← Atpakaļ uz lasīšanas plānu

Ezras grāmata 9.nodaļa

1 Kad tas bija galā, vadoņi nāca pie manis, sacīdami: “Israēla tauta, pat priesteri un levīti, nav nošķīrusies no tās zemes tautām ar viņu elku dievībām – no kānaāniešiem, hetiešiem, ferisiešiem, jebusiešiem, amoniešiem, moābiešiem, ēģiptiešiem un amoriešiem,
2 jo viņi ir ņēmuši kādas no viņu meitām sev un saviem dēliem par sievām, tā ka svētā sēkla ir sajaukusies ar tās zemes tautām. Un šai neuzticībā vadoņi un priekšnieki ir bijuši pārkāpumā pirmie.”
3 Kad es šo lietu dzirdēju, es saplēsu savas drēbes un savu apmetni un plūcu matus no savas galvas un bārdas, un sēdēju iztrūcies.
4 Tad pie manis sapulcējās visi, kas izvesto neuzticības dēļ trīcēja Israēla Dieva draudu vārdu priekšā, kamēr es tur iztrūcies sēdēju līdz vakara ēdamam upurim.
5 Un ap vakara upuri es cēlos no savas pašpazemošanās savās saplēstajās drēbēs un savā saplēstajā apmetnī, un es kritu uz saviem ceļiem, un es izplētu savas rokas pret To Kungu, manu Dievu,
6 sacīdams: “Mans Dievs, es kaunos un bīstos pacelt savu vaigu uz Tevi, mans Dievs, jo mūsu noziegumi ir auguši pāri mūsu galvām un mūsu vaina sniedzas līdz debesīm.
7 No mūsu tēvu dienām līdz pat šai dienai mēs apzināmies dziļi savu vainu Tavā priekšā par mūsu noziegumiem, un mēs paši, mūsu ķēniņi, mūsu priesteri, visi esam nodoti svešu zemju ķēniņu rokās, svešu zemju zobenam, gūstam, aplaupīšanai un mūsu apkaunošanai, kā tas ir šodien.
8 Tagad uz īsu brīdi mums ir piešķirta žēlastība no Tā Kunga, mūsu Dieva, lai saglabātu mums atlikumu – tos, kas izglābušies, un lai dotu mums iespēju iedzīt kādu mītnes mietu savā svētajā vietā, lai mūsu Dievs mūsu acis darītu gaiši redzīgas un lai ļautu mums drusku attapties mūsu verdzībā.
9 Un, kaut arī mēs esam vergi, tomēr mūsu Dievs mūs nav atstājis mūsu verdzībā, bet ir vērsis uz mums Persijas ķēniņu labvēlību, lai viņi ļautu mums drusku atdzīvoties, lai celtu mūsu Dieva namu un lai izlabotu tā drupas, lai dotu mums kādu mūri aizsardzībai Jūdas zemē un Jeruzālemē.
10 Un tagad, mūsu Dievs, ko lai mēs sakām pēc tā? Mēs esam atmetuši Tavas pavēles,
11 kuras pildīt Tu caur Saviem kalpiem, praviešiem, esi uzlicis mums par pienākumu, sacīdams: zeme, kur jūs ienāksit, lai to iemantotu, ir tās iedzīvotāju dēļ aptraipīta un viņu elku kalpības negantību dēļ padarīta nešķīsta caurcaurēm no viena gala līdz otram.
12 Un tādēļ nedodiet savas meitas viņu dēliem, nedz ņemiet viņu meitas saviem dēliem par sievām un nekad nerūpējieties par viņu mieru un viņu labklājību, lai jūs būtu stipri un ēstu zemes labumus un atstātu to par mantojumu saviem dēliem uz mūžu mūžiem.
13 Un pēc visa tā, kas ir nācis pār mums par mūsu ļaunajiem darbiem un par mūsu lielo vainu, – kaut Tu, mūsu Dievs, esi mūs saudzējis vairāk, kā mūsu noziegumi ir pelnījuši, un esi devis mums šo ļaužu atlikumu, –
14 vai lai mēs atkal pārkāpjam Tavas pavēles un saprecamies ar ļaudīm, kas dara šīs negantības? Vai tad Tev nebūs jādusmojas uz mums līdz galīgai mūsu izdeldēšanai, tā ka nebūs nedz atlikuma, nedz kāda, kas būtu varējis glābties?
15 Ak, Kungs, Israēla Dievs, Tu esi taisnīgs, jo mēs vienīgie kā izglābtie esam pāri palikuši, kā tas ir pašlaik. Lūk, mēs esam Tavā priekšā savas vainas apziņā, jo neviens nevar pastāvēt Tavā priekšā šādas lietas dēļ.”

Ezras grāmata 10.nodaļa

1 Un, kamēr Ezra tā lūdzās un izsūdzēja grēkus, raudādams un krizdams pie zemes Dieva nama priekšā, ap viņu sapulcējās ļoti liels pulks no Israēla, vīri, sievas un bērni, jo tauta raudāja ļoti rūgti.
2 Un Šehanja, Jehiēla dēls no Ēlāma dēliem, sāka runāt un sacīja Ezram: “Mēs esam bijuši neuzticīgi un grēkojuši pret mūsu Dievu un esam veduši mājās svešas sievas no tās zemes tautām, bet vēl taču ir cerība Israēlam.
3 Mums visiem tagad tikai jāapsolās mūsu Dievam, ka mēs visas šīs sievas un tos, ko viņas dzemdējušas, izraidīsim pēc mūsu Kunga padoma un to padoma, kas sajūt bailes mūsu Dieva pavēļu priekšā, un to lai darām saskaņā ar likumu.
4 Celies, jo uz tevis guļ šī lieta, mēs būsim ar tevi; esi stiprs un rīkojies!”
5 Tad Ezra cēlās un lika zvērēt galveniem priesteriem, levītiem un visam Israēlam rīkoties pēc šī vārda. Un viņi zvērēja.
6 Un Ezra cēlās no Dieva nama priekšas un gāja uz Johanana, Ēljašiba dēla, mītni; un aizgājis tur naktī, viņš neēda maizi un nedzēra ūdeni, jo viņš sēroja par trimdinieku pārkāpumiem.
7 Tad viņi izziņoja ar uzsaukumu pa visu Jūdas zemi un Jeruzālemi, ka visiem trimdiniekiem jāsapulcējas Jeruzālemē.
8 Un katrs, kas neieradīšoties triju dienu laikā pēc priekšnieku un vecaju lēmuma, zaudēšot visu savu mantu, un viņu pašu izslēgšot no trimdinieku draudzes.
9 Tad visi Jūdas un Benjamīna vīri sapulcējās Jeruzālemē triju dienu laikā; tas bija devītais mēnesis un divdesmitā mēneša diena. Un visi ļaudis sēdēja Dieva nama laukumā, drebēdami šīs lietas un stiprā lietus dēļ.
10 Un priesteris Ezra piecēlās un sacīja viņiem: “Jūs esat lauzuši uzticību un apprecējuši svešas sievas, lai palielinātu Israēla vainu.
11 Un tagad izsūdziet grēkus Tam Kungam, jūsu tēvu Dievam, un dariet Viņa gribu, norobežojieties no tās zemes tautām un šķirieties no svešajām sievām.”
12 Tad visa sapulce atbildēja un sacīja skaļā balsī: “Tā tas ir; mums ir jārīkojas pēc tava vārda.
13 Bet ļaužu ir sanācis daudz, un ir lietus laiks, tā ka nevar ārā stāvēt. Un tas nav arī darbs vienai dienai vai divām, jo mēs esam daudz noziegušies šai lietā.
14 Lai tad nu mūsu priekšnieki aizstāj visu sapulci, un visi, kas mūsu pilsētās ir apprecējuši svešas sievas, lai nāk noteiktos laikos – un kopā ar viņiem ikvienas pilsētas vecaji un tās tiesneši, kamēr mēs novērsīsim no sevis mūsu Dieva dusmu svelmi par šo lietu.”
15 Tikai Jonatāns, Asahēla dēls, un Jahzeja, Tikvas dēls, bija pret to, un levīti Mešullāms un Šabetajs atbalstīja viņus.
16 Bet pārējie trimdinieki piekrita priekšlikumam. Un viņi izraudzīja priesteri Ezru un kādus vīrus, tēvu namu galvenos pēc viņu tēvu namiem, visus pēc viņu vārdiem pierakstītus; un tie sanāca desmitā mēneša pirmajā dienā, lai šo lietu izmeklētu,
17 un līdz pirmā mēneša pirmajai dienai viņi bija galā ar visiem vīriem, kas bija apprecējuši svešas sievas.
18 Un starp priesteru dēliem, kas bija apprecējuši svešas sievas, atradās: no Ješuas, Jocadaka dēla, dēliem un viņa brāļiem: Maāseja, Ēliēzers, Jaribs un Gedalja.
19 Un viņi deva savu roku, ka viņi atlaidīs savas sievas, un samaksāja ar aunu no sīklopiem par savu vainu.
20 No Immera dēliem: Hananijs un Zebadja;
21 no Harima dēliem: Maāseja, Elija, Šemaja, Jehiēls un Usija;
22 no Pašhura dēliem: Ēljoenajs, Maāseja, Ismaēls, Netaneēls, Jozabads un Ēlaza;
23 no levītiem: Jozabāds, Šimejs, Kelaja, tas ir, Kelita, Petahja, Jūda un Ēliēzers;
24 no dziedātājiem: Ēljašibs; no vārtu sargiem: Šalums, Telems un Ūrijs;
25 no pārējā Israēla: no Paroša dēliem: Ramja, Jisija, Malkija, Mijamīns, Ēleāzars, Malkija un Benaja;
26 no Ēlāma dēliem: Matanja, Zaharja, Jehiēls, Abdijs, Jeremots, Ēlija;
27 no Zatus dēliem: Ēljoenajs, Ēljašibs, Matanja, Jeremots, Zabads un Azīza;
28 no Bebaja dēliem: Johanans, Hananja, Zabajs un Atlajs;
29 no Banija dēliem: Mešullāms, Malluhs, Adaja, Jašubs, Šeals un Jeremots;
30 no Pahat-Moāba dēliem: Adna, Kelals, Benaja, Maāseja, Matanja, Becaleēls, Binnujs un Manase;
31 no Harima dēliem: Ēliēzers, Jisija, Malkija, Šomaja, Šimeons,
32 Benjamīns, Malluhs, Šemarja;
33 no Hašuma dēliem: Matenajs, Matata, Zabads, Ēlīfelets, Jeremajs, Manase, Šimejs;
34 no Banija dēliem: Maādajs, Amrāms un Uēls,
35 Benaja, Bedja, Keluhijs,
36 Vanja, Meremots, Ēljašibs,
37 Matanja, Matenajs un Jaāsajs,
38 Banijs, Binnujs, Šimejs,
39 Šelemija, Nātāns, Adaja,
40 Mahnadbajs, Šašajs, Šarajs,
41 Azareēls, Šelemja, Šemarja,
42 Šalums, Amarja un Jāzeps;
43 no Nebo dēliem: Jehiēls, Matitja, Zabads, Zebīna, Jadajs, Joēls un Benaja.
44 Visi šie bija apprecējuši svešas sievas, un starp viņām bija kādas, kas bija dzemdējušas bērnus. Un viņi aizsūtīja prom savas sievas un bērnus.