1. Laiku 15
1 Un viņš pats sev uzcēla namus Dāvida pilsētā, un viņš sataisīja vietu Dieva šķirstam un izpleta pār to telti.
2 Tad Dāvids sacīja: “Neviens nedrīkst nest Dieva šķirstu kā vien levīti, jo Tas Kungs viņus ir izraudzījis, lai viņi nes Dieva šķirstu un kalpo Viņam mūžīgi!”
3 Tad Dāvids sapulcināja visu Israēlu Jeruzālemē, lai nonestu Dieva šķirstu tam paredzētā vietā, ko viņš tam bija uzcēlis.
4 Un Dāvids sapulcināja Ārona dēlus un levītus:
5 no Kehata dēliem vadoni Ūriēlu un viņa brāļus – simts divdesmit;
6 no Merārija dēliem vadoni Asaju un viņa brāļus – divi simti divdesmit;
7 no Geršoma dēliem vadoni Joēlu un viņa brāļus – simts trīsdesmit;
8 no Ēlisafana dēliem vadoni Šemaju un viņa brāļus – divi simti;
9 no Hebrona dēliem vadoni Ēliēlu un viņa brāļus – astoņdesmit;
10 no Usiēla dēliem vadoni Aminādabu un viņa brāļus – simts divpadsmit.
11 Un Dāvids aicināja priesterus Cadoku un Abjataru un levītus Ūriēlu, Asaju, Joēlu, Šemaju, Ēliēlu un Aminādabu.
12 Un viņš tiem sacīja: “Jūs esat levītu tēvu namu galvenie; svētījieties paši, un arī lai jūsu brāļi svētījas, ka jūs atnestu Tā Kunga, Israēla Dieva, šķirstu un noliktu tai vietā, kuru es tam esmu sataisījis.
13 Jo toreiz jūs nebijāt klāt, kad Tas Kungs, mūsu Dievs, izlauza robu mūsu vidū, jo mēs, kā pienākas, nemeklējām Viņu.”
14 Tad priesteri un levīti svētījās, lai uznestu Tā Kunga, Israēla Dieva, šķirstu kalnā.
15 Un levītu dēli nesa šķirstu, kā Mozus bija pavēlējis pēc Tā Kunga vārda – ar kārtīm uz saviem pleciem.
16 Un Dāvids pavēlēja levītu vadoņiem, lai viņi izrauga savus brāļus dziedātājus ar mūzikas instrumentiem – cītarām, arfām, cimbālēm un zvaniņiem, kas lai tālu skandina svētku prieku.
17 Tad levīti izraudzīja Heimanu, Joēla dēlu, un no viņa brāļiem Asafu, Berehjas dēlu, un no Merārija brāļiem, Ētanu, Kušajas dēlu;
18 un līdz ar viņiem otras pakāpes brāļus – Zaharju, Jaāsiēlu, Šemiramotu, Jehiēlu, Unniju, Ēliābu, Benaju, Maāseju, Matitju, Ēlifeleju, Mikneju, kā arī Obed-Edomu un Jeiēlu, kas bija vārtu sargi.
19 Un dziedātāji Heimans, Asafs un Ētans skandināja vara cimbāles;
20 bet Zaharja, Usiēls, Šemiramots, Jehiēls, Unnijs, Ēliābs, Maāseja un Benaja, arfas spēlēdami, dziedāja augstā balsī;
21 bet Matitjam, Ēlifelehum, Miknejam, Obed-Edomam, Jehiēlam un Azasjam bija jāpavada dziedājums ar astoņu stīgu cītarām un pašiem jādzied zemā balsī.
22 Un levītu vadonis Kenanja vadīja dziedāšanu, jo viņš to prata.
23 Bet Berehja un Ēlkana bija šķirsta vārtu sargi.
24 Un Šebanja, Jošafāts, Netaneēls, Amasajs, Zaharja, Benaja un Ēliēzers, kas bija priesteri, pūta taures Dieva šķirsta priekšā, bet Obed-Edoms un Jehija bija šķirsta vārtu sargi.
25 Un tā Dāvids ar Israēla vecajiem un ar virsniekiem pār tūkstoti nogāja kājām, lai šķirstu ar Tā Kunga derības likumiem no Obed-Edoma nama ar gavilēm uznestu kalnā.
26 Un, kad Dievs palīdzēja levītiem, kas nesa Tā Kunga derības šķirstu, tad viņi upurēja kā kaujamo upuri septiņus vēršus un septiņus aunus.
27 Un Dāvids bija tērpies tīra audekla virsvalkā – un tāpat arī visi levīti, kuri nesa šķirstu, un dziedātāji un viņu vadonis Kenanja; bet Dāvids bija apņēmis pāri virsvalkam vēl linu efodu.
28 Un viss Israēls nesa augšā Tā Kunga derības šķirstu ar skaļu gavilēšanu, ar bazūņu un tauru skaņām un ar cimbālēm, ar arfām un cītarām, kas skanēja tālu.
29 Un, kad Tā Kunga derības šķirsts ar derības likumiem nonāca Dāvida pilsētā, tad Mihala, Saula meita, skatījās laukā pa logu un redzēja ķēniņu Dāvidu, kā tas lēkāja un dejoja, un viņa savā sirdī to nonicināja.