1.Korintiešiem 11. nodaļa
1 Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!
2 Bet par to es jūs slavēju, ka jūs vienmēr mani pieminat un turat tās mācības, ko es esmu jums uzticējis.
3 Bet es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.
4 Katrs vīrs, kas Dievu lūdz vai runā kā pravietis ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu.
5 Bet katra sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz Dievu vai runā kā praviete, dara kaunu savai galvai, jo tā ir tāpat kā apcirpta.
6 Ja sieva neaizsedzas, tad lai tā arī apcērpas. Bet, tā kā tas sievai ir par kaunu, ka tā ir apcirpta vai noskūta, tad lai tā aizsedzas.
7 Bet vīram nebūs galvu aizsegt, jo tas ir Dieva godības attēls un atspulgs; bet sieva ir vīra godības atspulgs.
8 Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra.
9 Jo vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.
10 Tāpēc sievai jābūt galvā pilnvaras zīmei eņģeļu dēļ.
11 Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā.
12 Jo, it kā sieva ir no vīra, tāpat ir arī vīrs no sievas; bet tas viss ir no Dieva.
13 Spriediet paši: vai pieklājas sievai neaizsegtai Dievu lūgt?
14 Vai pati daba nerāda jums, ka gari mati ir vīram par negodu.
15 Bet, ja sievai gari mati, tad tas viņai par godu. Jo mati viņai doti par apsegu.
16 Bet, ja kāds tur grib tiepties, mēs nepazīstam tādu ieražu, Dieva draudzes arī ne.
17 Bet, aizrādīdams uz vienu lietu, es jūs nevaru slavēt: jūsu sanāksmes nenāk jums par labu, bet par ļaunu.
18 Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, ko es pa daļai arī ticu.
19 Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie.
20 Kad jūs sanākat kopā, tad nav iespējams turēt Tā Kunga mielastu.
21 Jo, mielastam notiekot, katrs steidzas paņemt savu paša ēdienu, un tā cits paliek neēdis, cits piedzeras.
22 Vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājat un apkaunojat tos, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs slavēju? Šinī lietā es jūs nevaru slavēt.
23 Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots,
24 ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, –
25 tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami.
26 Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk.
27 Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm.
28 Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.
29 Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu.
30 Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir mirušu.
31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti.
32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.
33 Tāpēc, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, tad gaidait cits uz citu.
34 Ja kas ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūsu sanāksme nav jums par sodu. Visu pārējo noteikšu, kad ieradīšos pie jums.
1.Korintiešiem 12. nodaļa
1 Brāļi, es negribu, ka jūs esat neskaidrībā par garīgajām dāvanām.
2 Jūs zināt, kā jūs, kad vēl bijāt pagāni, vilktin vilka pie mēmajiem elkiem.
3 Tādēļ es jums saku: neviens, kas runā Dieva Garā, neteiks: nolādēts lai ir Jēzus, – un neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, – kā vien Svētajā Garā.
4 Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars;
5 ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs;
6 ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem.
7 Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.
8 Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars.
9 Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā;
10 citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana.
11 Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams.
12 Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.
13 Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu.
14 Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem.
15 Ja kāja sacītu: tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie miesas, – tomēr tā pieder pie miesas.
16 Un, ja auss sacītu: tā kā es neesmu acs, tad es nepiederu pie miesas, – tomēr tā pieder pie miesas.
17 Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža?
18 Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja.
19 Bet, ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa?
20 Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa.
21 Acs nevar sacīt rokai: man tevis nevajag, – vai atkal galva nevar sacīt kājām: man jūsu nevajag.
22 Bet taisni tie miesas locekļi, kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi.
23 Bet, kas mums miesā izliekas mazāk cienījams, tos mēs ietērpjam sevišķā godā; un mūsu nepieklājīgie locekļi dabū sevišķu godu. Bet pieklājīgajiem tas nav vajadzīgs.
24 Bet Dievs miesu ir tā sastādījis, ka mazāk cienītam loceklim piešķīris lielāku cieņu,
25 lai neceltos miesā šķelšanās, bet locekļi saticīgi gādātu cits par citu.
26 Un, kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi.
27 Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.
28 Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs.
29 Vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumu darītāji?
30 Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā mēlēs? Vai visi tās var iztulkot?
31 Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu.