Gribu dalīties ar jums par to, kā Dievs darbojās manā dzīvē un, cik brīnišķīgs ir Viņa dziedinošais spēks.
Pirms kāda laika man sāka parādīties simptomi – sāpēs locītavās. Parādījās apļveida gredzena izsitumi visā ķermenī. Bija ļoti spēcīga tūska gan locītavās, gan uz sejas. Es devos pie ģimenes ārstes – pēc viena antibiotiku kursa sekoja nākamais. Bet labāk man nepalika. Gluži otrādi – paliku arvien vājāka, simptomi tikai pieauga. Rīti un naktis bija ļoti grūtas, jo sāpes bija agoniskas. Praktiski nekas nespēja tās remdēt vai mazināt iekaisumus.
Izmisums pieauga, jo vēlējos rast atbildes. Kad lūdzu Debesu Tēvu, man šķita, ka es Viņu vairs nedzirdu, jo sāpes ņēma virsroku.
Pēc ārstes ieteikuma, nodevu vēl pēdējās analīzes. Pēc kāda laika saņemtie rezultāti uzrādīja sarkano vilkēdi jeb lupas slimību. Speciālisti teica, ka slimība ir neārstējama, bet ar stipriem medikamentiem var “apspiest” jeb nomākt simptomus. Kā jau ārstiem pienākas, viņi mani brīdināja par visiem iespējamajiem scenārijiem. Sarkanā vilkēde ir hroniska autoimūna iekaisuma slimība, kas skar jebkuru orgānu: nieres, ādu, locītavas, plaušas, nervu sistēmu un sirdi, kā arī citus orgānus. Lēnām orgānu šūnas tiek bojātas un atmirst.
Saprotot šīs slimības nopietnību un redzot savus simptomus, sajutos kā dziļā bezdibenī. Man likās, ka mani ir pārņēmusi tumsa, un no šī bezdibeņa vairs nav izejas. Manī auga trauksme, biju viegli aizkaitināma, jo ar katru dienu mana dzīves kvalitāte pasliktinājās. Visgrūtākajā brīdī es vairs nebiju spējīga strādāt, tikties ar cilvēkiem, jo mans izskats biedētu cilvēkus.
Mājās mums bieži skan slavas dziesmas Dievam. Bet es tās sāku atskaņot visu laiku, dziedot līdzi un slavējot Dievu.
Sāku vairāk gremdēties Dieva Vārdā. Bet prātā tik un tā tika izcīnīta liela cīņa. Kāpēc tas viss notiek ar mani? Ko nepareizu esmu izdarījusi? Vai tiešām Dievs pieļaus, ka man sāp?
Bija viena liktenīgā nakts, kad sāpes bija tik stipras, ka es raudāju un kliedzu uz Dievu, ka gribu mirt, ja šāda izskatās mana turpmākā dzīve. Es Viņam teicu: “Ja Tev ir plāns manai dzīvei un es vēl varu ko paveikt un darīt Tavai Valstībai un Godam, tad, lūdzu, dod man žēlastību izrauties no šī visa!
Nākamajā dienā pieceļoties, es sajutu jaunu spēku. Es sev teicu: “Man nesāp. Es varu piecelties. Es varu apkopt sevi. Man ir spēks paveikt darbus. Es esmu dziedināta Jēzus brūcēs. Jēzus ir visu piepildījis pie Krusta, un caur Viņa augšāmcelšanos man pieder dzīvība.”
Es staigāju un runāju Dzīvo Dieva Vārdu uz saviem orgāniem, locītavām un prātu. Vairāku turpmāko mēnešu garumā simptomi mazinājās, mazinājās un mazinājās…
Uz pārbaudēm man ir jādodas regulāri, bet nu man ir analīzes, kas apstiprina, ka manā organismā vairs nav ne miņas no šīs sarkanās vilkēdes. Es esmu dziedināta! Tas ir Dieva brīnums! Viņš ir mans Dziedinātājs, kas Savā žēlastībā piešķīra man ticības dāvanu uzvarēt! Bet Viņam bija vajadzīga mana rīcība un nesamierināšanās ar apstākļiem. Tāpēc, dārgais draugs, nesamierinies ar tumsu un tici, ka caur Kristus augšāmcelšanos Tev pieder dzīvība, lai Tu paustu Dieva Varenos darbus un kalpotu Viņam!
Oļesja
