2015_berns_02

Runājot par mūsu četrus mēnešus jauno dēliņu, mēs ar vīru bieži argumentējam par to, kuram ir kārta rīkoties. Sākumā es izmantoju maigāko un ievainojamāko balss toni, sakot: “Zaķīt, Kāleba pamperis ir ļoti pilns, vai tu varētu to nomainīt?” Kad viņš, neatraujot skatu no moto žurnāla, atbild: “Man liekas, ka šoreiz ir tava kārta!” Spiediens balsī pieaug: “Mīļum, jau četrus šodien nomainīju, tagad tava kārta!” Kad vīrs, uzlicis platāko smaidu, atbild: “Mīļā, tev tas izdodas tik lieliski! Nevaru ar tevi sacensties.” Uz vīru jau skatos ar savu “nejoko, esmu pārgurusi” skatienu un pēdējo reizi mēģinu: “Nu, lūdzu!”

Pirmais gads, kad ģimenē ienāk bērniņš, ir kā vienreizēja ceļojuma uzsākšana, kas nelīdzinās nekam agrāk piedzīvotam. Izmainās ne tikai prioritātes, jūs iemācāties būt daudzfunkcionāli, iztikt ar divu stundu miegu diennaktī, pamazām iepazīstat un apjaušat sava bērna raksturu. Un kā nekad agrāk iepazīstat viens otru, spilgti saredzot savu attiecību vājos un stipros punktus. Kā mana vecmāmiņa teica: “Kad laulāto dzīvē ienāk bērniņš, viņi apjauš, cik lielas spēka rezerves un resursus Dievs ir ielicis cilvēkā.”

Dažreiz, steidzoties ar papīra salveti uzslaucīt atvemto pieniņu, iedot zāles pret klepu, samainīt autiņus vai nomierināt raudas, es jūtos izgāzusies, jo nevaru saprast, kas manam bērnam kaiš un ko viņš vēlas. Dažreiz man liekas, ka savu bērnu neizjūtu – vai tiešām šis kliedzošais, puņķainais, neapmierinātais mazulis ir manējais? Vēl pirms laiciņa viņš mierīgi spēlējās ar savām rociņām, skaļi runājot savā piemīlīgajā bēbīšu balstiņā. Vai kāds gadījumā nesamainīja manu mazuli?

Kādu dienu, turot rokās Kālebu, mani aizskāra kāda spēcīga doma ­ gandrīz visas mātes šādi ir turējušas rokās savus bērnus. Marija turēja Jēzu, Mozu turēja viņa mātes rokas. Dāvidu un citus lielos Dieva vīrus, kuriem bija augsts aicinājums no Tā Kunga, arī … Tad ieraudzīju Hitleru, kuru arī bija turējušas viņa mātes rokas. Pagaidiet! Hitlers, tas ļaunais, bezsirdīgais cilvēks, kas pasaulē izraisīja tik daudz sāpju un ciešanu? Jā, pat viņš savas mātes rokās reiz bija tikai nevainīgs, piemīlīgs mazulis.

Tajā brīdī sapratu, cik lielu atbildību Dievs ir uzticējis mums abiem ar vīru. Katrs cilvēks, labs vai ļauns, reiz bija smaidīgs, niķīgs un bezpalīdzīgs mazulis savas mātes rokās. Es paskatījos uz dēlu un lūdzu: “Palīdzi viņu izaudzināt Tavam godam, lai Viņš mīlētu Tevi ar visu savu būtību.”

Atbildība ir uz vecāku pleciem un tā tam jābūt. Mēs nedrīkstam to atdot skolai, svētdienas skolai, televizoram, vecvecākiem vai apstākļiem. Mums ir jāaudzina savi bērni. Ar mīlestību jāliek viņu sirdīs labas lietas, lai kādu dienu Dievs tās aizskartu un viņi būtu gatavi pilnībā sevi nodot Tam Kungam.

Mēs sagatavojam bērna sirds augsni ar savu piemēru. Es sapratu, ka svarīgākais nav ­ pilna diendusas gulēšana vai pareiza ekoloģiska pārtika. Pats svarīgākais ­ lai mans bērns nodzīvo pieredzes bagātu dzīvi un bauda skaistu mūžību pie Tā Kunga.

1. Esi klātesošs

Tavi bērni vēlas tavu klātbūtni un uzmanību – tas viņiem dod sajūtu, ka viņi mums rūp. Ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk laika pavadīt ar bērniem. Būt vecākiem ir daļa no aicinājuma. Patiesībā tas ir viens no svarīgākajiem pienākumiem tavā dzīvē. Un tu esi atbildīgs par tā izpildi. Lūdz Dievam gudrību, lai saprastu, kam dažreiz jāpasaka nē, lai pateiktu jā, laikam ar bērniem. Svarīgi, lai šis laiks ir kvalitatīvs (lai tev pietiktu enerģija), tāpēc dažreiz jāsaka nē sporta zālei, lai tā vietā aizvestu bērnus uz rotaļu laukumu. Tev jābūt atvērtam runāties, uzklausīt, palīdzēt, apmeklēt viņu pasākumus un regulāri uzslavēt par paveikto. Tavi bērni alkst tavu klātbūtni. Neviena rotaļlieta nespēj piepildīt vai aizvietot šo trūkumu viņu dzīvē.

2. Izrādi savu mīlestību un lepnumu

Veido mīlestības pilnu atmosfēru. Mīlestība ceļ, iedrošina, tic par labāko. Ir “nabadzīgas domāšanas” audzināšanas veidi – “mums nav naudas, mēs nevaram, mēs nekad nespēsim. Tavs zīmējums ne ar ko neatšķiras no pārējo. Tu dabūji tikai otro vietu. Mēs nevaram atļauties ģitāru, tāpēc to nemācīsies…” Bērni, kas auguši mīlestības un ticības atmosfērā ļoti atšķiras. Viņi ir pārliecināti par sevi. Pat tad, ja apstākļi saka ­ nē, viņos būs ticība, drošība un augsta pašapziņa.

4. Pareizi standarti un vērtības

Lēmumus, kurus bērni pieņem šodien ietekmēs visu viņu dzīvi. Tev jāzina, kas notiek pasaulē, mūsdienu kultūrā. Ar kādu morāli, standartiem un izaicinājumiem tavs bērns ikdienā saskaras. Lūdz gudrību kā bērnam iemācīt bibliskus standartus un vērtības. Atklāti runā par seksu, narkotikām, pornogrāfiju, azartspēlēm, jo viņi tāpat ļoti ātri saskarsies ar šo informāciju, tāpēc svarīgi, lai bērni zinātu, kā uz to reaģēt. Bērni ir jāinformē par degradējošo ietekmi ar aktuāliem piemēriem. Vecākiem ir jādzīvo līdzi laikam un jāspēj orientēties mūsdienu aktualitātēs, lai piedāvātu brīnišķīgas alternatīvas – mūziku, filmas, raidījumus, draudzes pasākumus utt. Iedrošini, lai viņi sevi nodod Dievam un saglabā savu ķermeni šķīstu līdz laulībai. Lai viņi atjauno savu prātu ar Vārdu un novēršas no netiklām, samaitātām runām. Esi informēts ko tavi bērni skatās televīzijā, ko spēlē un dara internetā. Ja bērns skatās filmu, apsēdies blakus un pēc tam pārrunā. Velns nāks, lai zagtu, diemžēl daudzi vecāki atdod savu autoritāti un svaidījumu tieši viņam.

4. Konsekventi disciplinē

Ja robežas un kārtība ģimenē ir bērnam skaidra un laikam ejot un apstākļiem mainoties, tu no tām neatkāpies, tad tavs bērns izaugs par atbildīgu cilvēku.

Pareiza disciplīna prasa daudz enerģijas un nodošanos – daudz vieglāk ir izmantot mūsdienu modeli – pašplūsmu, kas pretiniekam ir izdevīgi. Jo bērni pārstāj cienīt vecākus un uzspļauj atbildībai un standartiem.

Atceries, ja no mazām dienām mācīsi un trenēsi savu bērnu, viņš neatkāpsies no šī ceļa liels izaudzis. Nospraud un skaidri izskaidro bērnam noteikumus – par mājas darba pildīšanu, pienākumiem, runāt vienmēr patiesību, attiekties savā starpā ar cieņu utt.

Kad bērns to neievēro vai pārkāpj, ir jāseko pārkāpuma sekām. Bērnam ir jāiemāca, ka katrai rīcībai ir sekas – un ar savu rīcību viņš izvēlas, kādas tās būs. Kad tu disciplinē bērnu, nedari to dusmās. Lai viņš saprot, ka tu nevēlies sodīt, bet vienošanās ir jāpilda.

5. Kvalitatīva komunikācija

Pareiza komunikācija ­ mīlestības valoda. Padari par paradumu – ieklausīties bērna teiktajā, viņa domās un raizēs. Kad esi izdarījis kļūdu, atvainojies. Tev var likties, ka viņi to neievēro, taču tā viņi mācās pareizu attiecību modeli.

Ja bērna izteiktās domas nesaskan ar tavējām, neliec viņam tās paturēt pie sevis, bet centies izprast, kāpēc viņš uzskata tieši tā. Mierīgi paskaidro, kāpēc tu uzskati savādāk. Ļaujot bērnam izteikt savas domas un uzskatus, tu iegūsi viņa uzticību, un viņš izaugs par pārliecinātu personību.

6. Mīli savu laulāto draugu

Regulāri strādā pie savas laulības. Ieguldies tajā – romantiski izbraucieni, kopējas pusdienas, randiņi. Mīlestības pilna laulība rada drošu un cerību pilnu atmosfēru bērniem. Ja esi vientuļā māmiņa, izveido draudzību ar dedzīgiem cilvēkiem no draudzes, kuriem arī ir bērni un kas ar prieku tevi atbalstīs audzināšanas jautājumos. Tas noteikti ienesīs jaunas dvesmas tava bērna dzīvē.

7. Labākās lietas dzīvē nav lietas

Pareizas ģimenes prioritātes palīdz pieņemt veselīgus lēmumus arī finansiālajos jautājumos. Seko ģimenes budžetam, lai patērētu mazāk, kā tu nopelni, Izvairies no parādiem un regulāri dod desmito.

8. Seko ģimenes garīgajai attīstībai

Tavs svarīgākais pienākums bērnu dzīvē – vest viņus tuvāk Kristum. Kā? Ar savas dzīves piemēru. Vecākiem ar savu dzīvi ir jāparāda, kāds ir Jēzus. Regulāri lLūdzat par un ar bērniem ģimenē. Runājieties par Dievu, darot parastos ikdienas darbiņus. Kopīgi kā ģimene uz lapas sarakstiet, par ko jūs visi ticat, kas ir jūsu stiprās jomas un pie kā jums jāpiestrādā. Un pāri visam pateicieties viens par otru.