Rīgas Patversme sievietēm Bārdziņu ielā 2 (~ 70 sievietes)
Trešais apciemojums Rīgas nakts patversmē aizritēja ļoti sirsnīgi. Sievietes bija atsaucīgas, atvērtas un ieinteresētas. Par to liecināja arī viņu jautājumi, kas bija radušies, klausoties evaņģēlija vēsti. Sieviešu sejās varēja manīt piedzīvotās vilšanās sāpes, nesapratni, noraidījumu, ciešanas, nogurumu, ilgas un izmisumu. Varēja lasīt jautājumu: Vai tiešām ir Kāds, kurš šajā situācijā var palīdzēt?
Atbildi viņas saņēma, klausoties vēsti par Jēzu, par Viņa bezgalīgo mīlestību un atnesto upuri mūsu labā. Dieva mīlestība aizskāra sievietes tā, ka dažas no viņām apslēpa plaukstās seju, lai pārējās neredz asaras, kas sariesušās acīs.
Pēc tam gājām istabiņās, apciemojot katru individuāli. Klausījāmies viņu dažādos dzīvesstāstus. Ikviena no viņām bija pateicīga par patversmi, kur šobrīd uzturas, pateicīga par siltumu un savu vietiņu. Domāju, pēc mūsu sarunām viņām palika kaut nedaudz vieglāk, bet galvenais, ticam, ka viņas saņēma, ja ne ticību, tad cerību uz Dievu, līdz ar to arī cerību nākotnei.
Sievietes priecājās saņemt draudzes sarūpētās dāvanas ar higiēnas precēm. Viņas atzina, ka tās tiešām viņām ļoti nepieciešamas. Arī grāmata “Tas Kungs tavs Ārsts” bija vietā, jo gandrīz katra no viņām sūdzējās par veselības problēmām.
Kad devāmies projām, viņas palika patversmē, bet kāda daļiņa mūsos. Tās ir mūsu lūgšanas par sievietēm, par viņu labklājību un nākotni. Lai Vārds, kuru tās pieņēma, turpina darboties, dodot spēku celties un, mainoties pašām, Dieva spēkā izmainīt apstākļus ap sevi. Jo mēs skaidri zinām, ka tā nav Dieva griba, lai šīs sievietes ilgstoši atrastos aizmirstības un bezspēka stāvoklī.
Kā daļa no draudzes komandas mēs esam priecīgas, ka varam ņemt dalību Dieva mīlestības darbā. Paldies draudzei par atbalstu un ziedojumu.
Elīna Roze
Sarkanā Krusta nakts patversme (vīriem) Rīgā, Gaiziņa ielā 7
1. Sarkanā Krusta Nakts patversmē piedalījās draudzes vīri un grupa „Vēstniecība” ar koncertu. Skaista dzīvā mūzika kopā ar cienastu – tēju, pīrādziņiem un cepumiem, protams, palīdzēja sapulcināt kuplu patversmes iemītnieku pulku – ap 60 vīru, kas, cieši sasēdušies nelielajā atpūtas istabā, pavadīja kopā ar mums jauku vakaru. Vairāki brāļi no draudzes stāstīja par savu sastapšanos ar Jēzu – ka mainījusies viņu dzīve. Lasījām Dieva Vārdu, pārrunājām aktuālo. Pasākuma beigu daļā vīri iesaistījās grēku nožēlas lūgšanā, lūdzām arī par viņiem Dievu.
Kopējā atmosfēra bija ļoti laba pilna Dieva bijības. Noslēgumā visiem vīriem izdalījām dāvaniņas (kopā 70 komplekti) ar personīgās higiēnas precēm un ikdienā nepieciešamām lietām, kuru iegāde šiem cilvēkiem līdzekļu trūkuma dēļ nav iespējama. Ar pateicības vārdiem un patiesu vēlmi atkal tikties vīri mūs pavadīja līdz pat patversmes ārdurvīm.
2. Otro tikšanos februārī jau veidojām kā tematisku tējas vakaru ar intriģējošu nosaukumu „Kāda ir elle? Vai Dievs ir labs?”. Zīmīgi, ka šīs vīru sarunas notika datumā, kas vēl daudziem palikusi atmiņā kā Vīriešu diena (23.02). Mūsu mērķis bija mācīt Dieva Vārdu tiem, kuri to vēlas. Atsaucība bija liela ap 40 vīru. Kopīgi ēdot draudzes sarūpēto cienastu, tēju, kafiju ar pīrādziņiem un bulciņām, baudījām brāļa Aleksandra, grupas „Vējš” solista, muzicēšanu. Vairāki no mums liecināja par savu dzīvi, par to, kā jau agrā jaunībā lietojuši alkoholu, bet piedzīvojuši Dieva atbrīvojošo spēku no atkarībām. Kopīgi izstudējām mācību tēmu „Pestīšana” no Bībeles pamatmācību kursa, kas stipri aizskāra klātesošos. Bija brīnišķa Dieva klātbūtnes sajūta.
”Tiešām Tas Kungs apstājas, Viņam mēs neesam vienaldzīgi! ” šie Raimonda (vīrs no patversmes) vārdi noslēgumā izskanēja kā apliecinājums tam, ka Dieva Vārds ir viņus uzrunājis.
3. “Sarunas par Jēzu” ar tādu kārtējās tikšanās tēmu pieteicām sevi martā septiņu vīru sastāvā, atkal tiekoties ar vīriem no Nakts patversmes. Draudzes kalpotāji kā parasti bija parūpējušies par cienastu (50 vīriem). Galdā tika likti gardumi kopā ar smaržojošu tēju un, vīriem tik reti baudāmiem našķiem, – kafiju un šokolādes konfektēm, par to viņi priecājās. Jo ēdiens patversmē ir trūcīgs, bieži vien tas aprobežojas ar sausu maizes šķēli vai putru.
Šajā reizē esam „skaļāki”. Grupa “Vējš” jau piedalās 3 mūziķu sastāvā, skan roks… Vīri liecina par Jēzu kā vienīgo Glābēju, Dziedinātāju un labo Ganu. Vienkāršiem vārdiem un piemēriem mēs stāstām, kādu Viņu pazīstam. Brālis Nils uzrunā klātesošos ir tikai viens ceļš pie Dieva, tas ir – Jēzus! Viņš ir vienīgās durvis atver tās, ieej debesu valstībā! Tēvs tevi gaida! Brālis Dāvids vadīja vīrus kopīgā lūgšanā. Pēc pasākuma sarunas un aizlūgšanas turpinājās pa pulciņiem, jo vīriem daudz jautājumu un stāstu. Šiem dzīves nelutinātajiem vīriem cilvēki, kas gatavi ieklausīties, veltīt laiku un uzmanību, pieņemot viņus tādus, kādi tie šobrīd ir, – tik svarīgi.
Braucot prom no Patversmes, bijām gandarīti par vēl vienu iespēju kādam pastāstīt par Jēzu. Kā arī guvām jaunas idejas, ko mēs kā kristieši un draudze varam darīt, lai palīdzētu šiem cilvēkiem.
Sociālā māja Jūrkalnes ielā 7a
Sagatavojām labas pārtikas pakas (siers, cīsiņi, medus) 15 vientuļiem, slimiem cilvēkiem, lai kādu laiku viņi varētu garšīgi paēst. Pievienojām arī našķus un tik nepieciešamos vitamīnus veselības stiprināšanai, kopumā Ls 105 vērtībā. Visi šie cilvēki bija patiesi iepriecināti un pateicīgi par patīkamo pārsteigumu un draudzes cilvēku rūpēm.
Māras krīzes centrs sievietēm un bērniem
Šobrīd centrā uzturas 11 māmiņas ar 18 bērniem. Dažādu iemeslu dēļ uz laiku bez vecākiem tur atrodas arī Bērnu – pusaudžu grupa vecumā no 3 līdz 18 gadiem.
Tā kā viesojāmies pie māmiņām, katrai sievietei pasniedzām jauku dāvanu – higiēnas preces (šampūns, ziepes, dušas gēls, zobu pastas) un dažādas ikdienā noderīgas lietiņas, kas iepriecina. Dāvinājām arī L. Gleškes grāmatu “Tas Kungs tavs Ārsts” – latviešu un krievu valodā. Bērni, atbilstoši vecumam, saņēma speciāli sagatavotas dāvaniņas.
Kā parasti šādās tējas pēcpusdienās neizpalika cienasts – tēja, kafija, silti pīrādziņi, svaigi ceptas bulciņas, cepumiņi un našķi bērniem. Pasākuma laikā bērnus pieskatīja Svētdienas skolas skolotājas un palīgi. Spēlēja spēles, veidoja interesantas mantiņas, kuras dāvināt māmiņām. Stāstījām par Bībeles varoņiem un kopīgi dziedājām.
Iepazināmies ar sievietēm – viena piecu dēlu māmiņa, otra viena audzina astoņus bērnus. Bet divas auklē tikko dzimušus mazuļus. Katrai no viņām ir savs dzīves stāsts, kurā var saklausīt kopīgo – pagātnē pārciesto fizisko, emocionālo un seksuālo vardarbību, kā arī dziļu pazemojumu, sāpes un ilgstošu nespēju izrauties no šiem apstākļiem.
Tomēr viņas vieno kas īpašs – vēlme mainīt savu dzīvi, aizejot no vides un cilvēkiem, ar kuriem saistās viņu sāpīgā pagātne. Tik apbrīnojamā veidā viņās palikusi dzīva cerība un apņēmība labot pieļautās kļūdas, sakārtot savu un savu bērnu dzīvi.
To redzot un dzirdot, mums bija vienkārši sludināt evaņģēliju tīru, skaidru vēsti par To, kurš glābj un radikāli maina dzīvi. Mēs stāstījām par savām dzīvēm un sastapšanos ar Dievu, par to, cik Dievs ir reāls un ieinteresēts mūsos. Balstoties uz 2.Kor. 5:17, stāstījām par to, ko nozīmē “viss vecais pagājis, viss ir tapis jauns”, lai ticība nebūtu ilūzija vai kārtējais mēģinājums kaut ko cilvēciski izlabot. Jo pagātni nevar pāršķirt kā izlasītu grāmatas lapu. Vajadzīgs Glābējs.
Sievietes tas uzrunāja. Likās, katrs vārds tiek uzsūkts, pārbaudīts, pielīdzināts sev. Skaidri pateikts evaņģēlijs nevar palikt bez atbildes. Pēc sarunas aicinājām kopīgi lūgt Dievu. Sadodoties rokās, varēja just patiesu sirds vēlmi atļaut Dievam sev pieskarties. Par to liecināja arī viņu lūgumi pēc individuālām aizlūgšanām un vēlme dalīties ar savām sirds sāpēm.
Noslēgumā atstājām materiālus par Dievu, draudzi, uzdāvinājām Jaunās Derības un grāmatu “Tas Kungs tavs Ārsts”. Redzot, cik daudzas rokas stiepjas pēc Dzīvības maizes, sen nebiju jutusi tik patiesu izsalkumu pēc Vārda un vēlmi šos materiālus dabūt arī draudzenei, kas šobrīd slimo.
Tajā pēcpusdienā mēs ļāvām Jēzus rokām aizsniegt vēl 10 sievietes un 17 bērnus mūsu pilsētā. Vakarā, lasot “Vai tu zini, ka Dievs tevi ļoti mīl” savā istabiņā noteikti kāda klusu čukstēja: “Paldies Tev, Dievs, ka Tu dzirdi manu lūgšanu …”
Olita Karaševska
Sociālā māja ieriķu ielā (Maznodrošinātas un daudzbērnu ģimenes)
Sadarbībā ar sociālo darbinieku apzinājām 11 maznodrošinātas un daudzbērnu ģimenes, kuras apmeklēja kalpotāji no svētdienas skolas. Notika iepazīšanās ar ģimenēm, apstākļiem, lai saprastu, kā labāk palīdzēt.
Pēdējā mēneša laikā Dievs skaidri runāja uz mums, kristiešiem, ka šis ir laiks iziet no savas ierastās komforta zonas, lai palīdzētu vairāk cilvēkiem, nesot tiem arī vēsti par vienīgo Glābēju Jēzu Kristu.
„Kā lai dzird, kad nav, kas sludina?” šis vārds trāpīja manā sirdī kā ass zobens, kas vairs nedeva mieru. Paldies Dievam, ka spēju to sadzirdēt, jo bieži vien attaisnojumi kliedz skaļāk par Dieva balsi. Tad mēģinām savas bailes, nedrošību, kompleksus un neticību apslēpt aiz aizbildinājumiem: „Man nav kam pateikt, man apkārt ir cilvēki, kuri jau tic, utt.” Vai tā ir? Vai es dzīvoju uz vientuļas salas kopā ar pāris ticīgiem?
Dievs dod iespējas, ja to vēlamies! Draudze sadarbībā ar sociālo dienestu bija jau vairākkārtīgi viesojusies sociālās mājās Ieriķu ielā ar pasākumiem bērniem un ģimenēm, un praktisku palīdzību. Taču mums nebija izveidojies ar ģimenēm personisks kontakts. Nesen uzzinājām par ģimenēm, kas labprāt iepazītos ar draudzes cilvēkiem un saņemtu atbalstu no draudzes.
Tā nu mēs ar Ketiju (no bērnu kalpošanas) 23. marta pēcpusdienā devāmies apciemot ģimenes, kas dzīvo Purvciema sociālajās mājās. Lielākā daļa ģimeņu dzīvo vienistabas dzīvoklī, pārsvarā daudzbērnu ģimenes ar trūcīgu vai mazturīgu personu statusu.
Mēs vēlējāmies šiem cilvēkiem pastāstīt par Dievu, kurš var palīdzēt pat visbezcerīgākajos apstākļos. Bērniem sagatavojām dāvanas un nelielu cienastu.
Kas mani pārsteidza? Šo cilvēku uzticēšanās, atvērtība un sirsnība. Un Dieva brīnišķā vadība, kad Viņam paklausām.
Viņu dzīvesstāsti ir sarežģīti. Ikdienas rūpes kā izdzīvot, kā dabūt darbu vai tikt pie elementāras iztikas? Kā pabarot bērnus un ko iesākt ar mazuli, kurš nemitīgi slimo? Pārsvarā ar savām bēdām dalījās mammas, kuras savus bērnus audzina vienas.
To klausoties, lai cik ļoti mums sāpēja sirds, vienlaikus bijām pateicīgas Dievam par šo iespēju gan uzklausīt, gan dot cerību un praktisku padomu, kā arī izrādīt rūpes un mīlestību.
Mūsu apmeklējums noteikti nebija vienreizējs pasākums. Katrai ģimenei mēs atstājām savu kontakttālruni un informatīvus materiālus par draudzi. Uzdāvinājām Jauno Derību un L.Gleškes grāmatu “Tas Kungs tavs Ārsts”. Vienojāmies, ka turpmāk sazināsimies, lai ar draudzes atbalstu palīdzētu šīm ģimenēm gan praktiski, gan garīgi.
Paldies Dievam par iespēju, par atvērtām durvīm un sirdīm evaņģēlijam šajā laikā mūsu zemē!
Sanita Pavāre
Maznodrošinātas un daudzbērnu ģimenes
Dievs mīl cilvēkus un ir ieinteresēts katrā situācijā. Tieši to mēs ar vīru piedzīvojām 24. Martā, apciemojot 7 ģimenes no Latvijas trūcīgo un mazturīgo biedrības “Dace”. Draudzes vārdā bijām kontaktējuši ar biedrības vadītāju un uzzinājuši, kuras ģimenes vajadzētu apciemot, kas nonākušas sarežģītā situācijā – bez darba, zaudēta dzīves vieta, veselības vai ģimenes problēmas.
Saņēmām 13 ģimeņu koordinātes. Apzvanot, vienojāmies par apciemojuma laiku un iespēju turpmākai sadarbībai.
Visi šie cilvēki šobrīd ir atvērti Dievam, un viņos ir liela vēlme mainīt savu dzīvi, atzīstot, ka saviem spēkiem tas nav iespējams. Ar vairākām ģimenēm mums izveidojās labs kontakts, lai turpmāk sadarbotos un palīdzētu.
Pirmajā tikšanās reizē mēs bērniem atvedām dāvanas no “Samaritian Purse”. Piedāvājām vecākiem iespēju bērniem apmeklēt Svētdienas skolu vai sarakstīties ar „Sirsniņas pasta” palīdzību. Šobrīd jau esam izsūtījuši vairākas vēstules. Bērni ir ļoti atsaucīgi un vēlas ko vairāk uzzināt par Dievu.
Īpašs prieks par ģimenēm, kas jau nākamajā svētdienā apmeklēja dievkalpojumu, kurās ir izteikta vēlme vairāk iepazīt Jēzu. Nākamajā nedēļā mēs apciemosim vēl sešas biedrības ģimenes. Kopā šādā veidā vien, apciemojot mājās, aizvedot dāvaniņas un pastāstot par Jēzu, Dieva mīlestības vēsts mūsu pilsētā jau aizsniegusi 33 bērnus un 15 pieaugušos. Es ticu, ka Dievs pavērs ceļu, lai turpmāk mēs varētu kalpot vēl plašāk!
Un ikviens no mums kaut kādā veidā šiem cilvēkiem šobrīd var sniegt tik nepieciešamo palīdzību un mīlestību.
Ketija Sīle
