Psalms 119: 17-32
17 Dari labu Savam kalpam, lai es palieku dzīvs, tad es sekošu Tavam vārdam!
18 Atdari man acis, lai es skaidri saredzu Tavas bauslības brīnuma darbus!
19 Es esmu svešinieks virs zemes, neapslēp man Tavus baušļus!
20 Mana dvēsele nomokās ilgās pēc Taviem likumiem vienumēr.
21 Tu norāji lepnos un pārgalvīgos; nolādēti ir, kas aizmaldās projām no Taviem baušļiem!
22 Novērs no manis negodu un kaunu, jo es turu Tavas liecības.
23 Lai gan lieli kungi sēd un sarunājas pret mani, Tavs kalps pārdomā Tavus likumus.
24 Tavas liecības ir mans prieks un manas padoma devējas.
25 Mana dvēsele līp pie pīšļiem, atspirdzini mani pēc Tava vārda!
26 Es Tev atklāju savus ceļus, un Tu mani paklausi. Māci man Tavus likumus!
27 Liec man saprast Tavu likumu noteiktos ceļus, tad es pārdomāšu Tavus brīnumus!
28 Mana dvēsele skumst asarās, stiprini mani ar Savu vārdu!
29 Pasargi mani no melu ceļiem, bet dāvini man Savus baušļus!
30 Es izredzēju sev patiesības ceļu, es turu sev acu priekšā Tavus rīkojumus.
31 Es turos pie Tavām liecībām, Kungs, nepamet mani kaunā!
32 Es tecēšu Tavas bauslības ceļu, jo Tu apgaismo manu sirdi.