Šo ribu, ko Viņš no cilvēka bija ņēmis, Dievs Tas Kungs izveidoja par sievu un pieveda to pie cilvēka. Tad cilvēks sacīja: “Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas! Un viņa sauksies par sievu, jo tā ir no vīra ņemta. Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” (1.Mozus 2:22-24)
Pamatojoties uz šo Rakstu vietu, redzam, ka primārā, patiesas ģimenes definīcija ir “vīrietis un sieviete savienoti laulībā ar vai bez bērniem.”
Bērni papildina ģimeni, bet viņi nav ģimene. Ģimeni veido vīrs un sieva. Diviem cilvēkiem stājoties laulībā, tie kļūst par ģimeni.
Kāda nesen veikta aptauja parādīja, ka mūsdienu cilvēks nespēj atrasties laulībā, jo kļuvis – egoistisks, emocionāli nejūtīgs, uzņemas nevajadzīgas finansiālas saistības, kas laulībā ienes rūpes un īgnumu, un atņem spēju mīlēt arī seksuāli. Liels traucējošais faktors ģimenes laimei ir arī – nesasniedzamās prasības, ko izvirza mediji.
Lai gan varam piekrist, ka daudzas no šīm lietām tiešām uzbrūk arī mūsu laulībai, mēs zinām, ka mums ir dots VISS, lai uzvarētu šos dzīves šķēršļus, jo esam radīti mīlestībai un attiecībām ar Dievu, kurš mūs ir radījis pēc sava tēla un līdzības. Līdz ar to mēs spējam uzvarēt savu egoismu un rast piepildījumu Dievā, nedzenoties pēc ārējiem zvārguļiem. Mēs spējam atdot visas rūpes un raizes Dieva rokās un nenest mājās depresijas un izmisuma pilnu atmosfēru. Mēs esam radīti attiecībām.
Nav jāizliekas, ka laulība ir rozēm kaisīts ceļš – viegls, komfortabls un ērts, jo tā nav patiesība. Tomēr tu jau zini, ka nekas vērtīgs un īpašs neatnāk vienkārši tāpat. Lai dzīvotu tādā laulībā, kādā tu vēlies, ir jāatloka piedurknes un jāstrādā.
Lai cik šokējoši tas neskanētu, katrs laulātais ir izgājis cauri laikam, kad vēlējies izmukt no šīm attiecībām. Kāpēc? Jo mēs esam cilvēki. Bet uz pasaules nav neviena cilvēka, kurš mums varētu iedot to visu, ko mēs tik ļoti vēlamies un, kas mums ir nepieciešams.
Laulība ir darbs, bet tas ir pats labākais darbs ar lielāko atalgojumu, kādu jelkad tu būsi saņēmis, ja vien neslinkosi. Minēšu iemeslus, kāpēc:
1. Laulība nav tikai tāpēc, lai darītu mūs laimīgākus, bet gan, lai darītu mūs labākus
Ja dosimies laulībā, domājot, ka tā paredzēta, lai darītu mani laimīgu, mēs vilsimies… Vilsimies katru reizi… Uz zemes nav cilvēka, kurš varētu mums dot šo pilnīgo laimi, vienkārši tādēļ, ka Dievs nevienam šādu uzdevumu nav piešķīris. To spēj vienīgi pats Dievs.
Patiesa laulība nav tādēļ, lai mēs būtu laimīgi un piepildīti visu atlikušo dzīvi. Tā ir tādēļ, lai mēs kļūtu labāki. Bet tikai tad, ja nepadosimies un paliksim uzticīgi tam, ko solījām pie altāra viens otram, mēs piedzīvosim iespēju – augt visa mūža garumā – kļūstot pašaizliedzīgākiem, piedodošākiem. Mums pieaugs spēja mīlēt ar beznosacījuma mīlestību – cilvēku, kurš nav pilnīgs. Spēja redzēt viņa kļūdas, bet vienalga mīlēt.
Dažreiz vēl grūtāk ir pieņemt, ka mūs tā kāds mīl, jo mēs zinām, ka neesam pilnīgi.
Nav lielākas mīlestības par beznosacījuma mīlestību. Un, vai tas nav brīnišķīgi, ka neatkarīgi no mūsu pagātnes vai ģimenes, no kuras nākam, Debesu Tēvs mūs mīl ar šādu mīlestību nepārtraukti?
Galu galā laulība nav par “MANI”, bet gan par “MUMS”.
Laulība nozīmē – tā vietā lai celtu sevi, mācīties celt otru. Tā vietā, lai iepriecinātu tikai sevi, iepriecināt otru. Jo tieši tāds ir tas veids, kā kļūstam par labākiem cilvēkiem, labākiem vīriem un sievām. Un vai nav ironiski, ka tad, kad kļūstam labāki, mēs kļūstam arī laimīgāki?
2. Laulība ir sinonīms vārdam – saistības, un stāties saistībās ir izvēle
Kāds teicis, ka “Patiesa mīlestība instinktīvi vēlas pastāvību”. Šajā frāzē ir tik daudz patiesības, jo mēs visi esam radīti mīlestībai dzīves garumā. Mūsos ir dziļa ilgošanās būt mīlētiem visu mūžu. Bet sekojot tikai jūtām dodoties laulībā, mēs tāpat, sekojot jūtām, varam doties no tās ārā.
Cik ātri tu iemīlies, tikpat ātri tu vari pazaudēt šīs iemīlēšanās sajūtas. Jo sajūtas nāk un iet, un plikas sajūtas ir pats sliktākais pamats, uz kura būvēt laulību. Mums jāizvēlas palikt laulībā, jo mēs zinām, ka jūtas var būt svārstīgas, bet ticība ne. Emocijas var mūs pievilt, bet mūsu pieņemtie lēmumi ir mūsu ziņā. Tādēļ katru rītu pamostoties blakus savam vīram vai sievai mums jāizdara izvēle – mīlēt, uzticēties, piedot un palikt.
Sekot sirdij ir vienkāršāk par vienkāršu, bet drosmi prasa – vadīt savu sirdi, emocijas un domas.
3. Laulība liek uzņemties atbildību par paša izdarītiem lēmumiem
Laulībā es esmu spiests aci pret aci saskarties ar paša pieņemtajiem lēmumiem pagātnē – paša izdarīto izvēli attiecībā par dzīves drauga izvēli, pašam sevī veidotajām attieksmēm, atbildes reakcijām un uzvedību pret dzīves draugu.
Bieži mēs pieņemam lēmumus, taču neuzņemamies atbildību par sekām. Laulībā mums ik brīdi blakus ir kāds cilvēks, kurš atgādina par mūsu izdarītajiem lēmumiem un izvēlēm. Laulībā manas izvēles vairs neietekmē tikai mani, bet visu ģimeni. Pārāk bieži mūsdienu cilvēks vairs neuzņemas atbildību par saviem lēmumiem, un viņš bēg no laulības, kas palīdz saskatīt un sajust, ka mūsu izvēles ietekmē mūsu vistuvākos.
4. Laulība, kurā abi strādā tās labā, atnes lielākās svētības, kādas cilvēks vispār var iedomāties
Laulība ir brīnišķa Dieva dāvana, bet pirms tajā ieejam, mums jāatbild sev uz jautājumiem: Kas es esmu? Kur es eju? No kurienes es nāku, un kurās sfērās man ir nepieciešama dziedināšana.
Dažreiz cilvēki dodas laulībā, līdzi ņemot lielu bagāžu ar sāpēm un rūgtumu, cerot, ka otra rokās tās sadzīs, bet attiecības ar kādu tev tuvu cilvēku nespēs dziedināt tavas rētas. Tikai esot ar Jēzu mēs to varam. Pazīt sevi – ir pirmais solis, lai zinātu, kas mums vajadzīgs attiecībās. Attiecības var būt brīnišķīgas, bet ir svarīgi, lai pats ieraudzītu, kas esi, kurp ej, un kurš var pievienoties tavam gājienam.
Ja laulībā ejam ar patiesu vēlmi – dot otram mīlestību un kalpot, mēs piedzīvojam šo pilnīgo, krāšņo laulības buķeti. Jo nav lielāka prieka – kā dot un saņemt mīlestību no pāri plūstoša trauka, bet skumji ir diedelēt mīlestību tam, kuram pašam tās trūkst.
Nav labākas sajūtas – kā būt mīlētam par to, kas esi, nevis par to, ko tu “liec uz galda”. Mums ir jāizvēlas tāda laulība, jo pat cerība par šādu mīlestību ir tā vērta, lai par to cīnītos katru mīļu dienu.
5. Laulība ir daudz lielāka par tevi pašu
Tu jau noteikti esi sapratis, ka laulība nav tikai par tevi. Tā ir daudz lielāka kā tu un tavs dzīves draugs. Laulībā tev ir tik daudz iespēju mācīties par dzīvi, mīlestību un Dievu. Tas nav bez iemesla, ka Kristus salīdzina Savu mīlestību uz cilvēkiem ar laulību. Jo laulībā mēs gūstam mazu priekštatu par Mīlestību, kura ir daudz lielāka par mums.
Mūsu mīlestība vienam pret otru atspoguļo visu cilvēku vajadzību un ilgas pēc mīlestības, patiesām saistībām un KĀDU, kurš ir daudz lielāks par mums pašiem. Ģimenē mēs tikai nedaudz spējam ieraudzīt šo Kristus beznosacījuma mīlestību uz mums, mīlot savu dzīves draugu vai savus bērnus.
Mūsu laulība ir lielāka par mums pašiem, jo tā ietekmē cilvēkus mums apkārt. Daudzu cilvēku dzīves tiek ietekmētas no mūsu izvēles doties laulībā un vēlāk pieņemtiem lēmumiem – protams, visvairāk tiek ietekmētas mūsu bērnu dzīves, bet arī radi, paziņas un draugi.
Iespējams, jūsu bērniem jūsu laulības attiecības ir vienīgais definējums vārdam – mīlestība. Mums jābūt pārliecinātiem, ka viņi saņem pareizo tulkojumu. Ne tikai mēs, laulātie, esam tā vērti, lai baudītu skaistu laulību. Mēs esam parādā saviem bērniem – jo veids, kā mēs mīlam un pieņemam mīlestību, ietekmē nākamās paaudzes.
- Laulība ir skaista. Laulība ir svēta. Un laulība ir tā vērta.
- Tas ir iemesls, kāpēc, lai kādi apstākļi nāktu tavā ceļā, lai kādām cīņām tu ietu cauri – tev ir jāizvēlas uzvarēt, pastāvēt un palikt laulībā.
- Ja vien ir kāda mazākā cerība – tev ir jāizvēlas palikt savā laulībā.
- Mums ir jātic, ka mēs varam būt paaudze, kuru bērni redz patiesu mīlestību, patiesas vērtības un iemācīs to nākamajām paaudzēm.
Raksta autors: Debra Fileta
Pieprasīta laulību konsultante, vairāku grāmatu par attiecībām autore, sieva un mamma.
