Pēc izrādes “Laimes rekviēms” noskatīšanās, vienaldzīgo nebija. Skatītāji bija pārsteigti par izrādes scenāriju, scenogrāfiju, dziesmām, video projekcijām, kvalitatīvo aktierspēli un galvenais, par tām sekām, ko izrāde bija atstājusi, liekot domāt par savas dzīves jēgu, vērtībām un attiecībām ar tuvajiem cilvēkiem.
Pārsteigti bija arī paši izrādes veidotāji, kad pirmizrādes noslēgumā, paredzēto aplausu vietā, lai pēc scenārija visi paklanītos un noietu no skatuves, zālē bija pilnīgs klusums. Aplausu nebija. Skatītāji bija sastinguši. Visi kaut ko gaidīja, gribēja turpinājumu… Gribēja palikt, domāt, saprast…
Lai pārtrauktu ieilgušo klusumu, sākām aplaudēt paši, tad arī zāle lēnām atdzīvojās, saprotot, ka izrāde tiešām ir beigusies. Lēnām visi sāka celties kājās, līdz zāle bija pilna ovāciju. Un mēs, projektā iesaistītie, bijām bezgala pateicīgi Dievam, ka kopā atkal piepildījām vienu sapni. 🙂
Nu jau kāds laiciņš pagājis, bet mēs vēl aizvien saņemam cilvēku atsauksmes un liecības. Par to, ka uzlabojušās laulāto attiecības – kāds pāris, kurš bija izlēmis šķirties, centīsies attiecības atjaunot. Tēvs sācis novērtēt savu jau pieaugušo meitu un vēlas sakārtot attiecības…
Piedāvājam nelielu ieskatu cilvēku atsauksmēs un vērtējumos par izrādi.
Oskars: (Latvijā populārs mūziķis) Biju līdz sirds dziļumiem aizkustināts gan kā vīrs, gan tētis, gan kalpotājs! Pa brīdim slaukot asaras, pamanīju, ka neesmu tāds vienīgais. Aktieru spēle ne uz mirkli neatrāva uzmanību no galvenā vēstījuma. Milzīgs paldies aktieriem par augstas klases sniegumu. Tik daudz dažādu emociju nemitīgi mainīja viena otru – Ronalda un Ievas duets tik dziļi saviļņoja sirdi, ka nācās “ņemt sevi rokās”, lai apvaldītu emocijas! Nopietnos mirkļus nomainīja jancīgais, nedaudz komiskais pasākuma vadītājs Vjačeslavs, likdams sejai izplūst platā smaidā! Un atkal jauns emociju izvirdums – meitiņas Alises dziesmā, kas aizrāva dziļās pārdomās! Ronalda patiesais monologs – tik patiess, kā īsta dzīve! Un beidzot fantastiskais atrisinājums – Dieva mīlestība un Viņa nepelnītā labvēlība, kas dod iespēju, jaunu sākumu… Vēlreiz gribu izteikt milzīgu paldies visai komandai! Godīgi būtu, ja šo izrādi varētu redzēt ne tikai pāris tūkstoši – laidiet šo maizi pa straumēm, lai pēc daudzām dienām tā nes augļus tūkstošos izmainītu cilvēku! Paldies, lai Dieva žēlastība ir ar jums!
Ilze: Tiešāk jau nav iespējams parādīt mūsu pašreizējās dzīves aktualitātes. Paldies liels visiem šī darba autoriem un izpildītājiem. Jūs bijāt lieliski!
Kristīne: Visa izrāde bija ļoti spilgts piedzīvojums. Brīnišķīgs izpildījums galvenās lomas atveidotājam Valteram Gleškem. Ļoti spilgts vokālais un aktiermeistarības sniegums. Lieliska režija, scenārijs un scenogrāfija. Visu izrādi mani pavadīja sajūta, ka es līdzdarbojos notiekošajā, ne tikai kā skatītājs, bet esmu šo procesu dalībnieks.
Ieva: Moderna, daudzšķautņaina, emocionāla izrāde. Patika, ka skatītājam tiek piedāvāta ideja, pārdomas un virziens, un skatītājs pats var lemt, analizēt un izvēlēties, ko ar šo stāstu darīt tālāk. Ļoti patika Alises stāsts, vīra /sievas dziesma, ļoti aizrāva un uzrunāja brāļa dziesma. Uz nākamajām izrādēm es noteikti aicināšu savus draugus un tuviniekus. Izrāde aicina pārdomāt savu dzīvi, nevis “skalo smadzenes”.
Frančeska: Tie, kas dzīvo ar cerību – redz tālāk, tie, kas dzīvo ar mīlestību, – redz dziļāk, tie, kas dzīvo ar ticību, redz citādāk… Paldies jums!
Edgars: Šī laikam ir pirmā izrāde, kurā visvairāk raudāja – vīrieši. Izrāde pēc kuras bija jāatrod kāda klusa, mierīga vieta, lai pārdomātu savu dzīvi un kaut ko tajā mainītu. Paldies jums!
Jānis: Mani uzrunāja vēsts – cilvēki nodzīvo savu dzīvi, skrienot pēc lietām un sasniegumiem, nesaprotot, kas ir dzīves jēga un mērķi… izrāde lika domāt par to, kas tad dzīvē ir tās vērtības, kāpēc būtu vērts dzīvot un pēc kā dzīties.
Ruta: Liels paldies tekstu autoram. Tik lakoniski, ar dziļu jēgu, uzrunājoši, katrs vārds vietā. Tik nopietni, par dzīvi, realitāti ar ko katrs cilvēks saskaras un arī humoram sava vieta. Diez vai kāds spēja palikt vienaldzīgs klausoties. Paldies arī pārējiem. Lielisks uzvedums. Nākot uz “Prieka Vēsts” izrādi gaidīju daudz prieka, skaļas mūzikas, kustību, bet šis nopietnais vēsts pasniegšanas veids bija tik uzrunājošs, ka ilgi paliks atmiņā. Lai Dievs jūs svētī!
Ināra: Uz izrādi ierados speciāli no Norvēģijas. Esmu sajūsmā par visu! Brīnišķīga aktierspēle, mūzika un izpildījums. Teksti tik dziļi. Izrādē piedzīvotais ir ilgstoša viela pārdomām.
Aija: Paldies visai komandai! Bija lieliski. Saspieda pa pogām. Raudāju gan kā meita, kas uzaugusi bez tēva, gan kā sieviete, kura audzināja viena…
Baiba: Perfekti! Būtu jāapdomā iespēja izrādi atskaņot ārpus Rīgas! Apbrīnojams darbs.
Ilga: Lai kā negribētos atzīt, vairākas no šīm lomām spilgti esmu izdzīvojusi savā dzīvē, vienīgā sūrā atšķirība – tā nebija tikai izrāde, bet mana īstā, vienīgā dzīve un daudzviet man noteikti nav ar ko lepoties. Es nevaru padarīt par nebijušu to, kas bijis, bet es varu turpināt citādi. Draudzējoties ar Dievu viss ir citādi, viss mainās, iegūst jēgu!
Anna: Vārdiem nevar nodot sajūtas, kas radās skatoties izrādi… Sirdī bija milzīgs līdzpārdzīvojums, kas runāja vēl un turpina runāt…
Zanda: Lieliska izrāde! Patiesa, emocionāla, daudzslāņaina un asprātīga! Ar nepacietību gaidīšu, kad to atkal izrādīs, jo gribu noskatīties vēlreiz!
Ainārs: Nav tādu vārdu, cik brīnišķīgi varētu raksturot mūsu draudzes cilvēku sniegumu izrādē. Super! Esmu lepns par jums, lepns par “Prieka Vēsti”.
Visus tos skatītājus, kuri atkal un atkal izsaka vēlmi redzēt izrādi atkārtoti, kā arī aicināt līdzi savus tuviniekus un draugus, varam iepriecināt, ka rudenī ļoti ceram nospēlēt vairākas izrādes Rīgā un varbūt apciemot arī dažas pilsētas ārpus Rīgas.
Tāpēc, paldies, un uz redzēšanos!
