Jau pirmajā laulības gadā bijām atvērti mazulim, ticējām un lūdzām, lai Dievs mums dod bērniņu īstajā laikā. Tas ir pārāk nopietns lēmums, lai paši ko plānotu, tāpēc šo jautājumu pilnībā uzticējām Dievam. Pagāja gads un sapratām, ka laiks iet un gadi arī. Izgājām ārstus, pārbaudījāmies, bet visas analīzes bija labas, atlika tikai gaidīt, kad mazais pieteiksies.
Tā nu gāja otrais, trešais gads laulībā, bet mazulis tā arī nepieteicās. No vienas puses bija miers un ticība – mazais pieteiksies, bet bija arī mirkļi, kad ienāca šaubas un skumjas – un ja nu mums nebūs bērnu…
Biju dzirdējusi vairākas liecības, ka citas ģimenes ir gaidījušas mazuli četrus, astoņus, citas savu pirmdzimto ir sagaidījušas pat pēc piecpadsmit gadiem, tas likās tik ilgi. Lūdzām ar vīru, lai Dievs neliek mums tik ilgi gaidīt.
Pamazām savas lūgšanas par mazuli sākām uzticēt tuvākajiem cilvēkiem. Apziņa, ka neesam vieni savā lūgšanā, iedeva mums jaunu spēku.
Kāda māsa no draudzes iedrošināja saņemt Vārdu no Dieva. Tā nu devos mājās un ticībā lūdzu un lasīju Vārdu. Es to saņēmu:”Tu dzemdēsi dēlu.” Visas šaubas pazuda, manī ienāca miers, kāds gan spēks ir Dieva Vārda apsolījumos. Kāda mūsu radiniece aptuveni tajā laikā padalījās ar mums, ka bija mūs sapnī redzējusi turot mazuli. Tas bija kā vel viens stiprinājums.
Pēc pusgada mūsu mazulis pieteicās, mēs jau no pašas grūtniecības sākuma zinājām – mums būs dēls – apsolījuma bērns. 2017. gada 14. jūlijā mēs satikāmies – tajā brīdī viss ilgais gaidīšanas un ticības laiks likās kā pāris mēneši.
Daudz ar vīru lūdzām arī par dzemdībām, lai tās būtu vieglas un, lai vīram ir iespēja būt klāt. Lūdziet un jums taps dots – man bija skaistas dzemdības un brīnišķīgs pēcdzemdību laiks. Dievs ir uzticams.
Mīlestībā,
Līga, Kaspars un Kristofers ♥
Iesūti arī savu liecību uz [email protected] vai [email protected]
