2. Jāņa
1 Es, presbiteris, izredzētajai nama mātei un viņas bērniem, ko es patiesi mīlu, un ne tikai es, bet arī visi, kas atzinuši patiesību,
2 tās patiesības dēļ, kas mīt mūsos un būs ar mums mūžīgi.
3 Ar mums būs žēlastība, apžēlošana, miers no Dieva Tēva un no Jēzus Kristus, Tēva Dēla, patiesībā un mīlestībā.
4 Es ļoti priecājos, ka esmu atradis starp taviem bērniem tādus, kas dzīvo patiesībā pēc pavēles, ko no Tēva esam saņēmuši.
5 Tagad es tevi lūdzu, cienītā, ne jaunu bausli tev rakstīdams, bet to, kas mums bija no sākuma, lai cits citu mīlam.
6 Un šī ir tā mīlestība, ka mēs dzīvojam pēc Viņa baušļiem. Šis ir tas bauslis, kā jūs esat dzirdējuši no sākuma, lai jūs dzīvotu pēc tā.
7 Jo daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē; kas neapliecina miesā nākušo Jēzu Kristu, tas ir maldinātājs un antikrists.
8 Lūkojieties uz sevi, ka nepazaudējat to, ko mēs esam darbā panākuši, bet ka saņemat pilnu algu.
9 Ikviens, kas aiziet no Kristus mācības un nepaliek tanī, ir bez Dieva; tam, kas paliek šinī mācībā, ir Tēvs un Dēls.
10 Ja kāds nāk pie jums un nesludina šo mācību, tad neuzņemiet viņu savās mājās un nesveiciniet viņu.
11 Ja kas viņu sveicina, ņem dalību viņa ļaunajos darbos.
12 Kaut gan man jums ir daudz ko rakstīt, es negribēju to darīt uz papīra un ar tinti, bet es ceru nākt pie jums un runāt no mutes uz muti, lai mūsu prieks būtu pilnīgs.
13 Tevi sveicina tavas izredzētās māsas bērni.
3. Jāņa
1 Es, presbiteris, savam mīļotajam Gajam, ko es mīlu patiesībā.
2 Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei.
3 Jo es ļoti priecājos, kad atnāca brāļi un liecināja par tavu patiesību, ka tu dzīvo jau patiesībā.
4 Man nav lielāka prieka kā dzirdēt, ka mani bērni dzīvo patiesībā.
5 Mīļais, ar uzticību tu visu esi darījis brāļiem un turklāt vēl svešiniekiem,
6 kas liecinājuši par tavu mīlestību draudzes priekšā. Tu darīsi labi, tos izvadīdams tā, kā tas ir cienīgi Dieva priekšā.
7 Jo Viņa Vārda dēļ viņi ir izgājuši, neņemdami neko no pagāniem.
8 Tad nu mums pienākas tādus uzņemt, lai mēs kļūtu patiesības līdzdarbinieki.
9 Es draudzei esmu rakstījis, bet Diotrefs, kas labprāt grib būt pirmais viņu vidū, neuzņem mūs.
10 Tāpēc, kad nākšu, es pieminēšu viņa darbus, ko viņš dara, ļauniem vārdiem aprunādams mūs, un ar to viņam nepietiek, viņš pats neuzņem brāļus un neļauj to darīt tiem, kas to grib, un izstumj tos no draudzes.
11 Mīļais, neseko ļaunajam, bet labajam. Kas dara labu, ir no Dieva; kas dara ļaunu, nav Dieva redzējis.
12 Demētrijam par labu ir liecinājuši visi, arī pati patiesība. Arī mēs dodam viņam labu liecību, un to zini, ka mūsu liecība ir patiesīga.
13 Man būtu tev daudz ko rakstīt, bet es negribu tev rakstīt ar tinti un spalvu,
14 bet ceru it drīz tevi redzēt, tad mēs runāsim no mutes uz muti.
15 Miers lai ir ar tevi. Draugi tevi sveicina. Sveicini draugus, katru atsevišķi.