Ar kādām ekspektācijām tu iesāki mūsu laulības dzīvi?

Aigars: To, ko es biju redzējis no saviem vecākiem, es negribēju tādu laulību. Bet tai pašā laikā tad, kad es tevi apprecēju, man pat nebija vēl 20, un es īsti nesapratu, kādā avantūrā esmu iekūlies. Tai brīdī, pirmajā mirklī, kad es gribēju tevi apprecēt, tas bija, lai es tevi noturētu, bet tad, kad mēs bijām apprecējušies, sapratu, ka es neesmu varbūt tam vēl gatavs.
Un mēs sākām kopēju dzīvi.

Mēs sākām dzīvot pie maniem vecākiem, manā istabā. Un mēs sākām veidot tos mūsu pirmos pamatus. Kā mēs mācējām…

Baiba: Tā mana lielākā kļūda bija… Tad, kad mēs sastrīdējāmies, mums vajadzēja jau no pirmās dienas atrunāt un izrunāt, kā mēs atrisināsim konfliktus. Bet mēs bijām jauni, un mums nebija pareiza piemēra, pareiza dzīves vai ģimenes piemēra. Mēs to mācījāmies abi kopā.

Kā tev šķiet – kas bija tā nevēlamā bagāža, kuru mēs ienesām laulībā?

Aigars: No manas puses tie noteikti bija nepareizie draugi, kuri mani ievilināja nepareizās lietās, nepareizajā darbā. Arī grēks, kas lēnām, lēnām sāka mani pārņemt, kuru es turēju noslēpumā. Tās kļūdas, kas izdarītas laulībā, ir tikai un vienīgi manas kļūdas.

Baiba: Atceries, es tev skatījos acīs un es no visas sirds lūdzu tev piedošanu par katru nepareizi izdarītu izvēli vai vārdu, vai rīcību, kas arī tevi sāpināja tad, kad es centos no tevis attālināties. Jā, es tev palūdzu tajā reizē piedošanu, bet vai atceries, ko tu man teici?

Aigars: Tev nav jāprasa piedošana man. Man ir jālūdz piedošana tev. Un es to pateicu. Tu neticēji tam, ko es tev pateicu, jo cilvēki tev to bija gadiem teikuši, bet tu nespēji noticēt, ka tas ir iespējams. 

Baiba: Jā, tas bija tāds šokējošs mirklis.

Aigars: Meli, tas ir mazākais. Pornogrāfijas atkarība, tas viss ir mazākais. Tās ilgstošās atkarības, kas ir bijušas manā dzīvē no tā visa, tas ir bijis tas iemesls, kāpēc mēs nebijām tik tuvi laulībā.

Tad es pateicu tev, ka viss cauri, es gribu dzīvot savu dzīvi, es esmu izdarījis savu izvēli, un es biju gatavs atstāt tevi, meitu, namu.

Man neinteresēja tajā laikā nekādas finanses, nekas, jo es biju akls. Akls, kas sekoja līdzi grēkam un biju gatavs nodot visu. Cieti dēļ tā tu, meitiņa, mūsu vecāki, līdzcilvēki. Tas viss pēc dažiem mēnešiem pārvērtās totālā murgā. Tas viss, ko es biju iecerējis, viss sabruka kā kāršu namiņš.

Baiba: Un es sapratu, ka fiziskām acīm raugoties, tur vairs neko nevar izdarīt. No savas puses mēs bijām izdarījuši visu, ko mēs varējām. Atceros reizi, kad es gulēju uz grīdas totālā spēku izsīkumā un saucu uz Debesīm: “Mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis!?” Un es atceros to brīdi, ka tajā vakarā no Dieva saņēmu tik skaidri un nepārprotami – Dzīvo tā, it kā tev jau viss būtu! It kā tev jau būtu perfekta laulība.

Neskatījos uz to, ko es redzēju, bet es gāju uz savu sapni. To, ko Dievs mums bija iedevis, par mūsu laulību, par to, ko mēs abi ticējām. 

Aigars: Gribās teikt, ka 99% cilvēku neatgriežas. Es ticu, ka tā bija tava lūgšana, jo tajā laikā es absolūti nelūdzu par to. Es lūdzu pilnīgi pretējo – to, ko es tev teicu, stāstīju, par to, ka es redzu, ka mums katram savs ceļš jāiet. Bet tava lūgšana, līdzcilvēku lūgšana, draudzes lūgšana, kur tu iesaistīji arī draudzi, tā pavērsa visu to ceļu atpakaļ. Jo visu to, ko es biju iedomājies, viss sabruka… Sabruka tik ātri, ka es to nebiju gaidījis.

Un tajā brīdī es sapratu – vai nu šobrīd, vai nekad. Un kā pazudušais dēls pie vecākiem, es atnācu mājās tai vakarā. Lūdzu piedošanu tev un meitai. Un pēc dažām dienām es izgāju draudzes priekšā. Es lūdzu. Lūdzu arī, lai mācītājs par mani aizlūdz. Viņš zināja mūsu situāciju, viņš aizlūdza un teica: “Vairāk tādas iespējas tev nebūs!”

Man prieks ir par to izvēli, ko es izdarīju!

Baiba: Ja godīgi, es neatceros neko sliktu. Tas viss ir piedots, tas viss ir pārklāts, tas viss ir aizvērts, un Dievs to visu ir vērsis par labu. Un teikšu godīgi, ka tā nebiju es, bet Viņa spēks, Viņa augšāmcelšanās spēks manī. Un tas ir bijis arī tevī, un tas ir mūsu laulībā. Un tur, kur cilvēkam nekas nav iespējams, un, ja mēs būtu pasaulē, mēs to nekad arī nepiedzīvotu, bet Viņa augšāmcelšanās spēks mūsu laulību ir darījis dzīvu. Un par svētību mums pašiem. Un daudziem, kas ir mums apkārt.

Aigars: Āmen.