ko līgavainis dara jaunlaulāto numurā vai kāzu svinību noslēgumā.

Cik ļoti publisks bija šis pasākums!

Tiem, kuri par pamatojumu laulības ceremonijas nenozīmībai min Vecās Derības laikus, jāpadomā, cik gan publisks, tuvinieku un draugu iesaistošs bija šis ilgstošais kāzu svinību pasākums, un jāatbild sev: Vai es savā kāzu naktī nokārtotu “nevainības testu”, jeb man no rīta būtu jātiek nomētātai akmeņiem? Pie tam, izejot cauri tiesai, kurā būtu iesaistīti sinagogas vadītāji, vecaji, abu vecāki,  liecinieki un draugi.

Iedomājies, ka tavā skaistajā kāzu naktī tava līgavaiņa draugi un tavas labākās draudzenes, jūsu vecāki un liecinieki sēž viesnīcas koridorā un gaida, kad tavs vīrs aiz prieka kliedzot paziņos visiem, ka tu esi nevainīga. Tad viņš ņems šo asiņaino drēbes gabalu un dos to līgavas tēva izraudzītajiem lieciniekiem, kuri pēc tam to atdos vecākiem, lai tie to paglabā drošā vietā kā pierādījumu, ja gadījumā tavs vīrs, savtīgu iemeslu dēļ, vēlāk izlemtu tevi apvainot, ka neesi bijusi jaunava.

Dīvaini? Mūsdienu sievietes pat nenojauš, cik augstu ebreju kultūra vērtēja nevainību! Ja līgava nebija nevainīga, vīrs par to ziņoja tās tēvam un meiteni varēja nomētāt akmeņiem. Tāpēc padomā, pirms atļauj kaut kam notikt ar sevi, jo tas, kas tev ir, ir liels dārgums.

• Absaloma māsa Tamāra izvarošanas dēļ nekad neapprecējās, jo nebija jaunava.
• Ja līgavas cena parasti bija 50 šekeļi sudraba, tad sods par sievas apmelošanu nevainības jautājumā bija 100 šekeļu.
• Ja sieviete palika stāvoklī pirms “Chuppah” (2. posma), tad bērnu neuzskatīja par ārlaulības bērnu. Tomēr tas atstāja sievu ļoti nedrošā pozīcijā, ar iespēju izvirzīt apsūdzību, ka tā nav bijusi jaunava, jo viņai nebija “nevainības drāna”.

Salamana augstā dziesma  (Augstā dz 8:12-14)

Salamana dziesmā skaistā Sulamīte domā, vai viņai vajadzētu precēt Salamanu naudas un slavas dēļ, vai ganu zēnu, kuru viņa mīl. Viņa izvēlas ganu zēnu.

Ievēro, viņa pati, nevis tēvs, izvēlas, kuru precēt. Patiesībā šajā stāstā Sulamītes vecāki ne brīdi nav aktīvi klātesoši. Tas ilustrē, ka:

• labs tēvs ņems vērā meitas vēlmes un sajūtas izdarot lēmumu, tāpat kā labs vīrs ņems vērā sievas vēlmes un sajūtas pirms lēmuma pieņemšanas.
• viņas tēvs tai dod pilnīgu brīvību izvēlēties sev vīru, un tad paraksta „Ketubbah” ar Sulamītes izredzēto.
• līgavas piekrišanu redzam arī Rebekas gadījumā. “Tie sacīja: “Ataicināsim meiteni un jautāsim viņai.” Un viņi pasauca Rebeku un jautāja viņai: “Vai tu gribi sekot šim vīram?” Viņa atbildēja: “Es iešu.”” (1Moz 24:57,58)

DRAUDZE – nevainīgā Kristus līgava: trīs posmu kāzas ar Kristu!

Senās kāzu paražas ir kā līdzība mūsu glābšanai Kristū. Izprotot šīs bibliskās paražas, varam apjaust un novērtēt mūsu bagātīgo glābšanu un derību ar Dievu.

Kristus nevainīgās asinis, kas tika izlietas pie krusta, atjauno mūsu “nevainību” Dieva priekšā. Bez Kristus upura, savu grēku dēļ, mēs bijām kā „garīgas palaistuves” (Vecais tulk), kā nekam nederīgas “ielu meitas”.

Sieviete, kura kāzu naktī nebija jaunava, tika nogalināta. Arī mēs visi bijām pelnījuši nāvi savu grēku dēļ. Kristus mira mūsu vietā, lai Viņa asinis mūs šķīstītu un garīgi atjaunotu, lai mums būtu daļa pie Viņa kāzu līguma (Jēzus 2. atnākšana), glābjot mūs no mūžīgas pazušanas. 

1. VIENOŠANĀS – likumīgs līgums, kad, balstoties uz mūsu grēka nožēlu un mutes liecību, ticībā tiekam pagremdēti Kristus miesā, kļūstot par Dieva bērniem. Pagremdē un ar savas mutes izteiktiem vārdiem mēs slēdzam abpusējas līgumsaistības: no savas puses solot – piederēt Kristum, no sirds Viņu mīlēt, uzticēties un sekot savam Kungam. Dievs mums sola – sargāt, vadīt, apgādāt un būt ar mums ik brīdi līdz pasaules galam.

2. IZPILDĪŠANA – Jēzus Otrā atnākšana.

Kopā ar saviem draugiem (lokālo draudzi) mēs, kā Kristus līgava, ilgojamies un gaidām pārnākam savu Līgavaini. Rakstīts, ka, Jēzum atnākot, Viņa draudze būs tīra, šķīsta un  nevainīga, bez kāda trūkuma.

Ef 5:27 “Sev savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.”

2Kor 11:2 “Jo es esmu iededzies par jums ar dievišķu karstumu; es jūs esmu saderinājis [1.posms: piedzimstot no augšienes], lai jūs pievestu vienam vīram, Kristum, kā šķīstu jaunavu [2.posms: Otrā atnākšana].”

3. SVINĒŠANA – Kāzu svinības debesīs.

Atkl 19:7-9 “Priecāsimies, gavilēsim un dosim Viņam godu, jo atnākušas Jēra kāzas un Viņa līgava sataisījusies. Tai ir dots tērpties spožā, tīrā audeklā.” Proti, audekls ir svēto taisnības darbi. Viņš man saka: “Raksti! Svētīgi ir tie, kas aicināti Jēra kāzu mielastā!” Viņš man saka: “Šie ir patiesie Dieva vārdi.”

Līdzība par desmit jaunavām

Laiks, kad līgava kopā ar savām draudzenēm – jaunavām, gaida līgavaiņa ierašanos savā mājā, lai tiktu izpildīts laulības līguma otrais posms, pilnībā atbilst līdzībai par desmit jaunavām Jaunajā Derībā (Mt 25).

Desmit jaunavas (apzīmē „nevainīgas meitenes”) bija līgavas draudzenes, liecinieces, kuras kopā ar līgavu gāja svinēt kāzas līgavaiņa mājā. Gaidot ierodamies līgavaini, visas desmit iemiga. Kad līgavainis beidzot ieradās, līgavai to paziņoja ar šofaru un līgavaiņa prieka saucieniem. Tad jaunavas pamodās un gribēja iedegt lukturus, kas, līgavaiņa kavēšanās dēļ, bija izdeguši. Izradījās, ka daļai jaunavu vairs nebija eļļas.

Līgavainim, vedot līgavu uz „chuppah istabu”, ārpusē sākās kāzu svinības, bet piecas no jaunavām skrēja pirkt eļļu. Kad visi viesi bija iegājuši līgavaiņa namā, durvis tika aizvērtas. Jaunavas, kuras bija skrējušas pēc eļļas, atnāca un klauvēja pie durvīm, bet viņas vairs netika ielaistas kāzu svinībās.

Kāzas mūsdienu draudzē

Mūsdienās laulības slēgšana (ar nelielām variācijām) izskatās sekojoši:

1. Iepazīšanās un draudzības laiks. Saprotot, ka attiecības varētu kļūt nopietnas, attiecību loks paplašinās – tajā ienāk abu vecāki, tuvākie radi un draugi.

2. Saderināšanās. Laiks, kad vīrietis izsaka vēlmi ņemt sievieti par savu sievu, un viņa piekrīt bildinājumam. Lai gan pieņemts, ka par saderināšanos līgavas pirkstā liecina gredzens („esmu aizņemta”) – saderināšanās faktam nav saistošu seku, ja kāds no iesaistītajiem pārdomā.

3. Kāzu ceremonija. Publiski apstiprināta abu starpā noslēgtā derība. Jaunais pāris savas ģimenes, tuvāko draugu, radu un draudzes klātbūtnē izsaka solījumus un apliecina savu gribu – Dieva un cilvēku priekšā tikt savienotiem „vienas miesas” derībā. Kad solījumi ir izteikti, abi tiek svētīti un pasludināti par vīru un sievu. Pēc tam viņi paraksta laulības apliecību. (Ar valsti saistošos dokumentus var parakstīt arī pirms vai pēc kāzu ceremonijas.) Visi klātesošie tos svētī un apsveic kā jaunu ģimeni.

4. Kāzu svinības. Pēc oficiālās ceremonijas jaunlaulātie kopā ar kāzu viesiem dodas uz svinībām par godu jaunās ģimenes tapšanai.

5. Kāzu nakts. Kad viesības beigušās, jaunais pāris dodas uz īpaši sagatavotu vietu, kur viņi pavada savu pirmo kāzu nakti.

Rēzumējums:

• Vecās Derības kāzas bija ļoti publisks pasākums.
• Jau pašā draudzības sākumā meitas drošības un aizsardzības dēļ attiecībās iesaistījās līgavas tēvs, kurš ar līgavaini izrunāja daudzus jautājumus un parakstīja līgumu.
• Laikā starp 1.posmu (saderināšanos) un 2.posmu (seksuālām attiecībām) viņi pilnībā skaitījās precēti, taču pagāja ilgs laiks, līdz uzsāka kopdzīvi. Šajā laikā notika ļoti nopietni sagatavošanās darbi turpmākajai kopdzīvei.

Avots: Acient jewish three stage weddings and marriage customs ceremony in the Bible 

Drīzumā lasi arī interviju ar mācītāju Līgu Gleški, kurā viņa atbild uz jautājumiem: Kāds tad būtu kāzu svinību minimums un kādi ir pārspīlējumi šai sakarā. Kā arī: Kāpēc jaunieši nevēlas oficiāli reģistrēt savas attiecības? Vai var būt seksuāla nesaderība? utt.