Pirms pusgada mana ikdiena pagāja ballējoties. Braukāju apkārt uz tusiņiem, dzēru, daudz pīpēju utt. Tā bija labi, un man tā patika, tā bija mana iespēja aizbēgt no problēmām un nemiera.
Dievam vienmēr esmu ticējusi, un Viņš vienmēr bija manā dzīvē, es tikai nesapratu, ka Viņam nepietiek ar 25% manis, jo Viņa mīlestība ir neizmērojami lielāka.
Kādu dienu atnācu mājās no kārtējā tusiņa ar lielu, melnu, tukšu „caurumu” sirdī. Tad arī sapratu, ka kaut kam jāmainās. Slāpes pēc KAUT KĀ bija tik lielas, ka es vairs nespēju būt vienkārši apmierināta un laimīga bez tā adrenalīna, ko dod alkohols, klubi utt.
Es sāku stāstīt Dievam visu, kas bija manā galvā un sirdī. Atceros, ka, nākot Dieva priekšā, es tiku piepildīta ar mieru. Tad arī Dievs man atklāja, ka es nevaru dzīvot dubultu dzīvi. Pīpēšana bija pirmā, kas mani uzrunāja. Es gribēju atmest, tomēr zināju, ka pati saviem spēkiem nevaru. Tāpēc uzrakstīju līgumu Dievam. Līgumā rakstīju savu apņemšanos, iemeslu, apsolījumu. Es izdarīju izvēli. Līgumu es rakstīju ar lielu bijību. Teicu Dievam, ka esmu izvēlējusies Viņa ceļu un ka esmu gatava cīnīties.
Nākamajā rītā es pamodos ar sajūtu, it kā es nekad nebūtu smēķējusi. Lai arī līgumu rakstīju tikai iepriekšējā vakarā, es jutos kā jauna persona. Dievs redzēja manu sirdi, tāpēc paņēma nost šo nastu no manis.
Pats skaistākais ir tas, ka Viņš ne tikai atbrīvoja mani no smēķēšanas, bet arī paņēma prom visu manu veco un netīro dzīvi. Jēzus piepildīja mani ar mieru un laimi.
Dievs paņēma prom to, ko es uzskatīju par laimi, un iedeva tā vietā patiesu un miljons reizes lielāku LAIMI. Izrādījās, ka tā ĪSTĀ ballīte tikai sākās, un pats labākais, ka tai nekad nav beigas!
Ieva