Apmēram pirms 20 gadiem manā dzīvē notika pārmaiņas. Beidzās profesionālais sports un sākās parastā dzīve. Parastā tādēļ, ka tajā nebija ierastā azarta un cīņas par uzvaru. Neapzinoties, ka tas pietrūkst ikdienā, sāku apmeklēt spēļu zāles. Sākumā ļoti nevainīgi. Pietika ar pāris latiņiem, lai iegūtu vajadzīgo adrenalīnu. Laiks gāja, summas pieauga. Sāku arī biežāk zaudēt. Arī tad vēl neapzinājos, bet azartspēļu atkarība jau bija sākusies. Kaut arī ārēji šķita viss kārtībā, iekšējā pasaule sāka grūt.
Attiecības pasliktinājās. Darbs kļuva par garlaicīgu. Dzīve kļuva neinteresanta un nenozīmīga. Vienīgā laime un prieks bija tur – laimētavā.
Tā pagāja 10 gadi. Savu vārda dienu biju atzīmējis ar nospēlētu visu savu naudu. Es atgriezos mājās sagrauts un sakauts. Likās, nu ir cauri. Tajā reizē es izstāstīju visu savai mammai, un viņa piedāvāja to uzticēt Dievam – nožēlot grēkus un ielaist savā dzīvē Jēzu.
Es atsaucos, un sākās mans ceļš kopā ar Dievu! Jā, nenotika brīnums vienā dienā, un nekļuvu brīvs no visām atkarības važām uzreiz, bet bija dzimusi cerība, ka var būt arī citādāk. Vajadzēja paiet vēl dažiem gadiem līdz sapratu, ka tā tālāk dzīvot es nevaru. Es tā negribu dzīvot tālāk.
Man bija jāatzīst Dieva un cilvēku priekšā, ka es pats ar to netieku galā, ka Dievs ir tas, Kurš man var palīdzēt.
“Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums!” Jk 4:7 Man vajadzēja zemoties Dieva priekšā, lai tā tumsa bēgtu no manis.
Šodien es esmu laimīgs vīrs, četru bērnu tēvs un veiksmīgs uzņēmējs tikai pateicoties tam, ka Jēzus mani atbrīvoja, jo viss varēja būt arī citādāk. Tāpēc arī tu, ja tu slīksti atkarību, jebkādu atkarību jūgā, zini – ir cerība un ceļš ārā no tā. Ja Jēzus varēja palīdzēt man atbrīvoties, tad Viņš to var izdarīt arī tavā dzīvē.
