Ezras 8
1 Un šie ir viņu tēvu namu galvenie, kas, sakārtoti pēc viņu cilšu piederības, devās kopā ar mani prom no Bābeles ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā:
2 no Pinehasa dēliem Geršoms; no Ītamāra dēliem Daniēls; no Dāvida dēliem Hatušs,
3 no Šehanjas dēliem; no Paroša dēliem Zaharja, un ar viņu kopā bija ierakstīti simts piecdesmit vīri;
4 no Pahat-Moāba dēliem Ēljoenajs, Zerahjas dēls, un ar viņu divi simti vīri;
5 no Zatus dēliem Šehanja, Jahaziēla dēls, un ar viņu trīs simti vīri;
6 no Adina dēliem Ebeds, Jonatāna dēls, un ar viņu septiņdesmit vīri;
7 no Ēlāma dēliem Jesaja, Ataljas dēls, un ar viņu septiņdesmit vīri;
8 no Šefatjas dēliem Zebadja, Mihaēla dēls, un ar viņu astoņdesmit vīri;
9 no Joāba dēliem Obadja, Jehiēla dēls, un ar viņu divi simti astoņpadsmit vīri;
10 no Banija dēliem Šelomits, Josifjas dēls, un ar viņu simts sešdesmit vīri;
11 no Bebaja dēliem Zaharja, Bebaja dēls, un ar viņu divdesmit astoņi vīri;
12 no Azgada dēliem Johanāns, Hakatana dēls, un ar viņu simts desmit vīri;
13 no Adonikāma dēliem tie, kas nāca vēlāk; šie ir viņu vārdi: Ēlīfelets, Jehiēls un Šemaja un ar viņiem sešdesmit vīri;
14 no Bigvaja dēliem Utajs un Zabuds, un ar viņiem septiņdesmit vīri.
15 Un es sapulcināju viņus pie upes, kas tek uz Ahavu, un mēs tur apmetāmies trīs dienas nometnē. Kad es pārlūkoju ļaudis un priesterus, es neatradu tur nevienu no Levija dēliem.
16 Tad es sūtīju pēc Ēliēzera, Ariēla, Šemajas, Ēlnātāna, Jariba, Ēlnātāna, Nātāna, Zaharjas un Mešullāma, kas visi bija vadoņi, kā arī pēc Jojariba un Ēlnātāna, kas abi bija sapratīgi vīri,
17 un es pavēlēju viņiem doties pie Ido, kas bija Kasifjas novietnes priekšnieks, un es liku noteiktus vārdus viņu mutē, ko lai viņi runā uz Ido un viņa brāļiem, Tempļa kalpotājiem Kasifjas apvidū, proti, lai sūta mums kalpus mūsu Dieva namam.
18 Un viņi atveda mums, tādēļ ka Dieva žēlīgā roka bija pār mums, kādu sapratīgu vīru no Mahlija, Levija dēla, Israēla dēla, dēliem, proti, Šerebju un viņa dēlus, un viņa brāļus, kopā astoņpadsmit;
19 tālāk Hašabju un ar viņu Jesaju no Merārija dēliem, viņu brāļus un viņu dēlus, kopā divdesmit;
20 un divi simti divdesmit Tempļa kalpotājus, ko Dāvids un viņa lielkungi bija piešķīruši levītiem par apkalpotājiem. Viņi visi ir atzīmēti pēc vārdiem.
21 Un es izsludināju tur gavēni pie Ahavas upes, lai zemotos mūsu Dieva priekšā un izlūgtos no Viņa līdzenu ceļu sev pašiem, mūsu mazajiem bērniem un visai mūsu mantai,
22 bet es kaunējos prasīt no ķēniņa karaspēku un jātniekus, kas lai aizsargātu mūs ceļā no ienaidnieka, jo mēs bijām sacījuši ķēniņam tā: “Mūsu Dieva roka valda par glābiņu pār visiem, kas meklē Viņu, bet Viņa vara un dusmas ir pret visiem, kas Viņu atmet.”
23 Tā mēs gavējām un lūdzām no mūsu Dieva palīdzību šai lietā, un Viņš ļāvās pielūgties.
24 Tad es izraudzīju divpadsmit no priesteru galveniem: Šerebju, Hašabju un ar viņiem desmit no viņu brāļiem,
25 un izsvēru viņiem sudrabu un zeltu, un traukus, kas bija ziedojums mūsu Dieva namam, ko ķēniņš un viņa padomnieki, un viņa lielkungi un viss Israēls, kas tur atradās, bija ziedojuši.
26 Un es iesvēru viņu rokās seši simti piecdesmit sudraba talentus un sudraba traukus simts talentu vērtībā un simts zelta talentu,
27 divdesmit zelta kausus tūkstoš dareiku vērtībā un divus traukus no tīra spoža vara, krāšņu kā zelts.
28 Un es sacīju viņiem: “Jūs esat svēti Tam Kungam, un šie trauki ir svētums, un šis sudrabs un zelts ir labprātīga dāvana Tam Kungam, jūsu tēvu Dievam.
29 Esiet modrīgi un sargājiet to, līdz jūs nosvērsit to priesteru galveno un levītu un Israēla tēvu namu galveno priekšā Jeruzālemē, Dieva nama telpās.”
30 Tā priesteri un levīti pārņēma savā zināšanā nosvērto sudrabu un zeltu un traukus, lai aizvestu uz Jeruzālemi, uz mūsu Dieva namu.
31 Tad mēs devāmies prom no Ahavas upes pirmā mēneša divpadsmitajā dienā, lai ietu uz Jeruzālemi; mūsu Dieva roka bija pār mums, un Viņš mūs izglāba no ienaidnieka rokas un no tā, kas uzglūn ceļa malā.
32 Mēs nonācām Jeruzālemē un palikām tur trīs dienas.
33 Ceturtajā dienā mēs iesvērām sudrabu un zeltu, un traukus mūsu Dieva namā priestera Meremota, Ūrijas dēla, rokā, un pie viņa bija Ēleāzars, Pinehasa dēls, un ar viņiem bija levīti Jozabāds, Ješuas dēls, un Noadja, Binnuja dēls, –
34 mēs pierakstījām visu pēc skaita un svara un arī visu kopējo svaru.
35 Tad no trimdas pārnākušie trimdinieki nesa dedzināmos upurus Israēla Dievam: divpadsmit vēršus par visu Israēlu, deviņdesmit sešus aunus, septiņdesmit septiņus jērus un divpadsmit āžus kā grēku salīdzināšanas upuri; tas viss bija dedzināmais upuris Tam Kungam.
36 Un viņi arī nodeva ķēniņa rīkojumus ķēniņa vietvalžiem un Aiz-Eifratas pārvaldniekiem; pēc tam tie atbalstīja tautu un Dieva namu.