Lūkas 22:39-53
39 Un izgājis Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi.
40 Un, tai vietā nonācis, Viņš tiem sacīja: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.”
41 Un Viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu
42 un sacīja: “Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”
43 Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja.
44 Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.
45 Un Viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie Saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām.
46 Un Viņš tiem sacīja: “Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā!”
47 Un, Viņam vēl runājot, redzi, nāca pulks ļaužu, un viens no tiem divpadsmit, Jūda vārdā, gāja viņu priekšgalā un tuvojās Jēzum, lai Viņu skūpstītu.
48 Bet Jēzus viņam sacīja: “Jūda, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?”
49 Un tie, kas pie Viņa bija, redzēdami, kas notiek, Viņam sacīja: “Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?”
50 Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi.
51 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Diezgan! Pietiek.” Un Viņš aizskāra viņa ausi un to dziedināja.
52 Un Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un Tempļa virsniekiem un vecajiem, kas pret Viņu bija sapulcējušies: “Jūs esat izgājuši kā pret slepkavu ar zobeniem un nūjām!
53 Es esmu bijis ik dienas pie jums Templī, un jūs savas rokas Man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.”