Liecība par Mirdzu Ceplīti
Pateicība Tēvam par māsas Mirdzas apsardzību un dziedināšanu.
Svētdien, dievkalpojuma laikā, mēs uzzinājām, ka Mirdza ir aizvesta uz slimnīcu un, tūlīt visi kopā lūdzām par viņu Dievu. Viņa tika aizvesta ar ātro palīdzību, ar pēkšņu sirds vājumu, daļējiem runas un apziņas traucējumiem un nespēju nostāvēt. Pazīmes, kā sākotnēji apstiprināja mediķi, liecināja par insultu. Viņi teica, ka stāvoklis ir nopietns un neprognozējams.
Taču Dievs ir uzticams! Jau pirmdienā, apciemojot Mirdziņu slimnīcā, viņai bija pārgājušas lielās galvassāpes, atjaunojušās runas spējas un arī rokas nejūtīgums aizgājis. Kā mediķi teica: “Insults, kura pazīmes vēl vakar bija tik acīmredzamas, bija atkāpies!”
Dievs pasargāja, dziedināja un atjaunoja savu bērnu! Bez tam, Debesu Tēvs bija parūpējies, lai Viņa meitiņa nonāktu visklusākajā un sakoptākajā slimnīcas palātā ar jaukām un atsaucīgām māsiņām.
Kopīgi pielūdzot Dievu, kad no sirds pateicāmies par Viņa apsardzību, mīlestību un žēlastību, es paskatījos uz Mirdziņu un man gribējās smaidīt – pat šeit, slimnīcā, viņa nezaudēja savu īpašo šarmu – sakopta frizūra, skaists gredzentiņš pirkstā un pavasarīgs mazo narcišu podiņš uz mazā skapīša…
Paldies, Tev Tēvs, Tu esi Brīnišķīgs!
Olita