“…cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra Vārda, kas iziet no Dieva mutes.”

Līdz ar ekonomiskās aktivitātes krasu samazināšanos mūsu valstī, arī mana uzņēmuma pamatdarbība ir praktiski apstājusies. Tas nozīmē, ka tik ļoti nepieciešamie finansu resursi ikdienas vajadzību apmierināšanai ģimenē, kopš pagājušā gada sākuma ir sarukuši vairāk kā uz pusi.

Laikā, kad, tā sacīt, nauda griezās pati no sevis, bieži neatlika laika dziļām un nopietnām lūgšanām, pārdomām un Dieva meklēšanai. Bija jāizmanto lielais mirklis un iespēja, kas, taču, paša Dieva piešķirts. Kad bija jau skaidri redzams, ka ekonomika dodas uz savu šauro bezizeju, ik dienas sāku arvien vairāk lūgt Dievu un ticēt, ka „Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars.” (Ps. 91:7). Un tomēr skāra. Lūgšana, pateicība, slavēšana un Vārda apliecināšana palika mana vienīgā iespēja, cerība un glābšana. 91. un 23. psalms kļuva par manām mīļākajām rakstu vietām, tāpat arī citas, kurās Dievs apsola Savu glābšanu Saviem bērniem un kalpiem. Jo dienas, jo vairāk es piepildījos ar Vārdu, kurš identificē mani ar Ābrahāmam un viņa dzimumam dotajiem svētības apsolījumiem un Kristus nopelnu, lai tas viss man kļūtu pieejams. Pagājušā gada beigās mani stipri uzrunāja Vārds, ka Dievs ir manas dzīves brīnumu Dievs. Mans Dievs, kuram esmu uzticējies ­ nav triku, bet lielu, reālu brīnumu Dievs:

“Tu mums atbildi ar lieliem brīnumu darbiem Savā taisnībā, ak, Dievs, Tu mūsu pestītājs; Tu patvērums visiem zemes galiem, uz kuru paļāvībā vēro savus skatus tālās jūras salas.” (Ps. 65:6)

“Slavēts lai ir Dievs Tas Kungs, Izraēla Dievs, kas vienīgais dara brīnumus!” (Ps. 72:18)

“Tu esi Dievs, kas dara brīnumus; Tu esi tautām darījis zināmu Savu spēku.” (Ps. 77:15)

“…jo Tu esi liels un dari brīnumus, Tu vienīgais esi Dievs!” (Ps. 86:10)

Ik dienas es turējos un turos pie Vārda, kuru Dievs runājis arī man personīgi, caur pravietojumiem. Es tos atgādināju Dievam un par tiem pateicos. Viena no Bībeles skolā apgūstamām Rakstu vietām „Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība?” (4.Moz. 23:19) Citur Dievs saka, ka Viņš neko nedara, pirms nav runājis caur saviem kalpiem praviešiem. Dievs mums visu ir pateicis priekšā un devis maksimālas garantijas. Viņš tās ir apzīmogojis ar Kristus dārgajām asinīm.

Kopš pagājušā gada sākuma, esmu veicis visu savu ienākumu uzskaiti, lai būtu pēc iespējas precīzāks, aprēķinot un dodot desmito tiesu. Jāatzīst, bija reizes, kad paliku Dievam „parādā”, taču, tāpēc, ka pierakstīju, es to neaizmirsu un vēlāk varēju atdot. Šogad es turpinu dzīvot sava brīnumu Dieva paēnā un pēc ilga laika atkal varu iesēt.

Paldies Dievam, draudzes vadībai un ikvienam brālim un māsai, kas atsaukušies Dieva pamudinājumam un dažādi atbalstījuši mani un manu ģimeni. Es nemitos pateikties Dievam, ka Viņš ir tas, kurš piešķir man visādu žēlastību, ka man arvien ir pilnīga iztikšana un pietiekoši paliek pāri labiem darbiem. Jo es esmu Viņa darbs Kristū Jēzu, radīts labiem darbiem, lai tajos dzīvotu.

Manā dzīvē nav bijis labāka laika par šo, kad varu iet dziļi Viņa vīna pagrabos, kur mans Dievs mani pārsteidz ar lieliem un elpu aizraujošiem brīnumiem. Tas ir vienīgi tā Kunga kalpu mantojums.

Ēriks