Caharijas grāmata 10.nodaļa
1 Lūdziet tad nu no Tā Kunga vēlīno un agrīno lietu, un Tas Kungs sabiezinās mākoņus un dos lietus papilnam visiem augiem laukā.
2 Turpretī elka dievi runā niekus, un zīlnieki pravieto melus; tie sludina izdomātus melu sapņus, un viņu mierinājums ir bez nozīmes. Tādēļ jau arī mūsu tautas brāļi bija spiesti izceļot un dzīvot trūkumā kā ganāms pulks, kam nav gana.
3 “Man ir niknas dusmas uz šiem ganiem, un vadītājus āžus Es gribu piemeklēt; jo Tas Kungs Cebaots tagad rūpējas par Savu ganāmo pulku, par Jūdas namu, Viņš to izredzējis par Savu brašāko cīņas zirgu karā.
4 Stūrakmeņiem, telšu vadžiem, cīņas lokiem un valdniekiem jānāk no viņu pašu vidus.
5 Viņi visi kopā būs kā varoņi, kas cīņas karstumā pretinieku iemin dubļos, un viņi cīnīsies varonīgi, jo Tas Kungs būs ar viņiem, un jātnieki ar saviem zirgiem paliks kaunā.
6 Es stiprināšu Jūdas namu un izglābšu Jāzepa namu un atjaunošu arī viņu spēku, jo Es esmu viņiem žēlīgs, un viņiem būs jābūt, kā viņi bija, it kā Es viņus nekad nebūtu noraidījis; Es, Tas Kungs, viņu Dievs, uzklausīšu viņus.
7 Un Efraima ļaudis būs kā varoņi un viņu sirdis būs jautras kā no vīna; viņu bērni to redzēs un priecāsies, un viņu sirdis priekā uzgavilēs Tam Kungam!
8 Es saukdams tos aicināšu un sapulcināšu viņus, jo Es tos izglābu; un viņiem būs vairoties, kā viņi agrāk vairojās.
9 Es viņus gan biju izklīdinājis tautu starpā, bet viņi tomēr atcerējās Mani svešās zemēs; tādēļ tie paliks dzīvi ar visiem saviem bērniem un atgriezīsies atpakaļ.
10 Es viņus atvedīšu atpakaļ no Ēģiptes zemes un viņus salasīšu no Asīrijas, un novietošu viņus Gileāda zemē un Libanonā, un viņiem visiem tur nepietiks vietas.
11 Kad viņi ies caur bēdu jūru un sitīs jūras viļņus, tad izsīks visas Nīlas straumes; Asīrijas lepnība taps pazemota, Ēģiptes scepteris kļūs nevarīgāks un beidzot izgaisīs.
12 Un Es tos stiprināšu paļāvībā uz To Kungu, un viņi staigās Tā Kunga Vārdā!” saka Tas Kungs.
Caharijas grāmata 11.nodaļa
1 Atver, ak, Libanona, savus vārtus, lai uguns aprij tavus ciedrus!
2 Vaimanājiet, cipreses, ka ciedri ir nogāzti un paši diženākie koki ir nopostīti! Vaimanājiet, Basanas ozoli, ka nogāzts ir biezais mežs!
3 Klau, kā vaimanā gani, jo viņu krāšņās ganības ir pagalam! Klau, kā rūc lauvas, jo izpostīts ir arī Jordānas biezokņu skaistums!
4 Tā sacīja man Tas Kungs, mans Dievs: “Gani kaujamās avis!
5 Jo viņu īpašnieki nokauj viņas, neuzskatīdami to ne par kādu grēku, pārdod un saka: slavēts lai ir Tas Kungs, es tagad esmu bagāts! – Un paši gani arī viņas netaupa.
6 Tāpēc Es arī nesaudzēšu zemes iedzīvotājus, saka Tas Kungs, un redzi, Es nodošu ļaudis katru atsevišķi otra rokā un sava ķēniņa rokā; lai tad viņi arī sagrauj zemi, un Es neglābšu nevienu no viņu pašu rokām.”
7 Un tā es ganīju kaujamās avis, visvairāk nožēlojamās avju starpā, un iegādājos sev divas ganu kūjas: vienu es nosaucu par Laipnību un otru par Vienprātību. – Un tā es ganīju avis.
8 Vienā mēnesī es atlaidu trīs ganus, tie man bija apnikuši, un arī viņi negribēja vairs mani.
9 Tālāk es teicu: “Es jūs ilgāk vairs neganīšu; kas mirst, lai mirst, kam draud iznīcība, lai iznīkst; un pārējās, kas paliek, lai aprij cita citu!”
10 Es tad paņēmu savu kūju Laipnību un to salauzu, lai uzteiktu savu derību, ko es biju noslēdzis ar visām tautām.
11 Tā nu derība arī tika tanī dienā lauzta; tās nabaga avis, kas mani ievēroja, atzina, ka tāds ir bijis Tā Kunga vārds.
12 Un, kad es viņiem teicu: ja jums labpatīk, tad dodiet man atlīdzību, ja nē, tad lai paliek! – tad viņi izmaksāja man, cik es biju nopelnījis, nosvērdami man trīsdesmit sudraba gabalus.
13 Un Tas Kungs man sacīja: “Nomet šo slaveno algu, par kuras cienīgu viņi Mani atzinuši, podniekam!” Es paņēmu trīsdesmit sudraba gabalus un iemetu tos Tā Kunga namā podniekam.
14 Tad es salauzu savu otru gana kūju Vienprātību par zīmi tam, ka es sarauju brālību starp Jūdu un Israēlu.
15 Un Tas Kungs teica man: “Ņem vēlreiz savās rokās ģeķīgā gana rīkus!
16 Jo redzi, Es likšu darboties zemē ganam, kas par bojā ejošo nerūpējas, noklīdušo nemeklē un salauzto nedziedē, kā arī veselo neapgādā, turpretī treknās avs gaļu apēd ar baudu un nomauc pat viņas nagus.
17 Lai bēdas tam nederīgajam ganam, kas atstāj savu ganāmpulku! Lai zobens skar viņa roku un viņa labo aci! Viņa roka lai kaltin sakalst, un viņa labā acs lai pavisam izdziest!”
Caharijas grāmata 12.nodaļa
1 Šis ir Tā Kunga vārda spriedums par Israēlu; tā saka Tas Kungs, kas izstiepis debesis pāri pasaulei, kas licis pamatus zemei un kas radījis cilvēkā viņa garu:
2 “Redzi, Es gribu darīt Jeruzālemi par apreibinātāju dzērienu kausu visām tautām, kas ap Jeruzālemi dzīvo; un arī Jūdam pienāks sava kārta, kad aplenks Jeruzālemi.
3 Un notiks tanī dienā, ka Es darīšu Jeruzālemi par smagu akmeni visām tautām; visi, kas lūkos to pacelt, sagriezīs sevi uz tā, kad pret pilsētu sapulcēsies visas pasaules tautas.
4 Tanī dienā, saka Tas Kungs, Es padarīšu visus zirgus tramīgus un viņu jātniekus baiļu pilnus, bet pār Jūdas namu Es turēšu Savas acis vaļā, kamēr visu svešo tautu zirgus Es sitīšu ar aklumu.
5 Un Jūdas novadu pārvaldnieki teiks savās sirdīs: Jeruzālemes iedzīvotāju stiprums ir Tas Kungs Cebaots, viņu Dievs.
6 Tanī dienā Es pārvērtīšu Jūdas lielkungus par degošiem aizkuriem malkai un par aizdedzināmo lāpu salmu kūļiem, lai viņi iznīcina visas tautas pa labi un kreisi no sevis. Bet Jeruzālemei pašai arī turpmāk jāpaliek savā vietā Jeruzālemē!”
7 Vispirms Tas Kungs izglābs Jūdas mājokļus, lai pārmērīgi nepaceļas nedz Dāvida nama lepnums, nedz arī Jeruzālemes iedzīvotāju lepnums pār Jūdu.
8 Tanī dienā Tas Kungs pasargās Jeruzālemes iedzīvotājus, ka visnespēcīgākais viņu starpā būs tai dienā kā Dāvids un Dāvida nams būs kā Dievs, kā Tā Kunga eņģelis viņu priekšā.
9 “Un notiks tanī dienā, Es meklēšu iznīcināt visas tautas, kas devušās cīņā pret Jeruzālemi.
10 Bet pār Dāvida namu un Jeruzālemes iedzīvotājiem Es izliešu žēlastības un lūgšanas garu, un tie raudzīsies uz viņu, ko tie sadūruši, un vaimanās par viņu, kā vaimanā par vienīgo dēlu, un būs par viņu noskumuši un sēros, kā skumst par savu pirmdzimto.”
11 Tanī dienā Jeruzālemē būs tik lielas sēras, kā citkārt sēras bija pie Hadad-Rimmonas Megidas līdzenumā.
12 Un zeme vaimanās, ikviena cilts par sevi: Dāvida nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi; Nātāna nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi;
13 Levija nama cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi; Šimeja cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi,
14 un tā arī visas pārējās ciltis, katra cilts par sevi, un viņu sievas atsevišķi.