Par katru veidu, kā Kristus tiek pasludināts, priecāšos…
Mūsdienās Kristus dzimšanas svētki daudzējādi ir pilnīgs pretstats oriģinālam. Tur, Betlēmē, tas notika vasaras sākumā, jo gani naktī sargā lopus laukā (Lk.ev.2), mēs svinam ziemā. Toreiz tas notika konkrētā, Dieva noliktā laikā, tagad šos svētkus svin laikā, kas pielāgots (sajaukts ar) romiešu pagāniskajiem saules svētkiem “saulgriežiem”. Toreiz Jēzus dzimšanu svinēja eņģeļi un gani, šodien tos komercializē un izmanto komersanti, masu mediji un sabiedrības krējums, lai nopelnītu un izrādītos. Toreiz, līdz ar Jēzus dzimšanu, pasaulē sākās pilnīgi jauna žēlastības ēra. Šodien lielākā daļa cilvēku, saņēmuši dāvanas, garšīgi paēduši un mazliet nomierinājuši sirdsapziņu ar labiem darbiem, neko vairāk par šo personu dzirdēt nevēlas.
Tomēr ir kas vienojošs stāstam Bībelē ar mūsdienu versiju. Arī toreiz lielākā daļa cilvēku nesaprata notikuma centrālo jēgu. Un vēl, ārpus idilliskās, saldsērīgās ainiņas ar kūti, aitiņām un bērniņu silītē, abās versijās bija iesaistīti milzīgi debesu spēki eņģeļu pulki. Ne jau tie mazie amoriņi ar tuklajiem vēderiņiem, skruļļainajiem matiņiem un arfām rociņā. Nē! Gani redzēja varenos debesu eņģeļus, Dieva kareivjus, kuri bija atnākuši sveikt – kungu Kungu un ķēniņu Ķēniņu. Paša Dieva sūtīto un svaidīto Jēzu Kristu, kurš atstāja debesu godību, lai pielīdzinātu Sevi cilvēkam un iztukšojot Sevi no visa dievišķā, kļūtu par mūsu grēku izpircēju, uzņemoties uz Sevi mūsu pārkāpumus un grēkus un nomirstot pie krusta Golgātā. Ļaujot Sevi nogalināt tā laika visbrutālākajā nāvessoda izpildīšanas veidā… Kāpēc? Lai glābtu tevi un mani no drošās nāves un mūžīgas pazušanas.
Centrālais notikums paliek neievērots. Skandāls!
Neievērota paliek visu laiku vērienīgākā ķīlnieku glābšanas operācija visumā! Kas nodemonstrēja šokējošu pašuzupurēšanos un prasīja mums neizprotamu, neprātīgu cenu. Šī ziņa ir tik intensīvi atskurbinoša un tik ļoti kontrastē ar sabiedrības nostaļģiski folklorisko koncepciju par šo notikumu, ka vairums cilvēku labāk izvēlas izlikties, ka pat nenojauš, par ko ir runa.
Patiesībā būtu jāiebilst pret šo Kristus vēsts degradējošo “Xmas” izpārdošanas trakumu. Būtu tikai godīgi kristiešiem paust savu sašutumu par tik ļoti deformēto un Andersena stilā pārveidoto notikuma traktējumu, kas atņem vērtību un spēku patiesībai, kas ir izšķiroši svarīga katra cilvēka mūžīgās dzīvības perspektīvā. Paliek Ziemassvētku stāsts kā sentimentāla pasaciņa, kas ģimenei rada vēl vienu jauku svētku sajūtu. Un tad jau sāk likties, ka pats Mūžīgais Dievs, mūsu Radītājs un Glābējs, kopā ar mums ģimenes lokā arī pušķo eglīti, cep kraukšķīgas piparkūkas, iedzer svētku tirdziņā iegādātu karstvīnu, pa laikam noslaukot kādam sērdienītim asariņu.
Patiesība?
Nesen redzēju kādu ainu “omulīgs ziemas svētku ciematiņš, kurā norit parastā rosība cilvēki būvē, mīl, pērk, pārdod un plāno. Un neviens negrib dzirdēt baiso patiesību par to, ka tas viss ies bojā, jo ciemats ir uzbūvēts uz aizsaluša ezera. Tāpēc nav jautājuma par to, vai ledus reiz kusīs. Jautājums tikai – kad? Un ciema iedzīvotāji izvēlas ticēt, ka tas nenotiks.”
Mūsu civilizācija ir līdzīga tādam ciematiņam. Tās iedzīvotāji ar visiem spēkiem cenšas cerēt, ka “sapņi piepildās” un nelaimes nenotiks. Taču patiesība ir patiesa neatkarīgi no cilvēka “ticības”. Un patiesība ir tāda, ka bez Glābēja nevienam cilvēkam nav drošas rītdienas. Bez Kristus visa mūsu darbošanās, attīstība, plānošana un labo darbu darīšana ir bezjēdzīga, jo mums nav nākotnes. Tā ir Kristus dzimšanas svētku vēsts. Tāpēc patiesam kristietim šodien ir smagi svinēt šos svētkus kopā ar savu tautu, kas noraida Dieva mīlestībā izstiepto roku pretim ikvienam cilvēkam.
“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.” /Jņ 3:16,17/
Ko darīt? Apustulis Pāvils saka: “Ko tad nu? Par katru veidu, kādā Kristus tiek pasludināts vai ar izlikšanos vai patiesībā, es priecāšos. Jo es zinu, ka, jums Dievu lūdzot, ar Jēzus Kristus Gara atbalstu tas man nesīs glābšanu.” /Fil.1,17-19/
Tāpēc sludināsim arī šajā savādajā laikā un lūgsim Dievu, lai tie, kas mums ir blakus, sadzird patieso Kristus Dzimšanas vēsti.
Ar mīļiem sveicieniem,
mācītājs Vilnis Gleške