Pārprasta Bībeles mācība un cilvēku izdomātas tradīcijas gadu simtiem ilgi ir mazinājušas sievietes lomu draudzē. Sievietēm daudzviet nav atļauts sludināt vai mācīt, bet, vai tam ir biblisks pamatojums?
Apskatīsim Rakstu vietas, kuras tiek lietotas, attaisnojot šādus aizspriedumus draudzē. Bet pirms tam vēlos norādīt, ka tālāk minētajās, un tām līdzīgajās Rakstu vietās vārds “vīrs” – oriģinālajā tekstā vārds “aner” – nozīmē precēts vīrs, un vārds “sieva” jeb “gune” nozīmē precēta sieva.
1 Tim 2:11-12 Sieva lai mācās mierā, pilnīgā paklausībā. Un es neļauju sievai vīru mācīt vai valdīt pār vīru, bet tai jāpaliek mierā.
Pāvils šajā Rakstu vietā nemāca, ka visām sievietēm vajadzētu pakļauties visiem vīriešiem. Tas būtu absurds! Pāvils māca, ka sievai nevajadzētu ar varu ieņemt vadības pozīciju pār savu vīru. Mēs visi esam redzējuši pārus, kad valdonīgai sievietei pie sāniem ir iebiedēts un nožēlojams vīrs. Ģimenēm draudzē tā nevajadzētu izskatīties. Līdzīgi kā vīrs, kurš nespēj pienācīgi pārvaldīt savu namu un nav vienprātībā ar sievu, draudzē nedrīkst kalpot; sieviete nedrīkst mācīt, ja vīrs viņu tajā neatbalsta.
Efeziešu vēstulē (Ef 5:22-25) Pāvils māca, ka sievām ir jābūt paklausīgām saviem vīriem, savukārt, vīriem jāmīl savas sievas kā Kristus ir mīlējis draudzi. Jāsaka, ka sievām tikusi vieglākā daļa. Un, ja vīrs ir dievbijīgs, Svētā Gara vadīts cilvēks, ģimenē valdīs savstarpēja cieņa, dievišķa gudrība un vienprātība rīcībā. Kāds teiks – tik un tā… Bībele māca, ka sievām jābūt paklausīgām saviem vīriem. Bet vai esi lasījis, kas rakstīts pantu iepriekš?
Ef 5:21 Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā.
Tas, ka sievām ir jābūt paklausīgām saviem vīriem, nebija nekas jauns, bet tas, ka vīriem ir jābūt paklausīgiem savām sievām, gan. (1.Kor. 7:4; Mt. 19:9)
1 Kor 14:34-35 Sievas lai draudzē klusē, jo viņām nav ļauts runāt, bet lai viņas paliek bauslības noteiktajā paklausībā. Bet, ja viņas grib ko mācīties, lai izjautā mājās savus vīrus, jo sievai ir apkaunojoši runāt draudzē.
Jēzus radikāli izmainīja tā laika kultūrā pieņemto. Pēkšņi, iepriekš neizglītotajām sievām bija atļauts piedalīties draudzes sanāksmēs. Tolaik gan sievietes un vīrieši sēdēja nošķirti, vieni – vienā zāles pusē, otri – otrā. Tādēļ, ka sievietes tajā laikā daudz ko nezināja un nesaprata, tas nebija nekas neparasts, ja tās kliedza pa visu zāli uz saviem vīriem un prasīja jautājumus par dzirdēto. Dzirdot sludināto, viņas cēlās kājās un pārmeta saviem vīriem, tos publiski kauninādamas. Mūsdienās sievas un vīri to dara viens otram iebakstot sānā, tā sakot – tas attiecas uz tevi. Tas traucēja citiem sapulces dalībniekiem dzirdēt sludināto vārdu, tāpēc Pāvils pamācīja, lai precētās sievas nebļaustās dievkalpojuma laikā, bet jautājumus saviem vīriem uzdod mājās. Visbeidzot Pāvils rakstīja Galatiešu draudzei (Gal 3:28), ka Jēzū Kristū nav ne jūda, ne grieķa, tur nav ne verga, ne brīvā, tur nav ne vīrieša, ne sievietes, ka mēs visi esam viens Jēzū Kristū.
Jau pašā iesākumā Dievs vīrieti un sievieti nolika vienlīdzīgā pozīcijā sakot: “Tie lai valda”, “Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem:”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār…” (1 Moz. 1:26-28) Viņš šo autoritāti un varu deva Ādamam un Ievai.
Nevienam nav noslēpums, ka Jaunajā Derībā atrodamās grāmatas un vēstules sarakstījuši vīrieši, bet vai tajās atrodamas sievietes kalpošanas pozīcijās? Jā! Uzskaitīšu dažas no tām:
Foibe (Rom 16:1-2)
Kenhrejas draudzes diakone. Draudzē viņa ieņēma nozīmīgu vadības pozīciju, vienlīdzīgu pirmajam asins lieciniekam Stefanam un evaņģēlistam Filipam.
Priskilla (Ap d 18:26; Rom 16:3-5; 1 Kor 16:19)
Draudzes mācītāja, kuras vīrs Akils, iespējams, pārraudzīja kalpošanas praktisko pusi.
Euodija un Sintiha (Fil 4:2-3)
Pāvila kalpošanas līdzdalībnieces.
Jūnija (Rom 16:7)
Apustule un Pāvila “cietuma biedrene”. Bībeles komentētāji laika posmā līdz viduslaikiem neapšaubīja, ka Jūnija bija sieviete un apustule.
Samariete (Jņ 4:1-42)
Pirmā sieviete evaņģēliste. Samariete pie Jēzus atveda lielu cilvēku pūli no sava ciema.
Lidija (Ap d 16:40)
Mazās grupas vadītāja.
Nimfa (Kol 4:15)
Draudzes vadītāja.
Hloe (1 Kor 1:11)
Kristiešu kopienas vadītāja.
Pāvils savās vēstulēs:
- Runā par sievietēm, kuras lūdz un pravieto (1 Kor 11:5)
- Pavēl sievietēm mācīt (Tit 2:3-4)
- Apstiprina Timoteja vecāsmātes un mātes mācīto (2 Tim 1:5)
Pāvils ir drošs, ka tā pati ticība, kas mita viņa vecāmātē un mātē, mīt arī jaunajā Timotejā. Pāvils bija dzirdējis par viņu ticību, jo viņas ar to dalījās, un bija drošs, ka Timotejam ir tā pati ticība, jo abas bija viņu, vīrieti būdamu, mācījušas. Atgādinu, ka ticība nāk tikai un vienīgi no Dieva Vārda dzirdēšanas.
Cilvēces vēsturē ir daudzas sievietes, kuras radikāli ietekmēja neskaitāmu cilvēku dzīves un būtiski veicināja atmodas sekmēšanos. Minēšu tikai dažas no tām:
Misionāre Mary Slessor
Misionāre Lillian Trasher
Evaņģēliste Maria Woodworth-Etter
Mācītāja Agnes White Diffee
Evaņģēliste Kathryn Kuhlman
Skolotāja Joyce Meyer
Mācītāja Līga Gleške
Dievs ir ieinteresēts aizsniegt un glābt pazudušos, un lietos katru, kurš atsauksies Viņa aicinājumam, neatkarīgi no dzimuma. Pāvils rakstīja, ka Dieva valstībā nav ne verga, ne brīvā, ne jūda, ne grieķa, ne vīrietis, ne sieviete. Visbeidzot, nav pilnīgi nekādu pierādījumu, ka Pāvils vai citi apustuļi būtu atturējuši sievietes no kalpošanas draudzē. Tieši otrādi, ja kāds izjuta Dieva aicinājumu vadīt, mācīt vai sludināt, viņš iedrošināja to darīt. Jēzus būtiski mainīja iepriekš pastāvējušos reliģiskos likumus, kas sievietēm liedza iespēju iegūt izglītību, būt līdzvērtīgām laulībā un kalpošanā.
Dāvids Gleške
Ja ir kāda tēma, kuru vēlies labāk izprast vai jautājums, uz kuru saņemt atbildi, droši raksti uz e-pastu [email protected]
