Laikā pirms Augšāmcelšanās svētkiem, draudzē tika izsludinātas Misijas nedēļas. Mazās grupas un kalpošanas komandas nāca kopā, lai domātu par dažādiem veidiem, kā aizsniegt līdzcilvēkus. Rezultātā Misijā Rīgas ielās izgāja 15 grupiņas skaitā no 2 līdz 16 cilvēkiem katrā.
Lūk, vārdi, ko par misijas nedēļām saka mazo grupu vadītāji:
Estere: “Šāda organizēta misija Rīgas ielās ir ļoti labs veids, kā veicināt cilvēku iziešanu “uz ielas”, jo citādi katrs atrodam tik daudz aizbildinājumu, lai nedarītu to ikdienā, bet kopā mēs esam drosmīgāki to darīt. Manuprāt, tā ir kultūra, kuru mums vajadzētu turpināt veidot draudzē, tā padarot to par normu nevis ekskluzīvu pasākumu.”
Antra: “Sapratām, ka liela nozīme ir tam, ar kādu attieksmi un noskaņojumu mēs sludinām prieka vēsti. Cilvēki ir atsaucīgi, ja paši esam prieka pilni, pārliecinoši un atklāti izrādam mīlestību uz savu Kungu. Mūsos nedrīkst būt pat šaubu ēnas par darāmo. Visi, kuri bijām, izjūtam milzīgu gandarījumu un vēlmi turpināt. Esam nolēmušas vasarā reizi mēnesī kā mājas grupa doties misijā savā apkaimē.”
Aija: “Dalījām ielūgumus uz svētku dievkalpojumu, Mīlestības bukletiņus, liecinājām, aizlūdzām par cilvēkiem. Divas sievietes pieņēma Jēzu par savu Kungu. Vienai no viņām varējām palīdzēt sakarā ar ļoti grūtu laiku viņas dzīvē (tikko nomirusi meitiņa). Cilvēki bija atsaucīgi.”
Dāvis: “Katra iziešanas reize ir unikāla un kā jauns piedzīvojums. Šoreiz īpaši centāmies par katru cilvēku, ar ko runājām, arī lūgt. Turklāt cilvēki labprāt piekrita, kad piedāvājām par viņiem vienkārši aizlūgt. Cilvēki bija daudz atsaucīgāki nekā bijām gaidījuši. Divi misijas dalībnieki ielu evaņģelizācijā piedalījās pirmo reizi, un abi bija patiesi iedvesmoti turpināt. Tas bija vienkāršāk nekā domājuši.”
Elvita: “Vairums cilvēku bija atvērti, un tas bija liels pārsteigums man pašai, jo evanģelizējot man ir bijusi negatīva pieredze, kas bija iemesls, kāpēc man vienmēr bijis grūti to darīt. Pēc šīs reizes sapratu, ka cilvēki ir gatavi un viņiem patiešām vajag dzirdēt par Jēzu un to, ka Jēzus ir dzīvs arī mūsdienās.”
Kopumā mums ir zināms par 8 cilvēkiem, kuri nolēma uzticēt savas dzīves Jēzum turpat uz ielas, bet daudzi saņēma aizlūgšanas savās vajadzībās un sāpēs. Cilvēki tika stiprināti, iedrošināti un svētīti. Interesanti, ka tika satikti vairāki cilvēki, kuri reiz bijuši aktīvi kristieši, bet dažādu iemeslu dēļ no tā visa ir atsacījušies. Tā bija lieliska iespēja viņiem atgādināt, ka Tēvs gaida viņus atpakaļ, lai arī cik tālu no Dieva viņi būtu centušies atiet. Dievs mīl.
Šis misijas laiks, ir bijis par svētību ne tikai satiktajiem cilvēkiem, bet arī mums pašiem:
– Mēs trennējāmies ieraudzīt cilvēkus mums apkārt – uz ielas, veikalos, sabiedriskajā transportā. Cilvēkus, kuriem ir nepieciešams dzirdēt par Dieva mīlestību.
– Mēs atraisījām un stiprinājām sevī liecinieka identitāti. Atkal sajutām to, kā ir izkāpt no komforta zonas un liecināt par Jēzu.
– Mēs pārliecinājāmies par to, ka vairumā gadījumu cilvēki ir atvērti, neatgrūž, nepazemo un nevajā. Tas ir ļoti svētīts, svaidīts un iedvesmojošs laiks, sarunāties ar cilvēkiem par nozīmīgāko viņu dzīvēs.
Cilvēki ir atvērti. Viņi slāpst dzirdēt par Dieva mīlestību.
