Caharijas grāmata 4.nodaļa
1 Un eņģelis, kas ar mani runāja, atgriezās atkal un modināja mani, kā modina cilvēku no miega,
2 un jautāja man: ko tu redzi? Es atbildēju: es redzu tur lukturi no tīra zelta ar virsū uzliktu eļļas trauciņu. Lukturim ir septiņi eļļas lukturīši, un tiem kopā ir septiņas ar trauciņu saistītas eļļas caurulītes
3 un divi eļļas koki līdzās – viens pa labi, otrs pa kreisi no luktura.
4 Un es turpināju un jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: mans kungs, kāda tam visam nozīme?
5 Tad eņģelis, kas ar mani runāja deva man šādu atbildi: tātad tu tiešām nezini, kāda tam nozīme? Es sacīju: nē, mans kungs!
6 Tad viņš man deva šādu paskaidrojumu: tā skan Tā Kunga vārds Zerubabelam: ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.
7 Kas tu esi, lielais kalns? Tev Zerubabela priekšā jākļūst par līdzenumu! Un viņš uzliks nama noslēguma akmeni, un visi viņam uzgavilēs: lai viņam laime, lai gods un slava!”
8 Un atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
9 “Zerubabela rokas ir likušas šim namam pamatu, viņa rokām tas arī jāpabeidz, lai jūs tiešām varētu atzīt, ka Tas Kungs Cebaots mani pie jums sūtījis.
10 Un kas var nicināt šo sīko sākumu dienu? Bet tie ar prieku redzēs svērteni Zerubabela rokās, tie septiņi – Tā Kunga acis, kas raugās uz visu pasauli.
11 Tad es griezos pie viņa ar jautājumu: kāda nozīme ir tiem diviem eļļas kokiem pa labi un pa kreisi no luktura?
12 Un es jautāju otrreiz un teicu viņam: kāda nozīme ir tiem diviem eļļas koka zariem, kas stāv līdzās abām zeltā darinātām caurulītēm, pa kurām plūst zeltainā eļļa?
13 Tad viņš man atbildēja: vai tu tiešām nezini, kāda tiem nozīme? Es savukārt atbildēju: nē, mans kungs!
14 Tad viņš man sacīja: tie ir tie abi svaidītie, kas kalpo visas pasaules Kungam.
Caharijas grāmata 5.nodaļa
1 Un es no jauna pacēlu savas acis un paskatījos, un raugi – tur tuvojās lidojošs rakstu tīstoklis.
2 Un, kad viņš man jautāja: ko tu redzi? – es savukārt atbildēju: es redzu lidojošu rakstu tīstokli, tas ir divdesmit olekšu garš un desmit olekšu plats.
3 Un viņš teica man: tas ir lāsts, kas gulstas pār visu plašo zemi; jo ikviens, kas zog, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar to, kas rakstīts vienā pusē, un ikviens, kas nepareizi zvēr, tiks aizrauts prom no šejienes saskaņā ar to, kas rakstīts otrā pusē.
4 Es tādēļ uzliku un darīju zināmu lāstu, saka Tas Kungs Cebaots, lai tas skar tiklab zagļa namu, kā arī tā namu, kas pie Mana Vārda nepareizi zvēr; tas mājos viņa namā un sagraus to ar visām tā koka un akmens daļām.
5 Tad tas eņģelis, kas ar mani runāja, atkal izvirzījās uz priekšu un man sacīja: pacel savas acis un skaties! Kas tas ir, kas tur parādās?
6 Kad es jautāju: kas tas ir? – tad viņš runāja tālāk: tas ir lielais labības mērs, kas tur parādās, – un piebilda: tāds ir šā mēra izskats visā zemē, un tik liels ir viņu pārkāpums!
7 Un redzi, mēram pacēlās ļoti smags svina vāks, un tur bija sieva, kas sēdēja mērā.
8 Bet viņš skaidroja tālāk: tā ir bezdievība! Un viņš iegrūda sievu atkal mērā iekšā un uzlaida lielo svina vāku mēra atverei virsū.
9 Tad es atkal pacēlu savas acis uz augšu, un raugi – ārpusē, mēram līdzās, parādījās divas sievas, un viņām bija spārni, kurus kustināja vējš, spārni bija līdzīgi svēteļa spārniem; tās pacēla labības mēru un aiznesa to starp debesīm un zemi.
10 Un es jautāju eņģelim, kas ar mani runāja: kurp viņas nes šo labības mēru?
11 Un viņš sacīja man: mēram un tajā iekšā esošai bezdievībai uzcelt namu Sineāras zemē, un, kad tas būs pabeigts, tad mēru tur noliks tam piederīgā vietā.
Caharijas grāmata 6.nodaļa
1 Un es no jauna pacēlu savas acis uz augšu un skatījos, un raugi – tur bija četrēji rati, tie virzījās šurpu starp diviem kalniem; bet kalni bija vara.
2 Pirmajos ratos bija iejūgti sarkanbrūni, otrajos – melni zirgi,
3 trešajos – balti, ceturtajos – raibi spēcīgi zirgi.
4 Un es jautāju un teicu eņģelim, kas ar mani runāja: kāda tiem nozīme, mans kungs?
5 Eņģelis atbildēja un teica man: tie ir tie četri debesu vēji, kas iziet pasaulē, pēc tam kad tie ir stāvējuši visu zemju Valdnieka priekšā.
6 Rati, kuriem priekšā ir melnie zirgi, virzās uz ziemeļu zemi, un rati ar baltiem zirgiem virzās uz austrumiem, bet raibie zirgi dodas uz dienvidu zemi;
7 spēcīgie sarkanbrūnie dodas uz vakaru zemi, un viņu nolūks ir savā braucienā pārstaigāt visu zemi. – Un viņš sacīja: ejiet un pārstaigājiet visu zemi! – un tie pārstaigāja visu zemi.
8 Tad viņš man vēl skaļi sacīja šādus vārdus: raugi, tie, kas aizgāja uz ziemeļu zemi, ļaus atrast Manam Garam mieru ziemeļu zemē.”
9 Pēc tam atkal pār mani nāca Tā Kunga vārds:
10 “Ņem no aizvesto – no Heldaja, no Tobijas un no Jedajas dāvanām un atnāc šo pašu dienu un noej Jozijas, Cefanjas dēla, namā, kur viņi, no Babilonijas pārnākušie, apmetušies,
11 un ņem sudrabu un zeltu, darini vainagu un uzliec to galvā Jozuam, augstajam priesterim, Jocadaka dēlam,
12 un saki viņam: tā saka Tas Kungs Cebaots: raugi, ir vīrs, kas saucas Cemahs, un viņa laikā viss zels un plauks, un viņš uzcels Tā Kunga namu.
13 Jā, tiešām, viņš uzcels Tā Kunga namu un nēsās valdnieka rotājumu pilnā godībā, un viņš sēdēs un valdīs uz sava troņa, arī priesteris būs savā goda krēslā, un miers valdīs viņu abu starpā.
14 Bet vainags paliks Tā Kunga namā par piemiņu Heldajam, Tobijam, Jedajam un Henam, Cefanjas dēlam.
15 Un tie, kas tālumā dzīvo, nāks un piedalīsies Tā Kunga nama celšanā. – Un tad jūs arī droši atzīsit, ka Tas Kungs Cebaots mani pie jums sūtījis; un viss tas notiks, ja jūs uzklausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsi.”
Caharijas grāmata 7.nodaļa
1 Un notika, ka ķēniņa Dārija ceturtajā valdīšanas gadā, devītā mēneša, kas saucas kislevs, ceturtajā dienā Tā Kunga vārds nāca pār Cahariju,
2 kad Bēteles iedzīvotāji sūtīja Sareceru un Regem-Melehu kopā ar viņu pavadoņiem, lai viņi aizlūgtu Tā Kunga priekšā
3 un liktu priesteriem, kas bija Tā Kunga Cebaota namā, un praviešiem atbildēt uz šādu jautājumu: vai mums vēl jāskumst un jāraud un arī jāgavē piektajā mēnesī, kā mēs to esam darījuši jau tik daudz gadu?
4 Un notika, ka pār mani nāca Tā Kunga Cebaota vārds:
5 “Sludini ļaudīm visā zemē un priesteriem un saki tā: kad jūs gavējāt un sērojāt piektajā un septītajā mēnesī visus šos septiņdesmit gadus, vai tad jūs Manis dēļ tā gavējāt?
6 Vai kad jūs ēdāt un dzērāt, vai jūs neēdāt un nedzērāt paši savā labā?
7 Vai tad šie nav tie baušļi, ko Tas Kungs ir licis sludināt arī agrākiem praviešiem, kad Jeruzāleme vēl dzīvoja mierā un kad tajā līdz ar apkārtējām pilsētām valdīja pilnība un ļaudis dzīvoja arī no pilsētas uz dienvidiem un ielejās?”
8 Un atkal nāca Tā Kunga vārds pār Cahariju:
9 “Tā saka Tas Kungs Cebaots: spriediet taisnu tiesu, un lai ikviens parāda pret savu brāli mīlestību un žēlsirdību!
10 Un nedariet pāri atraitnēm, bāriņiem, svešiniekiem un nabagiem, un neturiet ļauna savā sirdī cits pret citu!”
11 Bet viņi to neievēroja, palika nepaklausīgi, negribēja uzņemties nekādu jūgu un aizbāza savas ausis, lai neko nedzirdētu,
12 un nocietināja savas sirdis kā akmeni, lai viņi nedzirdētu nedz bauslību, nedz vārdus, ko Tas Kungs Cebaots tiem deva, ar Savu Garu likdams tos sludināt agrākiem praviešiem. Tādēļ arī bija nākušas pār viņiem Tā Kunga Cebaota tik lielās dusmas.
13 “Kā tie neklausīja, kad Es saucu,” saka Tas Kungs Cebaots, “tā tagad Es neklausīšu, kad tie sauc!
14 Tāpēc Es viņus izkaisīju starp visām svešām tautām, kas viņus nepazina, un zeme aiz viņiem palika tukša, tā ka neviens tur vairs neklejo, un tā labā un mīlīgā zeme kļuvusi par neauglīgu kailatni.”