Michael W. Smith
Mūziķis Maikls Smits ir viens no veiksmīgākajiem un populārākajiem dziedātājiem kristīgās mūzikas pasaulē. Maikls ieguvis 44 „Dove awards”, 3 „ Grammy” balvas, un viņa pārdoto albumu skaits ir vairāk kā piecpadsmit miljonu vienības. Skaisto dziesmu autoram ir savs stāsts par Dieva varenību un Viņa glābšanu viņa dzīvē.
Dziesmu autors un izpildītājs Maikls Smits, dzimis 1957. gadā ASV, bērnībā bija parasts puisis, kurš aizrāvās ar sportu un aktīvi darbojās draudzē, ko apmeklēja viņa ģimene. Savu pirmo dziesmu mūziķis esot sarakstījis piecu gadu vecumā, kad vēl sapņojis par beisbolista karjeru. Desmit gadu vecumā Maikls apzināti pieņēmis lēmumu atdot savu dzīvi Dievam un ar laiku sāka spēlēt klavieres draudzes slavēšanas grupā.
Kad Maikls sasniedzis piecpadsmit gadu vecumu, viņš skaidri apzinājies savu aicinājumu – būt par slavētāju. Pusaudža vecumā viņam vislielāko prieku sagādāja iespēja slavēt un dziedāt Tam Kungam jaunas dziesmas. „Dievs mani bija aicinājis ļoti stipri, un es zināju, ka liela nozīme manā aicinājumā būs tieši mūzikai!”
Daudzsološais un dedzīgais jaunietis izlēma studēt Maršala universitātē, bet pēc pirmā semestra izstājās no tās un devās uz Našvilu, kas tika dēvēta par jauno, vēl neatklāto talantu un iespēju zemi. Līdz šim, tik ļoti tīrais un dievbijīgais puisis, ierodoties lielajā pilsētā, kā tāds ceļinieks, kas pazaudējis kompasu, apmaldījās un attapās jau esot bedrē, kurā nekad nebija vēlējies nokļūt!
Maikls stāsta: „Sākot patstāvīgo dzīvi lielajā pilsētā, kurā man nebija nekādas kontroles no malas un savas draudzes, nemanot, biju zaudējis savas dzīves prioritātes. Agrāk, no sirds dziedātās slavas dziesmas, nemanot nomainījās pret pliekanām dziesmām vietējos bāros, ar to pelnot naudu iztikai un cerot, ka tikšu kāda aģenta ievērots, kas mani padarītu par zvaigzni.
„Es vienmēr biju vēlējies spīdēt, spīdēt Dievam par godu, izplatot Viņa gaismu, taču lēnām, īsti to neapzinoties, es sāku vēlēties TIKAI spīdēt – lai esmu atpazīstams un populārs. Vēlējos – sasniegt, piedzīvot, satikt un izpatikt. Manu vecāku pierastā kontrole un daļējā paļāvību uz viņu pieņemtajiem lēmumiem man vairs nebija pieejama. Agrāk tik stingro un šķīsto vidi nomainīja mantkārīga un netīra ikdiena. Redzot, ka spēlējoties ar grēku, narkotikām, Dieva dusmu zibens mani uzreiz nenosper, es aizvien vairāk izgāju uz kompromisu ar grēku, līdz kļuvu par atkarīgo.
Es joprojām apzinājos, kam esmu aicināts un kur ir mana vieta, tačues vairs nespēju tikt laukā no tās bedres, kurā biju iekļuvis.” – stāsta mūziķis.
Reiz, kad Maiklam jau draudējusi nāve no narkotisko vielu pārdozēšanas, viņš esot sabrucis uz grīdas un histēriski raudot, vairākas stundas saucis uz Dievu. „Visuvarenais Dievs nolaidās pār mani, un es sajutu Viņu raudam. Es sajutu Viņa sāpes par mani, Viņa mīlestību uz mani un to, ka taisnais un žēlīgais Dievs nebija mani norakstījis. Viņš man dāvināja dzīvību – manam garam, dvēselei un miesai. Viņš mani piecēla, dāvināja jaunu sākumu un aicināja kalpot. Kopš tās dienas, kad es tik stipri piedzīvoju Jēzu, un cieši satvēru Viņa roku, es uz visiem laikiem tiku izmainīts. Es vairs neielaižos kompromisā ar grēku, es esmu fanāts par Kristu. Es un mans nams, mēs kalpojam Tam Kungam.”
Interesanti, ka, neskatoties uz viņa aktīvajiem centieniem tikt sadzirdētam un pamanītam, mūziķim tomēr nebija pavērušās nekādas darba iespējas. Taču, tieši pēc gada, kad Dievs viņam bija pieskāries, pilnībā atbrīvojot no atkarībām un izmainot visu viņa dzīvi, Maiklu ievēroja un viņš noslēdza līgumu ar ierakstu studiju, kas vēlāk nodrošināja jaunajam dziedātājam veiksmīgu karjeru.
„Dievs man ir iedevis dāvanu. Es esmu aicināts ar to kalpot Dievam un cilvēkiem un nekādu slavu neņemt sev. Jo, ja būtu noticis pēc manām spējām un varēšanas, iespējams, tagad Našvilas kapos būtu vēl viena kapu kopiņa ar jaunieti, kurš pārdozējis narkotikas. Es zinu, ka tas bija velna plāns mani nokaut, lai es nespētu piecelties un nest slavu savam Glābējam. Velns uzbrūk aicinātajiem! Bet Dievs ir uzticams! Miljoniem pārdoto albumu un dažādie apbalvojumi man nedod laimi, mieru vai cerību. Tas viss paejošs. Lielāko mieru man dod apziņa, ka es zinu, kas es esmu. Es esmu Ķēniņa dēls!” saka Maikls.
iframe>
