Ecēhiēla grāmata 8.nodaļa
1 Notika pēc tam sestā gada sestā mēneša piektajā dienā, kad es sēdēju savā namā un Jūdas vecaji bija pie manis, ka Tā Kunga roka krita uz mani.
2 Es pēkšņi redzēju tēlu, kam bija cilvēka izskats. No saviem gurniem uz leju tas bija kā uguns un no saviem gurniem uz augšu kā spilgtas debess gaismas atspīdums, kā mirdzoša metāla spožums.
3 Tad viņš izstiepa it kā roku un satvēra mani pie manas galvas matiem. Gara spēks pacēla mani starp zemi un debesīm un dievišķā parādībā aiznesa mani uz Jeruzālemi pie iekšējā pagalma vārtiem uz ziemeļu pusi, kur stāvēja tas elka tēls, kas To Kungu kaitināja un sāpināja.
4 Un redzi, tur manā priekšā atklājās godība, kā es to jau biju redzējis ielejā.
5 Un Viņš man sacīja: “Cilvēka bērns, pacel savas acis uz ziemeļu pusi!” Un, kad es pacēlu savas acis uz ziemeļu pusi, es redzēju minēto elka tēlu stāvam uz ziemeļiem no altāra vārtiem pie ieejas.
6 Un Viņš man sacīja: “Cilvēka bērns, vai tu redzi, ko tie dara? Tā ir negantība, ko Israēla nams dara, lai Mani aizdzītu projām no Manas svētās vietas. Bet tu redzēsi vēl lielākas negantības.”
7 Tad Viņš mani veda pie ieejas pagalmā, un, kad es apskatījos visapkārt, es tur ievēroju sienā caurumu.
8 Un Viņš sacīja: “Cilvēka bērns, izspraucies caur šo sienu!” Un, kad es izspraucos, es ieraudzīju tur durvis.
9 Tad Viņš man sacīja: “Ej iekšā un apskaties tās šausmīgās negantības, ko tie šeit dara.”
10 Kad es iegāju, es redzēju tur dažādu rāpuļu un nešķīstu dzīvnieku un arī dažādu Israēla nama elku attēlus, kas visap kārt bija uzzīmēti uz sienas.
11 To priekšā stāvēja septiņdesmit vīru no Israēla nama vecajiem, viņu starpā Jaāsanja, Safana dēls. Katram bija rokā kvēpināmais trauks, smaržīgu kvēpināmo zāļu dūmu mākonis pacēlās uz augšu.
12 Tad Viņš man sacīja: “Vai tu redzēji, cilvēka bērns, ko Israēla nama vecaji šeit dara tumsā, ikviens savā elka telpā? Jo tie saka: Tas Kungs mūs neredz, Tas Kungs ir atstājis šo zemi.”
13 Tad Viņš vēl man sacīja: “Tu redzēsi vēl lielākas negantības, ko tie dara.”
14 Tad Viņš mani veda pie Tā Kunga nama ziemeļu vārtiem. Tur sēdēja sievas, kas apraudāja Tammusu.
15 Un Viņš man sacīja: “Vai tu to redzi, cilvēka bērns? Bet tu redzēsi vēl lielākas negantības nekā šo.”
16 Tad Viņš veda mani Tā Kunga nama iekšējā pagalmā. Tur es redzēju – pie ieejas starp priekštelpu un altāri stāvēja kādi divdesmit pieci vīri; tie, pagriezuši muguru pret Tā Kunga Templi un vaigu pret rītiem, pielūdza sauli.
17 Un Viņš man sacīja: “Vai tu to redzi, cilvēka bērns? Vai tad Jūdas namam nepietiek šo negantību, ko tie dara, ka tie vēl pilda visu zemi ar varas darbiem un vienmēr Manī rada dusmas? Un nu skaties: viņi tur zaļus zarus sev pie deguna.
18 Tādēļ Es celšos pret tiem ar bardzību, Mana acs tos neuzlūkos ar līdzcietību, un Es tos nesaudzēšu. Un, kaut tie ar stipru balsi kliegtu Man ausīs, Es tos tomēr neuzklausīšu.”
Ecēhiēla grāmata 9.nodaļa
1 Tad es dzirdēju, ka Viņš sauca stiprā balsī: “Tuvojas soda izpildīšanas diena pilsētai. Ikviens lai ņem savu iznīcināšanas ieroci rokā.”
2 Un redzi, seši vīri nāca pa ceļu šurpu no augšējiem vārtiem, kas pret ziemeļiem. Katram bija rokā savs iznīcināšanas ierocis. Viens viņu starpā bija ģērbies linu audeklā, tam pie jostas ap gurniem bija rakstāmie rīki. Tie ienāca un nostājās līdzās vara altārim.
3 Pa to laiku Israēla Dieva godība bija pacēlusies no ķeruba ratiem, uz kuriem tā atradās, un nostājusies pie Dieva nama sliekšņa. Tur tā uzsauca tam vīram, kas bija tērpies lina audeklā un kam pie jostas bija rakstāmie rīki,
4 šos vārdus: “Ej pa pilsētu, pa Jeruzālemi, šķērso to un uzvelc uz pieres zīmi visiem tiem vīriem, kas sūdzas un skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā.”
5 Bet citiem Viņš sacīja, man dzirdot: “Eita viņam pakaļ pa pilsētu un kaujiet nost! Jūsu acis lai nežēlo, un nesaudzējiet neviena.
6 Kaujiet nost sirmgalvjus un jaunekļus, jaunavas, bērnus un sievas, kamēr visi pagalam. Bet neaizskariet neviena, kam ir zīme. Un iesāciet ar Manu svētnīcu!” Tad tie iesāka ar vecajiem, kas stāvēja Tempļa priekšā.
7 Un Viņš tiem sacīja: “Lieciet negodā svētnīcu un pildiet pagalmus ar nokautiem. Eita tagad projām!” Un tie izgāja un kāva ļaudis pilsētā.
8 Kad tie tos nokāva, es viens biju palicis, tad es kritu uz sava vaiga un brēcu: “Ak, Kungs, Kungs, vai tad Tu gribi visus iznīcināt, kas vēl palikuši Israēlā, izliedams Savas dusmas pār Jeruzālemi?”
9 Tad Viņš man atbildēja: “Israēla un Jūdas nama noziegums ir pārāk liels. Zeme ir piepildīta ar asinīm un pilsēta ar noziegumiem, jo tie saka: Tas Kungs ir zemi atstājis, Tas Kungs nekā neredz.
10 Arī Mana acs neraudzīsies vairs ar līdzcietību, un Es nesaudzēšu neviena. Es likšu sodam par visiem viņu grēkiem krist uz viņu galvas.”
11 Tad vīrs, kas bija tērpies linu audeklā un kam pie jostas bija rakstāmie rīki, ziņoja un sacīja: “Es izpildīju visu, ko Tu man pavēlēji.”
Ecēhiēla grāmata 10.nodaļa
1 Es redzēju tālāk – izplatījumā pār ķerubu galvām bija kaut kas, kas izskatījās kā safīra akmens, un pār to pacēlās it kā tronis.
2 Un Viņš teica tam vīram, kas bija ģērbies linu audeklā: “Ej un ņem kvēlošas ogles, pilnas saujas, kas ir ķerubiem viņu ratu riteņu starpā, un kaisi ogles pār pilsētu!” Un viņš iegāja manu acu priekšā telpā starp ratu riteņiem.
3 Ķerubu rati stāvēja nama labajā pusē pie tā dienvidu sienas, kad tas vīrs iegāja; padebess pildīja iekšējo pagalmu.
4 Tad Tā Kunga godība pacēlās no ķerubu ratiem virzienā uz Tempļa slieksni, un nams pildījās ar padebesi, un pagalms bija pilns Tā Kunga godības spožuma.
5 Ķerubu spārnu troksni dzirdēja līdz ārējam pagalmam tāpat kā Visuvarenā balsi, kad Viņš runāja.
6 Un, kad Viņš bija pavēlējis tam vīram, kas bija tērpies linu audeklā, ņemt uguni no telpas starp ratu riteņiem, starp pašiem ķerubiem, tad tas gāja un nostājās pie viena riteņa.
7 Tad viens no ķerubiem izstiepa pa atstarpi starp diviem citiem savu roku pēc tās uguns, kas bija telpā ķerubu starpā; viņš ņēma no tās un deva to linu audeklā tērptajam vīram, tas paņēma to un aizgāja.
8 Tad ķerubiem parādījās it kā cilvēka rokas veidojums zem katra no viņu spārniem.
9 Vēl es ieraudzīju līdzās ķerubiem četrus riteņus, līdzās katram ķerubam vienu, riteņi izskatījās kā mirdzoši hrizolīta akmeņi.
10 Visi četri bija vienāda izskata, it kā būtu ritenis ritenī.
11 Kad tie kustējās, tie virzījās tieši uz visām četrām pusēm, nepagriezdamies sāņus. Kurp virzījās priekšējā ķeruba ritenis, turp pārējie gāja līdzi bez pagriešanās.
12 Un visa viņu miesa, viņu mugura, rokas un spārni un arī riteņi bija acu pilni visapkārt visiem četriem.
13 Riteņu kopu sauca, kā es pats dzirdēju, par virpuļviesuli.
14 Katram ķerubam bija četras sejas. Pirmā bija ķeruba, patiesībā vērša seja, otrā cilvēka, trešā lauvas un ceturtā eņģeļa seja.
15 Ķerubi pacēlās. Tie bija tās pašas dzīvās būtnes, ko es jau redzēju pie Ķebaras upes.
16 Kad ķerubi sāka kustēties, tad līdzās viņiem sāka ritēt arī riteņi. Un, kad ķerubi pacēlās spārnos projām no zemes, tad riteņi no sava stāvokļa viņiem līdzās neizkustējās un no viņiem neattālinājās.
17 Kad ķerubi apstājās, tad apstājās riteņi, un, kad tie atkal pacēlās, tad pacēlās arī riteņi, jo arī tajos bija dzīvo būtņu gars.
18 Tad Tā Kunga godība atstāja Tempļa slieksni un nostājās pār ķerubiem.
19 Tad ķerubi sakustināja spārnus un virzījās manu acu priekšā prom no zemes virsus, dodamies arvien augstāk un tālāk, un riteņi cēlās tiem līdzi. Bet pie Tā Kunga nama austrumu vārtu ieejas viņi atkal apstājās, un Israēla Dieva godība bija pār viņiem.
20 Tās bija tās pašas dzīvās būtnes, kuras es redzēju zem Israēla Dieva pie Ķebaras upes, un es nopratu, ka tie bija ķerubi.
21 Katram bija četras sejas un četri spārni, un zem viņu spārniem bija it kā cilvēka rokas.
22 Bet viņu sejas izskatījās tādas pašas, kādu es redzēju pie Ķebaras upes. Tie virzījās ikviens tieši uz priekšu.