Piedāvājam izvilkumu no grāmatas “Liekot stipru un drošu pamatu” par šo tēmu:

Ūdenskristība

Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” (Mateja 28:18­-20).

Tādi bija Jēzus pēdējie norādījumi, ko Viņš deva savai draudzei, pirms devās uz debesīm pie Tēva. 19.pantā Jēzus teica, ka pirmais solis, kuru tu sper, kļūstot par Jēzus mācekli, ir kristības. Pēc tam tev ir jāmācās turēt visu, ko Viņš ir pavēlējis. Kristības ir tikai sākums, ar to tava ticības dzīve nebeidzas.

Ūdenskristības draudzē "Prieka Vēsts"

“Un Viņš tiem sacīja: “Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas taps izglābts, bet, kas netic, tas taps pazudināts” ” (Marka 16:15,16).

Dieva Vārds atklāj, ka kristības ir pats pirmais solis, kas seko pēc tam, kad cilvēks sāk ticēt Jēzum. “Kas tic un top kristīts…” Bez apzinātas ticības, kristības nav nekas cits kā samirkšana ūdenī. Dieva acīs kristībām ir spēks, ja cilvēks pats apzināti tic Jēzum kā savam personīgajam Kungam un Glābējam. Bībelē rakstīts, ka Jēzus mācekļi pēc Viņa pavēles kristīja cilvēkus (Jāņa 4:1,2), bet nav neviena piemēra visā Jaunajā Derībā, kur būtu kristīti mazi bērni. Kad pie Jēzus atnesa mazus bērniņus, Viņš tos svētīja un lūdza par tiem (Marka 10:13­-16). Kristības iegūst nozīmi tikai tad, ja tu apzināti pats izvēlies ticēt un atdot savu dzīvi Jēzum.

“Filips, ar šo rakstu vietu iesākdams, viņam pasludināja evaņģēliju par Jēzu. Pa ceļu braukdami, viņi nonāca pie kāda ūdens, un galminieks sacīja: “Lūk, ūdens! Kas mani var kavēt kristīties?” Bet Filips sacīja: “Ja tu no visas sirds tici, tad to var.” Un viņš atbildēja: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.” Viņš pavēlēja apturēt ratus, un viņi abi, Filips un galminieks, nokāpa ūdenī, un viņš to kristīja” (Apustuļu darbi 8:35­-38).

Kas ir ūdenskristība?

Kad Vasarsvētku dienā pēc Pētera sludināšanas Jēzum sāka ticēt trīs tūkstoši cilvēku, viņi jautāja, kas tiem jādara tālāk. Pēteris viņiem lika atgriezties no grēkiem un kristīties (Ap.darbi 2:37,38). Ievēro, kas ir rakstīts nedaudz tālāk šajā Apustuļu darbu nodaļā:

“Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu” (Ap. darbi 2:41).

Šie cilvēki nekavējoties kristījās. Kāpēc? Viņi uzņēma Pētera vārdus. Citiem vārdiem, viņi paklausīja. Kristības ir tavas paklausības solis, apliecinot savu ticību Jēzum un Dieva Vārdam, kas pavēl mums kristīties. Tu nevari ar kristībām nopelnīt pestīšanu, bet tādā veidā tu vari apliecināt savu ticību un paklausību Dieva Vārdam.

Piemēram, ja tu tici laika prognozei, kas saka, ka rīt līs lietus, tad nākamajā dienā tu attiecīgi apģērbsies un ņemsi līdzi lietussargu. Tas reāli pierādīs tavu ticību un paklausību laika prognozei. Savukārt, ja tu saki, ka tici laika prognozei, bet lietussargu līdzi neņem, tad tavi darbi runā skaļāk par taviem vārdiem, un tu ar savu rīcību demonstrē savu neticību.

Tāpat arī ūdens kristībās ūdens pats par sevi nav ne svēts, ne kādā citā ziņā īpašs. Tikai tava ticība un paklausība Jēzus pavēlei piešķir ūdens kristībām nozīmi. Lūgšana, lai Dievs piedod tavus grēkus un Jēzus kļūst par tavu Kungu un Glābēju, ir kā dokuments. Ūdens kristības ­ kā tavs paraksts un zīmogs uz dokumenta, kā apstiprinājums tam, ka tu atbildi par dokumenta saturu.

Ūdenskristības varētu salīdzināt arī ar derību, kad vīrs un sieva savā starpā apmainās ar gredzeniem. Tas simbolizē viņu stāšanos laulības derībā. Šie zelta gredzeni tiem vienmēr atgādinās, ka viņi ir derībā. Tāpat ūdens kristības atgādina, ka tu vairs nepiederi sev (l.Kor. 6:19; 2.Kor. 5:15) un esi derībā ar Visuvareno Dievu.

“Šī ir tā derība, ko Es celšu Izraēla namam pēc šīm dienām, saka tas Kungs, Es likšu savus baušļus viņu prātā un tos rakstīšu viņu sirdīs un būšu viņiem par Dievu, un viņi Man būs par tautu.” (Ebrejiem 8:10).

Tu esi derībā ar Dievu. Visi apsolījumi, ko tu lasi Jaunajā Derībā, nav tikai vārdi, ko Dievs piepilda tad, kad Viņam to iegribas. Tie ir derības solījumi, ko Dievs vienmēr piepildīs, ja tu pildīsi savu derības daļu ­ dzīvosi saskaņā ar Dieva Vārdu. Viss, kas Dievam ir, tagad pieder tev. Savukārt viss, kas ir tavs, pieder ari Dievam. Tavas problēmas tagad ir Viņa problēmas. Tavas cīņas ir Viņa cīņas. No otras puses, Viņa plāniem ir jābūt taviem plāniem. Viņa iecerēm jākļūst par tavām iecerēm.

Ūdenskristība un nošķiršanās no grēka

Ūdens kristību saknes ir atrodamas jau Vecajā Derībā, kur priesterim, kas kalpoja Dievam, bija pavēlēts mazgāt savas rokas un kājas (2.Mozus 30:17-­21). Mozus bauslībā bieži varēja lasīt, ka cilvēkiem, kas bija apgānījušies vai kļuvuši nešķīsti, vajadzēja īpaši mazgāties (piem., 3.Mozus 11:25). Tādēļ ne farizeji, ne vienkārši cilvēki nebija šokēti, kad kādu dienu parādījās Jānis Kristītājs un pavēlēja viņiem kristīties ūdenī ar grēku nožēlas kristību. Visi nāca, lai kristītos, pat farizeji.

“Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu. Un pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzalemes ļaudis; un tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus” (Marka 1:4,5 ).

Šīm grēku nožēlas kristībām vajadzēja sagatavot cilvēku sirdis gaidītā Mesijas ­ Jēzus atnākšanai. Tā simbolizēja to, ka cilvēki nožēlo savus grēkus un atsakās no tiem. Tas izskaidro Jāņa asos vārdus, kas bija vērsti pret farizejiem un saduķejiem, kuri nāca kristīties, taču nemaz netaisījās atgriezties no grēkiem.

“Bet, redzēdams daudz farizeju un saduķeju nākam kristīties, viņš tiem sacīja: “Jūs, odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus!” (Mateja 3:7,8).

Brīdī, kad cilvēks sāk ticēt Jēzum un apliecina Viņu par savu Kungu un Glābēju, viņš tiek glābts (Romiešiem 10:9). Viņš kļūst par Dieva bērnu (Jāņa 1:12) un par jaunu radījumu Jēzū Kristū (2.Korintiešiem 5:17). Paskatīsimies, ko par to saka apustulis Pāvils, runājot par ūdens kristībām.

“Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus sava Tēva godības spēkā uzcelts no miroņiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē” (Romiešiem 6:3,4).

Pagremdēšana ūdeni identificē tevi ar Jēzus nāvi un augšāmcelšanos. Tāpat kā Jēzus nomira par taviem grēkiem, lai glābtu tevi, tu nomirsti sev, lai tagad dzīvotu jaunu dzīvi Viņam. Tavs vecais cilvēks, grēcīgā daba nomira tajā brīdi, kad tu pieņēmi Jēzu par savu Kungu.

Ūdens kristības ārēji simbolizē to, kas notika tevī iekšēji tad, kad tu tiki glābts. Pilnīgi pagrem­dējoties ūdenī, tu demonstrē to, ka tikpat lielā mērā, kā Jēzus fiziski nomira par tevi pie krusta, tu esi miris grēkam un vecajai dzīvei. Ne velti daudzviet musulmaņu zemēs kristiešus sāk vajāt nevis tad, kad viņi noskaita grēcinieku lūgšanu, bet pēc tam, kad viņi ir kristīti ūdeni.

“Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi ir visi bijuši apakš padebeša un visi gājuši caur jūru, un visi padebesī un jūrā uz Mozu kristīti” (1.Korintiešiem 10:1,2).

Te ir teikts, ka Izraēla bērniem iziešana caur Sarkano jūru bija kaut kas līdzīgs kristībām. Tā bija vieta, kur viņi pilnībā tika nošķirti no Ēģiptes un dzīves verdzībā. Jaunajā Derībā Ēģipte simbolizē pasauli un tavu agrāko verdzību grēkam. Kristības tevi nošķir no tā.

Kā vajag kristīties?

“Pa ceļu braukdami, viņi nonāca pie kāda ūdens, un galminieks sacīja: “Lūk, ūdens! Kas mani kavē kristīties?” ..Filips un galminieks nokāpa ūdenī, un viņš to kristīja. Kad tie no ūdens bija izkāpuši…” (Ap. darbi 8:36,38,39).

Nekur Bībelē nav rakstīts, ka kristībām obligāti nepieciešama īpaša vieta, īpašs ūdens, īpašs apģērbs vai īpaši piederumi. Galminieks pamanīja pirmo ūdenstilpni, kas gadījās pa ceļam, un tur viņš arī tika kristīts. Lai kristītos, “viņi nokāpa ūdenī”, un, kad beidza kristīties, viņi “izkāpa no ūdens”. Tas nozīmē, ka kristību laikā viņi atradās ūdenī. Pats vārds ‘kristīt’ (gr.val. ­ ‘baptizo’) nozīmē ‘pagremdēt’. Ūdens kristību laikā tevi pilnīgi pagremdē zem ūdens, kas simbolizē pilnīgu nomiršanu grēkam un pavisam jaunas dzīves uzsākšanu par godu Dievam.

Kad vajag kristīties?

Jau noskaidrojām, ka nav jēgas kristīt cilvēku, kurš netic Jēzum un nevēlas atstāt grēku. Bet kā jārīkojas cilvēkam, kurš ir pieņēmis Jēzu par savu Kungu? Dažreiz kristieši uzliek jaunajiem ticīgajiem pārbaudes laiku, lai noskaidrotu, vai viņi ir cienīgi kristīties. Vai tā vajadzētu būt? Aplūkosim vairākus gadījumus, kas minēti Bībelē.

“Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu” (Ap. darbi 2:41).

“Kad tie ticēja Filipam, kas tiem sludināja evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus vārdu, tie likās kristīties, vīrieši un sievietes” (Ap. darbi 8:12).

“Viņš tos uzņēma tanī pašā nakts stundā, nomazgāja tiem brūces, un tūdaļ viņš tika kristīts, pats un visi viņa piederīgie” (Ap. darbi 16:33).

Visos šajos gadījumos cilvēki tika kristīti uzreiz pēc tam, kad viņi kļuva ticīgi. Cietuma priekšnieks (16.nodaļā) tika kristīts tajā pašā naktī, kad viņš atgriezās. Apustuļu darbu 9.nodaļā apraksta apustuļa Pāvila atgriešanos, kas ir ārkārtīgi interesanta arī no ūdens kristību aspekta. Šī nodaļa sākas ar to, ka Pāvils (toreiz viņu vēl sauca Sauls) dodas uz Damasku, lai arestētu turienes kristiešus. Viņš ir pilns naida un draudu pret Jēzus sekotājiem, taču ceļā uz Damasku viņam parādās Jēzus, un Pāvils nožēlo savus grēkus. Damaskā viņš ierodas jau kā Dieva bērns, un, tikko viņš tur satiek pirmo kristieti, viņš uzreiz tiek kristīts (18.pants). Ja pārbaudes laiks netika uzlikts pat šim, nesenajam draudzes vajātājam un nīdējam un, ja tāds netika dots nevienā no Bībelē aprakstītajiem gadījumiem, vai mūsdienās Dievs būtu ko mainījis?

Vienīgais nosacījums kristībām joprojām ir tāds pats kā toreiz galminiekam: “Ja tu no visas sirds tici, tad var.”

Tāpēc, ja esi kristījies, slavē Dievu, ka tu atrodies tik brīnišķīgā derībā ar Viņu. Bet, ja nē, ­ tad dari to! Ūdens kristības nav pievienošanās kādai konkrētai draudzei vai konfesijai, tāpat kā laulību slēgšana Rīgas pilsētā nenozīmē, ka jaunā ģimene ir mūžīgi rīdzinieki un nekad nedrīkst pārcelties uz dzīvi citā pilsētā. Ūdens kristības ir tavs paklausības solis, sākot savas gaitas ar Dievu. Sper šo soli un ej tālāk kopā ar savu Glābēju!