Draudze ar nosaukumu “Prieka Vēsts” tika reģistrēta 1990. gadā, taču tās aizsākumi rodami pirmās nacionālās atmodas un tai sekojošās brīvvalsts laikā. Tādēļ tās kodolā ir cilvēki, kas savas gaitas ar Dievu un kalpošanu sabiedrībai mēra vairāk kā pusgadsimta garumā.

Šodien draudze “Prieka Vēsts” ir liela un draudzīga ģimene, kur cilvēkus ar atšķirīgu pagātni, reliģisko pieredzi un dažādu personības spēku, vieno Kristus mīlestība, kopīga nākotne un vēlme dzīvot patiesa kristieša cienīgu dzīvi.

Draudze “Prieka Vēsts” pieskaitāma Reformācijas skarto draudžu grupai, ko mēdz apzīmēt ar vārdu “protestanti”. Tās dievkalpojumus apmeklē visu konfesiju pārstāvji, kuri atzīst un tic, ka ir tikai viens dzīvs Dievs un viens Dieva Vārds – Bībele.

Mācībā draudze balstās uz nemaldīgo un absolūto autoritāti Dieva Vārdu – Bībeli un pilnībā pieņem visas vispāratzītās kristīgās ticības patiesības un pamatvērtības.

Dogmatiskā ziņā ticības pamats nemainīgi tradicionāls, kopējs ar brāļiem ortodoksālajās konfesijās.

Draudze neuzsver konfesionālo piederību un, ignorējot nenozīmīgās atšķirības, akcentē kopīgo, dārgo un nemainīgo pamatu, kas vieno visus kristiešus un baznīcas.

“Prieka Vēsts” ir tautas baznīca, kas vienmēr ir bijusi tuvu tautai un ņēmusi līdzdalību tās likstās. Tā vieno gan vakardienas grūtdieņus, gan inteliģences pārstāvjus, gan mūsdienu cīnītājus par tautas ekonomisko un politisko uzplaukumu.

“Tā ir kā ģimene, manas otrās mājas” – par draudzi saka cilvēki, kuri regulāri apmeklē dievkalpojumus.

Uzzini vēl:
Kādai konfesijai pieder “Prieka Vēsts”?
Draudzes finansējums
Draudzes redzējums
Par kalpošanu draudzē