Pagājušā gada nogalē saņēmu, ka mans jaunais dzīves gads būs izlaušanās gads.
Neilgu laiku pēc dzimšanas dienas, uzsāku 5 mēnešu cīņu par savu veselību. Pēdējais posms bija vissmagākais, jo reizēm jutos tā, it kā Dievs nedzirdētu manas lūgšanas.
Laikā, kad nedrīkstēju apmeklēt publiskas vietas, ārstējos mājās. Izlēmu cīnīties. Ārstēšanās izmaksas bija ļoti lielas, taču iedarbība – minimāla. Manā organismā bija vairākas infekcijas, kas izraisīja citas blakusparādības, tostarp problēmas ar nierēm, spēcīgus iekaisumus un artrītu. Nācās ievērot stingru diētu. Paņēmu uzvaras pantu no Bībeles, regulāri klausījos stiprinošas dziesmas. Blakus ārstu diagnožu lapām, noliku savējo, ar to, kāds ir mans Dievs. Pēkšņi, veselība strauji sāka uzlaboties. Pēc draudzes aizlūgšanām, Dievs pārdabīgā veidā izmainīja manu imūnsistēmu, kuras nepareizas funkcionēšanas dēļ, manī nepārtraukti attīstījās kādas infekcijas. 1 nedēļas laikā manas analīzes tik krasi atšķīrās, ka ārste to nodēvēja par brīnumu. Pēc pirmajām – tika atrasti arī vairāki nierakmeņi. Pēc otrajām – visi rādītāji bija normas robežās un pirmo reizi – nevienas infekcijas, kā arī ne vēsts no nierakmeņiem. Pēc pāris mēnešiem guvu vēl vienu oficiālu apstiprinājumu, ka 2 gadu cīņa ir noslēgusies ar uzvaru. Dievs ir pilnībā dziedinājis no artrīta. Taču ar to izlaušanās manā dzīvē tikai sākās.
Ilgstoši nevarēju atrast darbu, jo esmu pilna laika studente. Kādu dienu saņēmu labu piedāvājumu. Sāku strādāt. Domāju, ka manā dzīvē atkal liela izlaušanās, taču ar laiku darba vietā sastapos ar nešķīstību, haosu un dažāda veida pazemojumiem. Kādu rītu pirms savas maiņas, aizbraucu uz tikšanos, kur saņēmu darba piedāvājumu savā specializācijā. Atsaucos. Tās pašas dienas vakarā bez konkrētiem pamatojumiem, mani atlaida. Bet Dievs par visu jau bija parūpējies! Turklāt, pirms neilga laika uzrakstīju savas dzīves mērķus, kurus vēlos sasniegt 10 gadu laikā. Nespēju iedomāties, ka jau pēc dažiem mēnešiem dzīvošu tajā, kuru biju nolikusi kā augstāko virsotni.
Nesen saņēmu arī spēcīgu izlaušanos savā dvēselē. Pirms 10 gadiem piedzīvoju kādu notikumu, kas manī atstāja traumu. Diemžēl 10 gadu laikā tam līdzīgas situācijas bija vairākas, kas tikai padziļināja manas bailes. Pārstāju uzticēties konkrēta tipa cilvēkiem, baidījos no tumsas, nomaļām vietām… Kādu vakaru, sarunā ar draudzeni, nejauši aizskārām šo tēmu. Man palika ļoti slikti, nespēju parunāt. Tieši pēc šīs sarunas, draudzē sākās intensīvs vārds par dvēseles dziedināšanu. Sapratu, ka man vajadzīga palīdzība. Izstāstīju savu stāstu, par mani aizlūdza. Dieva tuvums bija tik spēcīgs, ka tas pilnībā aizskaloja visas sāpes, negatīvo pieredzi un bailes. Pēc lūgšanas fiziski jutos kā cits cilvēks. Tieši tanī nedēļā, sastapos ar divām nepatīkamām situācijām, bet tikai pēc tam aptvēru, ka agrāk manī būtu lielas bailes, taču tagad to vairs nebija.
Redzot to, kas tagad notiek pasaulē un tajā pat laikā arī to, kas notiek manā dzīvē – ir skaidrs, ka Dievs atbrīvo, ekipē un gatavo Savus bērnus. Vai man tagad ir kādas cīņas? Protams! Bet Dieva uzticamība un klātesamība ir ļoti spēcīga un jūtama ik dienas, tāpēc zinu, ka mana nākotne ir visdrošākajās rokās.
Linda Auziņa
