Caharijas grāmata 13.nodaļa
1 Tanī dienā Dāvida namam un Jeruzālemes iedzīvotājiem kļūs atklāts un pieejams avots pret grēku un pret nešķīstību.
2 “Un notiks tanī dienā,” saka Tas Kungs Cebaots, “Es iznīdēšu šai zemē elka dievu vārdus, tā ka tos neviens vairs neatminēsies; līdz ar to Es izraidīšu no visas zemes praviešus un nešķīstus garus.
3 Un, ja tomēr vēl kāds sludinās kā pravietis, tad tam viņa miesīgais tēvs un viņa miesīgā māte, viņa miesīgie vecāki, sacīs: tev nebūs dzīvot, jo tu runā melus Tā Kunga Vārdā! Un viņa tēvs un viņa māte, viņa miesīgie vecāki, viņu nodurs, kad tas pravietos.
4 Tad nu notiks tai dienā, ka viltus pravieši kaunēsies pasludināt savus redzējumus un neviens neapvilks savu apmetni, lai krāptu,
5 turpretī katram tādam pravietim būs jāsaka: es neesmu pravietis, nē, es esmu zemes kopējs, jo kāds mani ir pircis kā vergu jau no manām jaunības dienām.
6 Un, ja viņam tad jautās: kas tās tev par rētām uz tavām krūtīm? – tad viņš atbildēs: tā mani sasita manu draugu namā.
7 Zoben, pacelies un vērsies pret Manu ganu un pret to vīru, kas Man tuvs! – saka Tas Kungs Cebaots. Nogalini ganu, tad avis izklīdīs, un Es vērsīšu Savu roku arī pret tiem mazajiem.
8 Tad vēl jānotiek visā zemē tam, saka Tas Kungs, ka divām trešdaļām jāiznīkst, bet vienai trešdaļai jāpaliek pāri.
9 Un šo trešo daļu Es vedīšu caur uguni un kausēšu, kā sudrabu kausē un šķīsta, un pārbaudīšu, kā pārbauda zeltu. Viņi piesauks tad Manu Vārdu, un Es viņiem atbildēšu un teikšu: tā ir Mana tauta! Un viņi teiks: Tas Kungs ir mans Dievs!”
Caharijas grāmata 14.nodaļa
1 Redzi, pienāks Tā Kunga noliktā diena, kad no tevis izvesto laupījumu atkal sadalīs tavā vidū,
2 jo Es sapulcināšu visas tautas cīņai pret Jeruzālemi. Pilsētu uzveiks, ēkas izpostīs un sievas liks apsmieklā. Pusi no pilsētas iedzīvotājiem aizvedīs gūstā, tomēr atlikušo iedzīvotāju daļu pilsētā neiznīcinās.
3 Bet tad Tas Kungs celsies un cīnīsies pret šīm tautām, kā Viņš karoja agrāk kaujas dienās.
4 Un Viņš nostāsies tai dienā ar Savām kājām uz Eļļas kalna, kas Jeruzālemei priekšā austrumu virzienā. Un Eļļas kalns tad pāršķelsies vidū pušu divās daļās virzienā no saules lēkta uz saules rietu; starp abām kalna pusēm radīsies plata grava, tā ka viena kalna puse pavirzīsies uz ziemeļiem, bet otra uz dienvidiem.
5 Un jūs tad bēgsit šai ielejā starp Maniem kalniem un pa to tālāk, jo ieleja aizstiepsies gandrīz līdz pat Acelei, un jūs bēgsit, kā jūs senlaikos bēgāt no zemestrīces Usijas, jūdu ķēniņa, laikā. Tad nāks Tas Kungs, mans Dievs, un visi svētie ar Viņu.
6 Tanī dienā nebūs jūtams ne aukstums, ne karstums, arī ne sals, ne ledus;
7 un būs viena vienīga nepārtraukta diena – tā ir Tam Kungam zināma -, kad nebūs ne dienas, ne nakts; un vakarā būs vēl gaisma.
8 Tanī dienā plūdīs no Jeruzālemes dzīvi tekoši ūdeņi – viena to daļa uz jūru austrumos, otra uz jūru rietumos, un tas tā būs ziemu un vasaru.
9 Un Tas Kungs būs ķēniņš pār visu zemes virsu. Tai dienā Tas Kungs būs vienīgais Dievs, un Viņa vārds arī būs – Vienīgais.
10 Un visa zeme kļūs par līdzenumu no Gebas līdz Rimmonai uz dienvidiem no Jeruzālemes. Jeruzāleme tomēr atradīsies paaugstinājumā un paliks savā vietā un būs apdzīvota no Benjamīna vārtiem līdz veco vārtu vietai, tālāk līdz Stūra vārtiem un no Hananeēla torņa līdz ķēniņa vīna spaidiem.
11 Tur tad dzīvos ļaudis, nebaidīdamies no lāsta, un visa Jeruzāleme dzīvos drošībā.
12 Lūk, kāda būs smagā pārmācība, ko Tas Kungs liks sajust visām tautām, kas būs cīnījušās pret Jeruzālemi: viņu miesas satrūdēs, kamēr viņi paši vēl stāvēs uz kājām, viņu acis sāks trūdēt savos dobumos, un viņu mēle satrūdēs viņu mutē.
13 Tai laikā pēc Tā Kunga lēmuma viņus visus pēkšņi sagrābs liels apjukums, tā ka viņi ķersies pie rokas cits citam un cits pret citu pacels savu roku.
14 Arī Jūda cīnīsies pret Jeruzālemi; tur vienuviet sakrāsies arī visu apkārtējo tautu manta – zelts, sudrabs un neaplēšams daudzums drēbju.
15 Tāds pats sods skars arī zirgus, mūļus, kamieļus, ēzeļus un visus lopus viņu karapulkos; viņiem būs jācieš gluži tā pati mocība.
16 Un pāri palikušie no visām tautām, kas bija karojušas pret Jeruzālemi, ik gadus dosies augšup, lai tur pielūgtu Ķēniņu, To Kungu Cebaotu, un svinētu Būdiņu svētkus.
17 Bet, ja kāda cilts virs zemes nekāps augšup uz Jeruzālemi, lai pielūgtu Ķēniņu, To Kungu Cebaotu, tās zemē nelīs lietus.
18 Un, ja ēģiptiešu cilts nedotos augšup un neierastos, tad to ķers tas pats sods, ar kuru Tas Kungs piemeklē tās tautas, kas nedodas augšup, lai svinētu Būdiņu svētkus.
19 Tas tad būs sods ēģiptiešiem un sods visām tautām, kas nedodas augšup, lai svinētu Būdiņu svētkus.
20 Tai dienā uz zirgu zvārguļiem būs rakstīts: Svētīts Tam Kungam! – Un vārāmie katli Tā Kunga namā būs līdzīgi upuru kausiem altāra priekšā.
21 Un visi katli Jeruzālemē un Jūdā būs veltīti Tam Kungam, tā ka visi, kas nesīs savu ziedojumu, varēs ņemt kādu no tiem un vārīt tajos. Un Tā Kunga Cebaota namā tai laikā nebūs vairs neviena pārdevēja.