1. MĒS ESAM SAŅĒMUŠI PAVĒLI.
Mums ir pavēlēts sludināt Evaņģēliju visai radībai. Jēzus teica: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.” (Marka 16:15).
2. ELLE EKSISTĒ.
Jēzus teica: “Es jums teikšu, no kā jums būs bīties: bīstieties no tā, kam ir vara nonāvēt un pēc tam iemest ellē. Tiešām Es saku: to bīstieties.” (Lūkas 12:5). Ja elle neeksistētu, mums būtu iemesls attaisnot savu pasivitāti. Bet mums ir Dieva Vārds, kas atklāj to, kas sagaida pazudušus grēciniekus. Cik cietsirdīgiem mums būtu jābūt, lai nebrīdinātu par šo realitāti.
3. MĒS GRIBAM MĪLĒT SAVU TUVĀKO KĀ SEVI PAŠU.
Ugunsdzēsējs, kuram jāglābj cilvēki no degošas ēkas, var būt izbijies un gribētu būt mājās pie ģimenes, bet viņš ir gatavs ignorēt savas bailes un aizliegt pats sevi, lai pildītu savu pienākumu. Līdzīgi, arī mūsu domas nav par mums pašiem, bet par to cilvēku likteni, kuri iet pazušanā. “Un citus, kas šaubās, apžēlojiet, glābiet, no uguns izraudami, citus apžēlojiet ar bailēm, nīzdami pat miesas apgānītās drēbes.” (Jūdas 1:22-23).
Ugunsdzēsējs, kuram jāglābj cilvēki no degošas ēkas, var būt izbijies un gribētu būt mājās pie ģimenes, bet viņš ir gatavs ignorēt savas bailes un aizliegt pats sevi, lai pildītu savu pienākumu.
4. PAKLAUSĪBA IR GLĀBŠANAS PIERĀDĪJUMS.
Bībele saka, ka Jēzus ir sagādājis mūžīgo glābšanu visiem, kuri Viņam klausa (Ebrejiem 5:9). Mūsu paklausība mūs neglābj, bet mēs esam paklausīgi, jo esam glābti. Jēzus teica: “Ko jūs Mani saucat: Kungs, Kungs! – bet nedarāt, ko Es saku?” (Lūkas 6:46).
5. KLUSĒŠANA IR GRĒKS.
Tiklīdz Svētais Gars bija nonācis pār ticīgajiem, viņi sāka sludināt Evaņģēliju. Viņi nevarēja palikt augšistabā, jo Dieva mīlestība viņus mudināja aizsniegt pazudušos. Viņi zināja, ka Dievs ir sagatavojis mūžīgo dzīvību mirstošajai pasaulei, un Viņi ir trauks, ar kuru Dievs vēlās to aiznest līdz cilvēkiem. “Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba 4:17).
6. EVAŅĢELIZĀCIJA BAGĀTINA MŪSU DZĪVI AR DIEVU.
Nekas tik labi neiemāca makšķerēt, kā pati makšķerēšana. Darbošanās un sarunas ar neticīgajiem palīdz mūsu pašu ticībai. Mēs kļūstam pārliecinātāki un ticības pilnāki. “…dzirdēdams par tavu mīlestību un ticību, kas tev ir uz Kungu Jēzu un uz visiem svētajiem, lai tavas ticības sadraudzība kļūtu darbīga visa laba atziņā, kas mūs tuvina Kristum.” (Filemonam 1:5-6).
7. TAS MUMS LIEK PĒTĪT RAKSTUS.
Daloties ar Evaņģēliju, mēs noteikti saskarsimies ar cilvēku jautājumiem. Ja vēlēsimies atbildēt uz tiem pareizi, mēs pētīsim un iedziļināsimies Dieva Vārdā. “Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” (2. Timotejam 2:15).
8. TAS VAIRO MŪSU PATEICĪBU PAR KRUSTU.
Turpinot sludināt Evaņģēlija vēsti, mēs dziļāk izpratīsim, ko Dievs Kristū izdarīja mūsu labā. Jo aktīvāk mēs sludināsim, jo vairāk mēs domāsim par krustu. Un jo vairāk domāsim par krustu, jo vairāk praktizēsim to, ko sludinām. “Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu.” (1. Korintiešiem 2:2).
Jo aktīvāk mēs sludināsim, jo vairāk mēs domāsim par krustu. Un jo vairāk domāsim par krustu, jo vairāk praktizēsim to, ko sludinām.
9. TAS PADZIĻINA MŪSU LŪGŠANU DZĪVI.
Mēs atklājam savu mīlestību uz neglābtajiem, pārdomājot viņu likteni, un tā rezultātā, mēs vēlēsimies lūgt par viņiem. “Brāļi, mana sirdsvēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti.” (Romiešiem 10:1).
Arī mūsu bailes un nepietiekamības sajūta liks mums mesties uz ceļiem, kas ir drošākā vieta, kur kristietim būt. “Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (2. Korintiešiem 12:10).
10. PĀVILS AICINA ATDARINĀT VIŅU.
Pāvils parādīja savu mīlestību uz Dievu un grēciniekiem, paklausot Lielajai Pavēlei. Mēs sekojam viņa piemēram. “Gluži kā arī visās lietās mēģinu tīkams būt visiem, nevis savu, bet daudzu citu labumu meklēdams, lai tie taptu izglābti! Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!” (1. Korintiešiem 10:33-11:1).
