Ezras grāmata 5.nodaļa
1 Un pravieši Hagajs un Zaharja, Ido dēls, pravietoja jūdiem, kas bija Jūdā un Jeruzālemē, Israēla Dieva Vārdā, kas bija pār viņiem.
2 Tad cēlās Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Ješua, Jocadaka dēls, un darīja visu, lai varētu no jauna sākt celt Dieva namu Jeruzālemē; arī Dieva pravieši bija kopā ar viņiem un atbalstīja viņus.
3 Tajā laikā nāca pie viņiem Aiz-Eifratas novada pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnajs, un viņu biedri un sacīja viņiem tā: “Kas jums ir devis atļauju celt šo namu un atjaunot šos mūrus,
4 un kādi ir to vīru vārdi, kas ceļ šo celtni?”
5 Bet viņu Dieva acs bija pār jūdu vecajiem, ka netika prasīta no viņiem darba pārtraukšana, kamēr vēl ziņojums nebija nonācis pie Dārija un kamēr no Dārija nebija paguvis atnākt atpakaļ noteikts rakstīts lēmums šai lietā.
6 Vēstules noraksts, ko Aiz-Eifratas pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnajs un viņu biedri pavaldoņi Aiz-Eifratas novadā, sūtīja ķēniņam Dārijam.
7 Viņi sūtīja viņam ziņojumu, kurā bija rakstīts: “Ķēniņam Dārijam – lai miers!
8 Lai ķēniņam top zināms, ka mēs esam devušies uz Jūdas apgabalu, lai skatītu lielā Dieva namu. Viņi to ceļ no milzīgiem četrskaldņu akmeņiem un liek baļķus sienās; šis darbs tiek darīts rosīgi un veicīgi sokas viņu rokās.
9 Tad mēs jautājām vecajiem un sacījām viņiem tā: kas jums ir devis rīkojumu celt šo namu un atjaunot šo mūri?
10 Mēs prasījām viņiem arī viņu vārdus, lai tev tos paziņotu, tāpēc mēs pierakstījām to vīru vārdus, kas ir viņu galvenie.
11 Un viņi mums deva atbildi, sacīdami: mēs esam debess un zemes Dieva kalpi, un mēs atjaunojam to namu, kas šeit stāvēja priekš daudziem gadiem un ko bija cēlis un pabeidzis kāds liels Israēla ķēniņš.
12 Bet, tāpēc ka mūsu tēvi bija apkaitinājuši debesu Dievu, Viņš nodeva tos Bābeles ķēniņa kaldeja Nebukadnēcara rokās, kas izpostīja šo namu un aizveda ļaudis uz Bābeli gūstā.
13 Tomēr ķēniņa Kīra pirmajā valdīšanas gadā Bābelē ķēniņš Kīrs izdeva pavēli atjaunot šo Dieva namu.
14 Arī zelta un sudraba Dieva nama piederumus un traukus, ko Nebukadnēcars bija paņēmis no Jeruzālemes Tempļa un aizvedis uz Bābeles templi, ķēniņš Kīrs paņēma no Bābeles tempļa un nodeva kādam vīram, kura vārds bija Šešbacars un ko viņš bija iecēlis par zemes pārvaldnieku,
15 un viņš sacīja tam: “Ņem šos piederumus un traukus, ej un liec tos Jeruzālemes Templī, un lai Dieva nams top atkal uzcelts savā vietā.”
16 Tad šis Šešbacars nāca un lika Jeruzālemes Dieva nama pamatus, un no tā laika līdz šim brīdim to ceļ, bet tas vēl nav pabeigts.
17 Tādēļ, ja tas ķēniņam šķiet labi, lai meklē ķēniņa arhīvos, kas ir Bābelē, lai redzētu, vai ķēniņš Kīrs ir izdevis pavēli atjaunot šo Dieva namu Jeruzālemē. Un lai tad ķēniņš sūta mums ziņu par savu lēmumu šai lietā.”
Ezras grāmata 6.nodaļa
1 Tad ķēniņš Dārijs pavēlēja, un viņi meklēja Bābelē arhīva namā, kur rakstus uzglabāja.
2 Un Ekbatānā, pilī, kas ir Mēdijas apgabalā, atradās kāds rakstu tīstoklis, kurā bija ierakstīts tā:
3 “Ķēniņa Kīra pirmajā gadā ķēniņš Kīrs izdeva pavēli par Dieva namu Jeruzālemē: lai namu atjauno par vietu, kur nes kaujamos upurus kopā ar uguns upuriem. Lai uzceļ tā pamatus. Tā augstums lai ir sešdesmit olektis un platums arī sešdesmit olektis;
4 lai liek trīs kārtas četrskaldņu akmeņu un vienu kārtu koka baļķu; izdevumi sedzami no ķēniņa līdzekļiem.
5 Un arī Dieva nama zelta un sudraba piederumus un traukus, ko Nebukadnēcars bija paņēmis no Jeruzālemes Tempļa un aizvedis uz Bābeli, lai sūta atpakaļ un novieto Jeruzālemes Templī, katru savā vietā; tev tos būs nogādāt Dieva namā.
6 Tad nu, Tatnaj, Aiz-Eifratas pārvaldniek, Šetar-Bosnaj un jūsu biedri pavaldoņi, kas jūs dzīvojat Aiz-Eifratas novadā, turieties tālu no turienes!
7 Atļaujiet šī Dieva nama celšanas darbiem ritēt netraucēti, lai Jūdas pārvaldnieks un jūdu vecaji uzceļ šo Dieva namu no jauna tā vecajā vietā.
8 Arī par izmaksām, kas jums jāpiešķir jūdu vecajiem Dieva nama celšanas darbiem, noteicu, ka darbu izdevumi šiem vīriem pilnā apjomā un bez kavēšanās ir sedzami no ķēniņa nodevu ienākumiem Aiz-Eifratas novadā.
9 Un kas vēl citādi ir vajadzīgs: jauni vērši, auni, jēri dedzināmam upurim debesu Dievam, kvieši, sāls, vīns vai eļļa, lai to dod priesteriem Jeruzālemē katru dienu bez kāda atrāvuma, kā viņi to prasa,
10 lai viņi varētu nest patīkamas smaržas upurus debesu Dievam un lūgt par ķēniņa un viņa dēlu dzīvību.
11 Manis izdota ir arī pavēle, ka ikkatram, kas kaut kā sagrozītu šo rīkojumu, no viņa paša mājas ir jāizlauž stabs un viņš pie tā jāpakar, bet viņa māja jāpadara par gruvešu kaudzi.
12 Un Dievs, kas Savam Vārdam tur joprojām liek dzīvot, lai nogāž katru ķēniņu un tautu, kas savu roku izstiepj, lai sagrozītu šo rīkojumu, lai izpostītu šo Dieva namu Jeruzālemē! Es, Dārijs, esmu izdevis šo pavēli; uz mata to tā lai izpilda!”
13 Tad Tatnajs, Aiz-Eifratas pārvaldnieks, un Šetar-Bosnajs un viņu biedri rīkojās uz mata tā, kā ķēniņš Dārijs bija pavēlējis.
14 Un jūdu vecaji cēla, un viņiem veicās, pēc praviešu Hagaja un Zaharjas, Ido dēla, pasludinājuma; tā viņi cēla un pabeidza, pēc Israēla Dieva pavēles un pēc persiešu ķēniņu – Kīra, Dārija un Artakserksa pavēles;
15 un šis nams bija galā līdz ādāra mēneša trešajai dienai, proti, ķēniņa Dārija sestajā valdīšanas gadā.
16 Un Israēla bērni, priesteri un levīti, un pārējie trimdinieki svinēja priecīgi šā Dieva nama iesvēti.
17 Viņi ziedoja šī Dieva nama iesvētei simts vēršus, divi simti aunu, četri simti jēru un divpadsmit āžus kā grēku upuri visa Israēla labā pēc Israēla cilšu skaita.
18 Un viņi iecēla priesterus viņu kārtās pēc viņu iedalījumiem un levītus pēc viņu sakārtojumiem, lai tie kalpotu Dievam Jeruzālemē, kā tas ir rakstīts Mozus grāmatā.
19 Un trimdinieki svinēja Pashā svētkus pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā,
20 jo priesteri un levīti bija šķīstījušies kā viens vīrs; visi viņi bija šķīsti. Un viņi kāva Pashā jēru visu trimdinieku labā, savu priesteru brāļu labā un paši sevis labā.
21 Un Israēla bērni, kas bija pārnākuši no trimdas, to ēda, un to ēda arī visi, kas bija atteikušies no tās zemes ļaužu nešķīstības, lai meklētu un godinātu To Kungu, Israēla Dievu.
22 Tad viņi priekā svinēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas, jo Tas Kungs bija viņus iepriecinājis un piegriezis Asīrijas ķēniņa sirdi viņiem, lai spēcīgi stiprinātu viņu rokas Israēla Dieva nama darbam.