Lūkas 1:1-38
1 Kad jau daudzi sākuši aprakstīt lietas, kas notikušas mūsu starpā,
2 kā tās mums atstāstījuši pirmie aculiecinieki un Dieva vārda kalpi,
3 tad arī es, visam no sākuma izsekojis, nolēmu tev, cienījamo Teofil, to pēc kārtas uzrakstīt,
4 lai tu pārliecinātos par tās mācības patiesību, kas tev darīta zināma.
5 Jūdejas ķēniņa Hēroda laikā dzīvoja priesteris no Abija vienības Caharija un viņa sieva no Ārona cilts, vārdā Elizabete.
6 Viņi abi bija taisni Dieva priekšā un staigāja nevainojami visos Tā Kunga baušļos un likumos.
7 Tiem nebija neviena bērna, jo Elizabete bija neauglīga, un abi bija jau labi gados.
8 Bet notika, kad Caharija pēc savas kārtas izpildīja priestera pienākumus Dieva priekšā
9 un pēc priestera paražas viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt,
10 bet viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu kvēpināmā stundā,
11 tad viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams kvēpināmā altāra labajā pusē.
12 Caharija, to redzēdams, izbijās, un bailes to pārņēma.
13 Bet eņģelis uz viņu sacīja: “Nebīsties, Caharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu.
15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers, un Svētais Gars viņu piepildīs jau no mātes miesām.
16 Un daudzus Israēla bērnus viņš atgriezīs pie Tā Kunga, viņu Dieva.
17 Un viņš ies Viņa priekšā Ēlijas garā un spēkā, piegriezdams tēvu sirdis bērniem un neklausīgos taisno domām, sagatavodams Tam Kungam padevīgus ļaudis.”
18 Caharija sacīja eņģelim: “Kā es to zināšu? Jo es pats esmu vecs, un mana sieva arī ir jau labi gados.”
19 Eņģelis viņam atbildēja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts runāt ar tevi un tev pasludināt šo prieka vēsti.
20 Zini, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, bet savā laikā tie piepildīsies.”
21 Un ļaudis gaidīja Cahariju un brīnījās, ka viņš kavējās Dieva namā.
22 Un, kad viņš iznāca, viņš nevarēja uz tiem runāt, un tie noprata, ka viņš Dieva namā bija redzējis parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
23 Un, kad viņa kalpošanas laiks izbeidzās, viņš aizgāja uz mājām.
24 Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un nerādījās ļaudīs piecus mēnešus, sacīdama:
25 “To Tas Kungs man darījis; Viņš šīs dienas izraudzījis, lai atņemtu manu negodu ļaužu priekšā.”
26 Bet sestajā mēnesī eņģeli Gabriēlu Dievs sūtīja uz Galilejas pilsētu Nacareti
27 pie jaunavas, kas bija saderināta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija.
28 Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi!”
29 Bet viņa iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis: kas tas par sveicienu?
30 Un eņģelis sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
31 Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
32 Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni,
33 un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala.”
34 Bet Marija sacīja eņģelim: “Kā tas var notikt? Jo es vīra neapzinos.”
35 Tad eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.
36 Zini, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arī ir grūta ar dēlu un iet tagad sestajā mēnesī – tā, ko dēvē neauglīgu,
37 jo Dievam nekas nav neiespējams.”
38 Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda.” Un eņģelis no viņas aizgāja.