1. Laiku 12
1 Un šie ir tie vīri, kas nāca pie Dāvida uz Ciklagu tanī laikā, kad viņš vēl slapstījās no Saula, Kīša dēla; arī šie bija no tiem varonīgajiem vīriem, kas viņam palīdzēja karā.
2 Tie bija apbruņoti ar loku, un viņi spēja lietot gan labo, gan kreiso roku, metot akmeņus un šaujot bultas no lokiem. Un daudzi bija no Saula radiem, no Benjamīna cilts.
3 Viņu vadonis bija Ahiēzers un otrs – Joass, Šimeas dēls, no Gibeas, tad Jeziēls un Pelets, Asmaveta dēli, Beraha un Jehus no Anatotas,
4 un Jišmija no Gibeonas bija viens no trīsdesmit varonīgajiem vīriem un pār tiem trīsdesmit, tad Jeremija, Jahaziēls un Johanans; Jozabāds no Gederas;
5 Ēlušajs, Jerimots, Bealja un Šemarja; Šefatja no Harifas;
6 Ēlkana, Jišija, Azareēls, Joēzers un Jašobeāms – korahieši;
7 un Joēla un Zebadja, Jerohāma no Gedoras, dēli.
8 Bet no gadiešiem Dāvidam pievienojās pie tuksneša cietokšņa varonīgi vīri, karotāji, apmācīti karam, bruņoti ar lielo vairogu un šķēpu, un viņu vaibsti bija kā lauvām, un tie bija veikli kā kalnu kazas.
9 Augstākais starp viņiem bija Ēzers, otrais Obadja, trešais Ēliābs,
10 ceturtais Mišmana, piektais Jeremija,
11 sestais Atajs, septītais Ēliēls,
12 astotais Johanans, devītais Ēlzabāds,
13 desmitais Jeremija, vienpadsmitais Mahbanajs.
14 Šie ir no Gada dēliem, kas bija karapulku virsnieki, zemākais – viens pār simtu, bet augstākais – viens pār tūkstoti.
15 Šie bija tie, kas pār Jordānu pārgāja pirmajā mēnesī, kad tā bija pārplūdusi un izgāja no krastiem, un izdzina visus ielejas iedzīvotājus pret rītiem un pret vakariem.
16 Bet, kad arī no Benjamīna un Jūdas dēliem daži pievienojās Dāvidam kalnu cietoksnī,
17 tad Dāvids iznāca pie viņiem, uzrunāja viņus un sacīja: “Ja jūs esat nākuši pie manis ar mieru, lai man palīdzētu, tad mans sirdsprāts būs kopā ar jums, bet, ja ar viltu mani gribat nodot maniem ienaidniekiem, kaut gan netaisnības pie manām rokām nav, tad lai mūsu tēvu Dievs to redz un soda!”
18 Un Gars nāca pār Amasaju, galveno pār tiem trīsdesmit, un tas izsaucās: “Mēs esam tavi, ak, Dāvid, un ar tevi mēs būsim, tu Īsaja dēls! Miers, miers lai ir ar tevi, un miers lai ir ar taviem palīgiem, jo tev ir palīdzējis tavs Dievs!” Tad Dāvids viņus pieņēma un iecēla par karapulku vadoņiem.
19 Un no Manases daži pievienojās Dāvidam, kad viņš kopā ar filistiešiem gāja kaujā pret Saulu, bet viņš tiem nepalīdzēja, jo filistiešu lielkungi pēc apspriešanās sūtīja viņu projām, sacīdami: ” Mūsu galvas kritīs, kad viņš pāries pie sava kunga Saula.”
20 Kad viņš atradās ceļā uz Ciklagu, tad viņam pievienojās no Manases Adnahs, Jozabāds, Jediaēls, Mihaēls, Jozabāds, Ēlihus un Ciltajs, virsnieki pār Manases tūkstošiem.
21 Un viņi bija tie, kuri palīdzēja Dāvidam pret sirotāju pulkiem, jo viņi visi bija varonīgi karotāji, un tie bija karaspēka pavēlnieki.
22 Tā dienu no dienas vīri nāca pie Dāvida, lai viņam palīdzētu, līdz radās liels karaspēks – it kā Dieva karapulks.
23 Un šis ir to vīru skaits, kas bija bruņojušies karam un nākuši uz Hebronu, lai pievienotos Dāvidam un lai viņam nodotu Saula ķēniņa valsts varu, kā Tas Kungs bija sacījis.
24 Jūdas dēlu, kas nesa lielo vairogu un šķēpu, bija seši tūkstoši astoņi simti karam bruņotu vīru;
25 no Simeona dēliem bija septiņi tūkstoši viens simts varonīgu karotāju;
26 no Levija dēliem – četri tūkstoši seši simti vīru;
27 un Jojada, Ārona cilts vadonis, un ar viņu bija trīs tūkstoši septiņi simti vīru;
28 un Cadoks, jauneklis, varonīgs karotājs, un no viņa tēva nama divdesmit divi virsnieki;
29 un no Benjamīna dēliem, Saula brāļiem, – trīs tūkstoši vīru, jo līdz tam laikam viņu lielākā daļa turējās pie Saula nama;
30 un no Efraima dēliem – divdesmit tūkstoši astoņi simti varonīgu karotāju, vīri ar vārdu savos tēvu namos;
31 un no Manases puscilts – astoņpadsmit tūkstoši, kas pēc vārdiem nozīmēti, lai nāktu un celtu Dāvidu par ķēniņu;
32 un no Isašara dēliem tādi, kuriem gudrība zināt, kas Israēlam katrā laikā darāms; viņu vadoņi bija divi simti vīru, un viņu pavēlēm bija pakļauti visi viņu brāļi.
33 Un no Zebulona, kas gāja kaujā, bruņoti ar visiem kara ieročiem, bija piecdesmit tūkstoši vīru; un tie palīdzēja ar nedalītu sirdi;
34 un no Naftaļa – tūkstotis virsnieku un līdz ar viņiem trīsdesmit septiņi tūkstoši vīru ar lieliem vairogiem un šķēpiem;
35 un no daniešiem, karam gatavi – divdesmit astoņi tūkstoši seši simti;
36 un no Ašera, kas gāja kaujā bruņoti karam,- četrdesmit tūkstoši vīru;
37 un no viņpus Jordānas, no rūbeniešiem, no gadiešiem un no Manases puscilts, bruņoti ar visiem kara ieročiem, – simts divdesmit tūkstoši vīru.
38 Un visi šie karavīri, sakārtoti rindā, nāca uz Hebronu vienotā sirdsprātā, lai celtu Dāvidu par ķēniņu pār visu Israēlu; arī visi pārējie Israēlā bija vienoti sirdsprātā – celt Dāvidu par ķēniņu.
39 Un viņi tur pie Dāvida bija trīs dienas, ēda un dzēra, jo viņu tautas brāļi bija to viņiem sagatavojuši.
40 Un arī šie, kas bija viņiem tuvumā līdz Isašaram, Zebulonam un Naftaļa apgabalam, atveda uz ēzeļiem, kamieļiem, mūļiem un vēršiem maizi, smalko miltu ēdienus, vīģu raušus, rozīņu raušus, vīnu un eļļu, arī vēršus un sīklopus lielā vairumā, jo līksmība valdīja Israēlā.