Mateja evaņģēlijs 27:27-66
27 Tad zemes pārvaldnieka karavīri ņēma Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap Viņu visu pulku.
28 Un tie novilka Viņam drēbes un apvilka Viņam purpura apmetni.
29 Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva Viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmiedami, un sacīja: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!”
30 Un tie spļāva Viņam virsū, ņēma niedri un sita Viņam pa galvu.
31 Un, kad tie bija Viņu apsmējuši, tad tie novilka Viņam apmetni un apvilka Viņam paša drēbes un aizveda Viņu, lai sistu krustā.
32 Bet iziedami tie sastapa cilvēku no Kirēnas, vārdā Sīmani; tie piespieda to nest Viņa krustu.
33 Un, nonākuši tai vietā, ko sauc par Golgatu, tas ir, pieres vietu,
34 tie Viņam deva dzert etiķi, maisītu ar žulti; un, kad Viņš to nobaudīja, Viņš negribēja to dzert.
35 Un tie sita Viņu krustā un izdalīja Viņa drēbes savā starpā ar mesliem.
36 Un tie sēdēja tur un apsargāja Viņu.
37 Un virs Viņa galvas tie pielika Viņa vainas uzrakstu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ.
38 Tad divi slepkavas tika kopā ar Viņu krustā sisti; viens pa labo, otrs pa kreiso roku.
39 Bet garāmgājēji zaimoja Viņu, galvas kratīdami,
40 un sacīja: “Viņš gribēja noplēst Templi un to atkal uzcelt trijās dienās; palīdzi pats Sev; ja Tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē.”
41 Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja Viņu, sacīdami:
42 “Citiem Viņš palīdzējis, bet pats Sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Israēla Ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz Viņu.
43 Viņš Dievam uzticējies, Tas lai glābj Viņu, ja grib; jo Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.”
44 Tāpat arī slepkavas, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, zaimoja Viņu.
45 Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.
46 Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: “Ēli, Ēli, lamā zabahtani?” Tas ir: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?”
47 Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: “Šis sauc Ēliju.”
48 Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda to niedrē un dzirdīja Viņu.
49 Bet citi sacīja: “Pagaidi, redzēsim, vai Ēlija nāks un glābs Viņu.”
50 Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida Savu garu.
51 Un redzi, Tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās,
52 un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām.
53 Un tie izgāja no kapiem pēc Viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem.
54 Bet virsnieks un tie, kas bija pie Viņa un sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: “Patiesi Šis bija Dieva Dēls.”
55 Bet tur bija daudz sievu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un Viņam kalpojušas, tās skatījās no tālienes.
56 Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte.
57 Bet vakarā nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli.
58 Šis nogāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja tās viņam atdot.
59 Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā
60 un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.
61 Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija, viņas sēdēja pretim kapam.
62 Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta
63 un sacīja: “Kungs, mēs atminamies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: pēc trim dienām Es celšos augšām.
64 Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka Viņa mācekļi nenāk naktī un Viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā.”
65 Pilāts sacīja uz tiem: “Jums ir sargi, eita un apsargait to, kā paši zināt.”
66 Un tie aizgāja un pielika kapam sargus un aizzīmogoja akmeni.