Jeremy Lin
Džeremijam Linam (Jeremy Lin), puisim, kurš uzauga imigrantu ģimenē, cilvēki nedeva lielas cerības kā sportistam. Labākajā gadījumā, kādreiz viņš varēja kļūt par viduvēju basketbolistu zemā līgā. Toreiz nevienam pat prātā nevarēja ienākt doma, ka viņš kļūs NBA zvaigzne, kas pelnīs miljonus.
Taču, 2011. gada 14. februārī spēlē pret basketbola komandu „Lakers”, Džeremijs piedzīvoja vienu no lieliskākajiem mirkļiem savā karjerā – sekundi pirms spēles beigām viņš iemeta trīs punktu metienu, tā izcīnot uzvaru savam klubam.
„Tas ir Dieva brīnums,” saka Džeremijs, runājot par savu dzīvi, „zinu, ka lielākā daļa cilvēku un treneru nekad neticēja, ka kaut kas tāds vispār ir iespējams.”
Džeremijs uzauga kristīgā ģimenē, kurā viņam mācīja būt pateicīgam par visu. „Mūsu dzīve nebija no tām vieglākajām. Vecāki bija spiesti bēgt no savas dzimtenes Taivānas drošības dēļ un labākas dzīves meklējumos. Sākums bija ļoti grūts. Bet mani vecāki vienmēr paļāvās uz To Kungu un apliecināja, ka Viņš ir mūsu Apgādnieks. Tagad, atskatoties uz savu dzīvi, es redzu, ka ikvienā dzīves posmā, pat sīkumos, Dievs mani ir nesis uz Savām rokām. Daudzi uzskata, ka manas dzīves pavērsieni pamatā ir – laimīga sakritība, sagadīšanās vai vienkārši veiksme, bet, skatoties vērīgāk, var redzēt, ka tas ir Dievs, kurš mani vadījis no viena punkta uz nākamo, caur nejaušu tikšanos, neplānotu ceļu, negaidītām iespējām.”
Par netipisku var uzskatīt jau to vien, ka puisim, kura ģimenes vidējais augums ir metrs sešdesmit septiņi, Džeremija garums ir metrs deviņdesmit centimetru. Dievs viņam devis neatlaidību un gatavību pielikt lielas pūles, lai visā sasniegtu labāko. Absolvējot vidusskolu, Džeremijam nepiedāvāja stipendiju kādā no Amerikas universitātēm, lai gan viņš bija viens no labākajiem klasē un bija izcīnījis vairākas uzvaras sporta spēļu sacensībās starp štatiem. Puisis nepadevās, neatstāja savu nākotni pašplūsmā un neļāvās sarūgtināties par netaisnību. Viņš nolēma mācīties vēl vairāk un cītīgāk, pavadot garas stundas bibliotēkās un kopā ar draugiem, cenšoties izprast mācību vielu. Rezultāts? Izcili nokārtots starptautiski atzīts tests matemātikā, kas sniedza viņam iespēju mācīties Harvardā, ko viņš beidza ar grādu ekonomikas zinātnē.
Viņš arī kļuva par pirmo spēlētāju vēsturē, kurš spēlējot „Ivy ” līgā ieguva 1450 punktus. Pēc Harvardas beigšanas sportistu uzņēma „Golden State Warriors ” komandā. Neskatoties uz savu viduvējo sniegumu – 2,6 punkti spēlē, un to, ka daļu no sezonas viņš pavadīja komandas D-līgā.
Šis it kā neveiksmīgais laiks basketbolā, bija kā pārbaude viņa attiecībām ar Dievu: „Kad likās, ka viss manā dzīvē bruka, un cerētais kļuva aizvien vairāk nesasniedzams, es jautāju Dievam, kāpēc tā? Es taču biju tik daudz darījis, izturējis, cīnījies! Kad reiz man pienāks tas atelpas laiks, kad varēšu baudīt sava darba augļus? Jutu, kā manī lēnām nāca rūgtums, un es gandrīz jau sāku zaudēt cerību un ticību Dievam.”
Bet reiz, kad Džeremijs atkal meklējis Dieva tuvumu, viņu spēcīgi uzrunājis vārds no 1.Korintiešiem 9:24-25: „Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat. Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu.”
„Es pēkšņi sapratu, ka visu šo laiku biju spēlējis ar nepareiziem motīviem, savā galvā par balvu uzskatot ko pilnīgi nevērtīgu – labas spēles, cilvēku apbrīnu, augstu novērtējumu, pagarinātu kontraktu. Es biju spēlējis sev, savai slavai.” – stāsta sportists.
„Kad skaidri apzinājos savu “iestūrēšanu grāvī”, es vērsos pēc palīdzības pie sava mācītāja, un viņš mani aicināja atjaunoties pirmajā mīlestībā uz Dievu, katru dienu veltot Viņam vismaz stundu.
Es sāku aktīvi studēt Dieva Vārdu un reiz, kad atkal saņēmu Rakstu vietu – “es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū”, Svētais Gars man atklāja, kas ir tā balva, šis neiznīcīgais vainags, pēc kura man jādzenas. Es sapratu, ka manta, apbalvojumi un novērtējumi man ir jākrāj debesīs, nevis uz zemes. Pāvils, rakstot filipiešiem, runāja par savu dzīvi, viņš dzinās pretim šai goda balvai, un tieši tas viņa dzīvi padarīja nozīmīgu un deva tai jēgu. Sapratu, ka man jāmācās no Pāvila un jādzenas pēc mūžīgās balvas, nevis šīs pasaules īslaicīgajiem labumiem.
Man bija jāiemācās visu labāko atdot Dievam un uzticēties Viņam par rezultātu. Man bija no jauna jāapgūst, ko nozīmē dzīvot Viņa žēlastībā un ieraudzīt, ka Viņa upuris ir pilnīgs arī manai dzīvei. Ka Viņam ir pilnīgs plāns manai dzīvei. Man bija jāatdod visi savi sapņi, savi plāni Viņa rokās. Teicu Dievam: “Es došos laukumā un darīšu labāko, ko varu, un es ticu, ka par pārējo parūpēsies Tu.”
2011. gadā Lina kontrakts netika pagarināts, un viņš zaudēja vietu komandā. „Redzēt, kā manā vietā ienāk jauni talanti, tiešām bija smagi. Bet es turpināju uzticēties Dievam. Zināju, ka eju cauri īpašam laikam, jo Dievs mani mācīja uzticēties Viņam un sakārtot savas prioritātes. Redziet, mēs parasti gribam tās lielās lietas, bet Dievs māca būt uzticamiem tieši mazajās. Un tikai tad, ja to iemācāmies, Viņš var mums dot arī lielās uzvaras.
Negribu pat domāt par to, kāds cilvēks es būtu kļuvis, ja būtu dabūjis visas tās uzvaras, kuras esmu piedzīvojis šodien, laikā, kad vēl biju tik varas kārs un egoistisks! Dievs mani ir ļoti sargājis. Jo tad, kad man nebija nekā, Viņš man kļuva par visu, kas man ir. Es nezinu, vai to iespējams iemācīties jebkā savādāk,” stāsta sportists.
27.decembrī Lins kā rezerves spēlētājs tika uzņemts D-līgā klubā „Erie BayHawks”. Visi bija pārsteigti, kad jau 20. janvārī viņš komandas labā izcīnīja 28 punktus spēlē pret „Mained Red Claws”, izcīnot tai uzvaru. Pēc trim dienām viņš saņēma zvanu ar lūgumu atgriezties komandā „Knicks” A līgas sastāvā. 4. februārī Lins izcīnīja 25 punktus spēlē pret „New Jersey Nets”, nākamajā 28 punktus, bet jau 10. februārī viņš šokēja basketbola pasauli, iegūstot 38 punktus, ar to nodrošinot komandai uzvaru pret „Los Angeles Lakers” ar 92:85. Džeremijs Lins apspēlēja „Lakers” zvaigzni Kobe Bryant, kurš spēles laikā izcīnīja 34 punktus.
Lina vārds tagad tiek izrunāts ar cieņu. Viņa peļņa ir augusi vismaz par 3ooo procentiem, bet pats sportists saka: ”Kad mana uzmanība ir vērsta uz neiznīcīgo balvu, tad viss pārējais spožums zaudē vērtību. Mana pašvērtība ir Dievā. Basketbols ir tikai dāvana, talants, kuru esmu saņēmis no Dieva, un man tas ir jāizmanto Viņam par godu.”
Vairāk informācijas par sportistu: http://www.jlin7.com/
