1. Laiku grāmata 21.nodaļa
1 Un cēlās sātans pret Israēlu un pavedināja Dāvidu saskaitīt Israēlu.
2 Un Dāvids sacīja Joābam un tautas pārstāvjiem: “Ejiet un skaitiet Israēlu, no Bēršebas līdz Danai, un atnesiet man ziņas par viņu skaitu, ka es to zinātu.”
3 Tad Joābs sacīja: “Lai Tas Kungs pie šiem ļaudīm, cik viņu tagad ir, pieliek simtkārtīgi! Mans kungs un ķēniņ, vai tad tie visi tomēr nav mana kunga kalpi? Kāpēc manam kungam tas būtu vajadzīgs? Kādēļ viņš uzliek tādu vainu Israēlam?”
4 Bet ķēniņa pavēle Joābam bija neatsaucama, un Joābs devās ceļā. Viņš pārstaigāja visu Israēlu un nāca atpakaļ uz Jeruzālemi.
5 Un Joābs nodeva Dāvidam saskaitīto ļaužu skaitu, un viss Israēls bija tūkstoš reiz tūkstoš un simts tūkstošu vīru, kas spēja zobenu vēzt, un Jūdā bija četri simti septiņdesmit tūkstoši vīru, kas spēja zobenu vēzt.
6 Bet Levija un Benjamīna ciltis viņš neiekļāva skaitīšanā, jo ķēniņa pavēle Joābam šķita negantība.
7 Dieva acīs šī lieta bija ļauna, un Viņš sita Israēlu.
8 Tad Dāvids lūdza Dievu: “Es esmu ļoti grēkojis, ka esmu šo lietu darījis, bet tagad es Tevi ļoti lūdzu, nepiemini Sava kalpa noziegumu! Es tiešām esmu ļoti aplam rīkojies.”
9 Bet Tas Kungs pavēlēja Gadam, Dāvida redzētājam, sacīdams:
10 “Noej un saki Dāvidam, teikdams: tā saka Tas Kungs: trīs lietas Es tev lieku priekšā, izvēlies vienu no tām, un Es tev to darīšu!”
11 Un Gads gāja pie Dāvida un viņam sacīja: “Tā saka Tas Kungs: izvēlies sev
12 vai nu trīs gadus bada laika, vai trīs mēnešus bēgt no saviem pretiniekiem pēc tam, kad ienaidnieku zobens būs panācis jūs, vai lai trīs dienas Tā Kunga zobens – mēris visā zemē un Tā Kunga eņģelis, kas nāvi nes visos Israēla novados. Un lūko, kādu atbildi lai es nesu Tam, kas mani sūtījis!”
13 Tad Dāvids sacīja Gadam: “Man ir lielas bailes! Bet es gribu labāk krist Tā Kunga rokā, jo Viņa žēlastība ir ļoti liela, bet es negribu krist cilvēku rokās!”
14 Tad Tas Kungs lika mērim nākt pār Israēlu, un no Israēla nomira septiņdesmit tūkstoši cilvēku.
15 Un Dievs sūtīja eņģeli uz Jeruzālemi, lai to izpostītu; bet, tikko viņš taisījās to izpostīt, Tas Kungs to uzlūkoja, un Viņam kļuva žēl ļaunuma, un Viņš sacīja posta eņģelim, ko bija sūtījis: “Tagad pietiek, atvelc savu roku!” Un Tā Kunga eņģelis bija nostājies tieši pie jebusieša Ornana klona.
16 Kad Dāvids pacēla savas acis, viņš ieraudzīja Tā Kunga eņģeli stāvam starp zemi un debesīm, un tam bija atvēzts zobens rokā, izstiepts pār Jeruzālemi; tad Dāvids līdz ar vecajiem, maisos ietinušies, metās zemē uz sava vaiga,
17 un Dāvids lūdza Dievu: “Vai ne es pavēlēju ļaudis skaitīt? Es, es esmu tas, kas grēkojis un darījis lielu ļaunumu! Bet šīs avis, ko tās ir darījušas? Ak, Kungs, mans Dievs! Lai Tava roka ir pret mani un pret mana tēva namu, bet ne lai Tavu tautu mocītu!”
18 Un Tā Kunga eņģelis pavēlēja Gadam pateikt Dāvidam, lai Dāvids dodas augšup kalnā un lai uzceļ altāri Tam Kungam uz jebusieša Ornana klona.
19 Un, paklausīdams Gada vārdiem, ko tas bija runājis Tā Kunga Vārdā, Dāvids devās kalnā.
20 Kad Ornans apgriezās, tad ieraudzīja eņģeli, un viņa četri dēli, kas kūla kopā ar viņu, paslēpās; bet Ornans kūla kviešus.
21 Kad Dāvids nāca pie Ornana, un Ornans paskatījās un ieraudzīja Dāvidu, tad viņš iznāca laukā no klona un nometās Dāvida priekšā uz sava vaiga pie zemes.
22 Un Dāvids sacīja Ornanam: “Lūdzams, dod man klona vietu, lai es tur uzceļu altāri Tam Kungam, bet piešķir man to par pilnu samaksu, lai tā mocība tiek novērsta no tautas.”
23 Tad Ornans atbildēja Dāvidam: “Ņem to sev un dari, mans kungs un ķēniņ, kā vien tev patīk! Redzi, tur tos vēršus es dodu dedzināmiem upuriem un šos kuļamos rīkus malkai, bet kviešus ēdamam upurim; to visu es dodu!”
24 Bet ķēniņš Dāvids sacīja Ornanam: “Nē, bet es to visu gribu pirkt no tevis par pilnu samaksu, jo es negribu ņemt Tam Kungam, kas ir tavs, nedz arī upurēt tādu dedzināmo upuri, kas iegūts par velti!”
25 Tā Dāvids deva Ornanam par šo vietu zeltu, svarā seši simti seķeļu.
26 Un Dāvids tur uzcēla Tam Kungam altāri un upurēja dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus; un, kad viņš To Kungu piesauca, tad Viņš tam atbildēja ar uguni no debesīm pār dedzināmo upuru altāri.
27 Un Tas Kungs pavēlēja eņģelim, un viņš iebāza savu zobenu makstī.
28 Tanī laikā, kad Dāvids redzēja, ka Tas Kungs bija viņam atbildējis uz jebusieša Ornana klona, viņš tur upurēja arī kaujamos upurus.
29 Bet Tā Kunga mājoklis, ko Mozus bija izveidojis tuksnesī, un arī dedzināmo upuru altāris tanī laikā atradās kalnu augstienē pie Gibeonas.
30 Bet Dāvids nevarēja tā priekšā noiet, lai godinātu Dievu, jo viņš bija iztrūcinājies no Tā Kunga eņģeļa zobena.
1. Laiku grāmata 22.nodaļa
1 Un Dāvids sacīja: “Šeit lai atrodas Dieva, Tā Kunga, nams, un šeit lai ir Israēlam altāris dedzināmo upuru upurēšanai!”
2 Un Dāvids pavēlēja sapulcināt svešiniekus, kas bija Israēla zemē, un viņš tos nodarbināja kā akmeņkaļus, lai izcirstu četrstūru akmeņus Dieva nama celšanai.
3 Un Dāvids sagādāja arī lielā daudzumā dzelzi vārtu durvju naglām un savienojumu skavām, un tik daudz vara, ka to nevarēja nosvērt,
4 un ciedru koku baļķus bez skaita, jo sidonieši un tirieši atveda Dāvidam ļoti daudz ciedru koku.
5 Un Dāvids sprieda tā: “Mans dēls Salamans ir vēl jauns un nav nobriedis, bet namam, kas jāceļ Tam Kungam, jābūt lielam un varenam, par slavu un godu visās zemēs, tāpēc es veikšu sagatavošanas darbus.” Un Dāvids veica sagatavošanas darbus pirms savas nāves.
6 Tad viņš pieaicināja savu dēlu Salamanu un tam pavēlēja, ka viņam jāuzceļ nams Tam Kungam, Israēla Dievam.
7 Un Dāvids sacīja Salamanam: “Mans dēls! Manā sirdsprātā bija uzcelt namu Tā Kunga, mana Dieva, Vārdam,
8 bet Tā Kunga vārds man atklājās, teikdams: tu esi izlējis daudz asiņu, un tu esi vedis lielus karus; tev nebūs celt namu Manam Vārdam, jo tu esi izlējis virs zemes daudz asiņu Manā priekšā.
9 Redzi, tas dēls, kas tev tiks dzemdēts, tas būs miera vīrs, jo Es likšu viņam piedzīvot mieru no visiem viņa ienaidniekiem visapkārt; ne velti Salamans būs viņa vārds, un viņa laikā Es likšu Israēlam piedzīvot laimi un mieru.
10 Viņš uzcels Manam Vārdam namu, viņš būs Mans dēls, un Es būšu viņa Tēvs, un Es nostiprināšu viņa troni pār viņa ķēniņa valsti Israēlu mūžīgi!
11 Tagad nu, mans dēls, Tas Kungs būs ar tevi, un ceru – tev labi izdosies, un tu uzcelsi Tam Kungam, savam Dievam, namu, kā Viņš par tevi ir sacījis!
12 Ak, kaut Tas Kungs tev piešķirtu gudrību un izpratni, lai tu, kad Viņš tevi iecels pār Israēlu, turētu Tā Kunga, sava Dieva, bauslību!
13 Tad tev labi veiksies, ja tu turēsi un darīsi likumus un tiesas, ko Tas Kungs Mozum ir pavēlējis Israēla labad. Esi stiprs un drosmīgs! Nebīsties un nebaiļojies!
14 Un redzi, ar lielām pūlēm es esmu sakrājis Tā Kunga namam simts tūkstošus talentu zelta un tūkstoš reiz tūkstoš talentu sudraba, un varu un dzelzi bez svara, jo to ir ļoti daudz; tāpat arī kokus un akmeņus es esmu sakrājis, bet pie tiem tev vēl ir jāgādā klāt.
15 Un tavā rīcībā ir liels skaits amatnieku: akmeņkaļi, akmens un koka apstrādātāji un vīri, kas prot visādus amatus.
16 Zelta, sudraba, vara un dzelzs ir neskaitāms daudzums. Celies un rīkojies, un lai Tas Kungs ir ar tevi!”
17 Un Dāvids pavēlēja visiem Israēla vadoņiem palīdzēt viņa dēlam Salamanam, sacīdams:
18 “Vai tad Tas Kungs, jūsu Dievs, nav ar jums, un vai Viņš nav jums ļāvis visapkārt dzīvot mierā? Viņš taču ir nodevis zemes iedzīvotājus manā rokā, un šī zeme tagad guļ pakļauta gan Tā Kunga, gan Viņa tautas varai.
19 Tad nu dzenieties ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli meklēt To Kungu, savu Dievu, un celieties un celiet svētnīcu Dievam, Tam Kungam, lai varētu pārnest šurp Tā Kunga derības šķirstu un svētos Dieva traukus šai namā, kas ceļams Tā Kunga Vārdam!”