Ziemassvētki nav Kristus dzimšanas svētki

Mēs visi esam saņēmuši apsveikumus Ziemassvētkos. Bet ko īsti Ziemassvētki nozīmē? Kāpēc kāds var apgalvot, ka Ziemassvētki ir Kristus dzimšanas svētki, bet cits, ka ziemas saulgrieži? Kurš skatījums ir pareizāks? Savā ziņā abi…

Angliski runājošie Ziemassvētkus sauc par “Christmas”. Tas ir vārds, kas cēlies no Senās Angļu valodas vārda “Crīstesmæsse”, kura nozīme ir Kristus Mise (Christ’s Mass). Latviešiem diemžēl nav vārda ar kristīgu izcelsmi šo svētku apzīmēšanai. Tādēļ, runājot par šo brīnišķīgo notikumu, ja nevēlamies lietot garāko “Kristus dzimšanas svētki” versiju, paliekam pie viena vienīgā – Ziemassvētki.

Mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuri netic Kristum un Bībelei. Saprotams, ka tādā gadījumā viņiem jāatmet arī stāsts par Glābēju, Kurš nāca pasaulē, piedzimstot nevainīgajai Marijai. Daudziem šis laiks neasociējas ar Kristus nākšanu pasaulē, bet ar brīvdienām, dāvanām, cepeti un ziemas saulgriežiem.

Bet kā rīkoties kristietim? Vai mēs varam lietot vārdu “Ziemassvētki”, vai mums vienmēr vajadzētu rakstīt Kristus dzimšanas svētki? Domāju, ka šajā jautājumā, kā jebkurā citā, katram vajadzētu rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu un Svētā Gara vadību. Lietot klasisko un vispārīgo Ziemassvētki nav grēks, bet tas noteikti būtu nepareizi, ja kristietis to lietotu tamdēļ, ka kaunētos Jēzus Kristus (Lūk. 9:26). Katram jāizvērtē savas personīgās rīcības motivācija.

Christmas Room Interior Design, Xmas Tree Decorated By Lights Presents Gifts Toys, Candles And Garland Lighting Indoors Fireplace

Jeremijas 10 aizliedz lietot Ziemassvētku eglīti

Daži kristieši citē Jeremijas grāmatas 10. nodaļu kā pierādījumu, ka mums nevajadzētu lietot eglīti savās Kristus dzimšanas svētku svinībās. Tomēr, iedziļinoties grāmatā piedāvātajā tekstā, sapratīsi, ka tā nav patiesība:

Klausaities to vārdu, ko Tas Kungs jums liek sludināt, Israēla nama ļaudis! Tā saka Tas Kungs: “Nepieradiniet sevi citu tautu dzīves veidam, neļaujiet sevi iebiedēt debess zīmēm, no kā viņas bīstas! Jo citu tautu elka dievu iestādījumi un svinīga kalpošana tiem ir tikai tukši nieki: elks pats jau ir tikai mežā cirsts koka gabals, tas ir lietpratēja rokas ar cirvi un grebli izveidots koka darinājums. Viņš to izgrezno ar sudrabu un zeltu, piestiprina ar naglām, tās iesizdams ar āmuru, lai tas nešķobās. Tie ir kā putnu biedēkļi sakņu dārzā, tie nerunā, tie jānes rokās, jo tie paši nestaigā. Nebīstaities no tiem, jo tie nevar kaitēt, bet arī ko labu darīt nav viņu varā.” (Jeremijas 10:1-5)

Lai gan šajā Rakstu vietā saskatāmas līdzības ar Ziemassvētku eglīti, konteksts atklāj, ka patiesībā tur nav nekā, kas aizliegtu to lietot. Pirmie 16 šīs nodaļas panti runā par to, ka elki ir bezvērtīgi – salīdzinot ar dzīvo Dievu.

Raksti pamāca Izraēla tautu, ka tai nevajadzētu pieņemt pagānu elkdievības un to pielūgšanas veidus. Tie izgreba elkus no kokiem, kurus bija nocirtuši. Tātad, līdz brīdim, kad Ziemassvētku eglīte netiek paaugstināta tik ļoti, ka kļūst par elku vai traucēkli Tā Kunga slavēšanā, tās lietošana nav nepareiza. Tomēr daudzi cilvēki izvēlas lietot mūžzaļo koku kā atgādinājumu par mūžīgo dzīvību, ko sagādājis Jēzus Kristus visiem, kas Viņu pieņem par savu Kungu un Glābēju.

Jēzus piedzima 25. decembrī

Šis ir vēl viens jautājums, kurš nereti aizsāk karstas diskusijas, lai gan tādai argumentēšanai nav nekāda pamata. Patiesība ir tāda, ka mēs nezinām precīzi, kurā laikā Jēzus piedzima. Daudzi pieņem, ka šis datums tika izvēlēts, lai tas sakristu vai aizvietotu pagānu svētku brīvdienas, tomēr neeksistē pierādījumi, kas to varētu atspēkot. Pirmā atsauksme uz 25. decembri kā Kristus dzimšanas dienu nāk no trešā gadsimta agrīnā posma, kad tā laika vēsturnieki aprakstīja ar Kristus dzīvi saistītos notikumus.

Pastāv pieņēmums, ka nav iespējams, ka tradīcijā pieņemtais datums ir iespējams, jo nakts vidū ziemas laikā gani nebūtu atradušies laukā. Decembra nakts vidējā temperatūra Jeruzalemē svārstās no 1 līdz 4 grādiem. Ja mēs varam vadīties pēc šiem rādītājiem, tad ganiem šāda temperatūra nesagādātu problēmas. Ļoti iespējams, ka temperatūra tajā naktī bija virs vidējās, tāpēc šis arguments nav pietiekošs.

Vēl kāds sarežģītāks arguments ir ticis vērsts pret tradicionālo datumu. Tā kā Caharija (Jāņa Kristītāja tēvs) bija no Abijas (Lūk. 1:5) cilts, tiek pieņemts, ka mēs varam noteikt, kad viņš būtu kalpojis Templī. Tad tiek pieņemts, ka Elizabete kļuva grūta uzreiz pēc tam, kad Caharija atgriezās mājās no Jeruzalemes. Mēs zinām, ka Elizabete bija sestajā grūtniecības mēnesī, kad Gabriēls informēja Mariju par aicinājumu, kāds viņu piemeklējis (Lūk. 1:36). Tomēr mēs nezinām vai Marija kļuva grūta uzreiz pēc šīs tikšanās, un nezinām vai viņas grūtniecība ilga tieši 40 nedēļas. Tāpēc ir pārāk daudz nezināmo, lai izdarītu precīzus pieņēmumus un teiktu, ka Jēzus ir dzimis 25. decembrī vai kādā citā noteiktā dienā.

ziemassvetki_2

Mums nevajadzētu svinēt Kristus dzimšanas dienu

Daži cilvēki ir teikuši, ka kristiešiem nepienāktos svinēt Kristus dzimšanas svētkus, jo sākotnēji tie bijuši pagānu svētki. Citi saka, ka to nevajadzētu svinēt tamdēļ, ka tas nav pavēlēts Bībelē. Galu galā, pēdējā vakarēdiena laikā Jēzus pamācīja savus sekotājus pieminēt Viņa nāvi, bet nekur visā Bībelē neatrodam pavēli svinēt Viņa piedzimšanu. Kristus dzimšanas svētki ir laiks, kad kristieši svin un atceras Jēzus Kristus ienākšanu pasaulē, lai glābtu grēciniekus. Mēs neuzstājam, ka 25. decembris ir datums, kurā Jēzus piedzima, bet tas nemazina to, cik svarīgi ir atcerēties Jēzu un to, ko Viņš priekš mums izdarīja. Lai gan mums nav pavēlēts svinēt Kristus dzimšanu, mēs šiem svētkiem līdzīgu svinēšanu tomēr atrodam arī Bībelē. Eņģeļi un gani slavēja Dievu par to, ka Viņš sūtīja savu Dēlu pasaulē. Kristiešiem noteikti ir atļauts to darīt, un ik dienas mums vajadzētu pateikties Dievam par to, ka Kristus ienāca šajā pasaulē.

Vairāki līdzīgi atgadījumi ir sastopami visā Bībelē, kā, piemēram, 12 akmeņi Jozua grāmatas 4:5-7, kas kalpoja “par piemiņu Israēla bērniem uz mūžīgiem laikiem.” Par nožēlu, Izraēls aizmirsa, ko Dievs bija darījis, un pieņēma pasaulīgus ceļus. Tas ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc kristiešiem vajadzētu svinēt Kristus dzimšanas svētkus – lai mēs nekad neaizmirstu, ko Dievs ir darījis priekš mums.

Tomēr tieši to mēs redzam mūsdienu pasaulē. Anglija gandrīz ir zaudējusi savu Kristīgo mantojumu un Amerika strauji dodas tajā virzienā. Vairākumam šajās nācijās dzīvojošo nav nekādas izpratnes par to, ko Dieva Vārds māca. Diemžēl līdzīga situācija ir arī Latvijā. Kā rezultātā – “vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd” (1. Kor. 1:18).

Mums ir svarīgi apzināties, ka Dieva Vārds ir saistošs un spēcīgs arī mūsdienās, un jābūt iedrošinātiem neiziet uz kompromisu, bet sludināt patiesību neticīgajā pasaulē.

Svētības un prieka pārpilnus Kristus dzimšanas svētkus!