Talibi ir pārņēmuši varu Afganistānā, un viņu galvenais mērķis atkal ir – kristieši. Taču šis stāsts ir nozīmīgāks, nekā sākotnēji var šķist.
Talibu atgriešanās bija nenovēršama. Pēc ASV un starptautisko spēku cīņas divdesmit gadu garumā, kā arī ieguldītiem miljardiem dolāru, varēja domāt, ka afgāņu valdība (Rietumu atbalstīta) būs spējīga pastāvēt – vismaz dažus gadus. Tieši šādu solījumu ASV prezidents Baidens deva pirms dažām nedēļām, tiekot konfrontēts par situāciju Afganistānā.
Afganistānas valdība nespēja noturēties pat nedēļu. Kāpēc?
Par spīti tam, ka valstī tika ieguldīts tik daudz amerikāņu un to sabiedroto laika un naudas, atdotas tūkstošiem karavīru dzīvības, “Taliban” pārņēma valsti pilnībā bez pretestības… Kā tas varēja notikt?
Viss notika tik ātri, ka diplomāti un nevalstisko organizāciju darbinieki vēljoprojām ar lielām grūtībām cenšas izkļūt no dzīvībai bīstamās valsts. Tūkstošiem cilvēku Kabulas lidostas tuvumā jau vairākas dienas lūdzas iespēju atstāt šo valsti, jo viņi zina, kas tos sagaida, kad “Taliban” pilnībā pārņems varu. Viņi zina, ka viņu sievietes tiks sistas par burkas nenēsāšanu, bet tie, kuri pievērsušies citai ticībai – tiks noslepkavoti kopā ar savām ģimenēm. Viņu mazās meitiņas tiks piespiestas precēt vecus vīriešus, un striktākā Šaria likuma forma, kādu praktizēja Muhameds, tiks uzspiesta ikvienam dzīvam cilvēkam šajā valstī.
Šodien daudzi vaino ASV prezidentu Baidenu par karavīru atsaukšanu. Kad viņa priekštecis prezidents Donalds Tramps pavēlēja atsaukt visus karavīrus no Afganistānas, viņa militārie padomdevēji spēja viņu no tā atrunāt. Baidena pirmais lielais ārlietu politiskais lēmums veicināja notikumus, kurus šodien redzam. Tomēr Afganistānas krišanai ir dziļāks iemesls…
Iespējams, tu tagad domā – labi, ja pie vainas nav prezidenta Baidena lēmums atsaukt kareivjus, tad ir problēma ar militāro vadību Afganistānā. Taču visa vadība ir jau prom! Kā gan valsts var cīnīties ar talibiem, ja vadošajiem afgāņu militārajiem līderiem, plānotājiem, stratēģiem un kareivjiem ir piešķirts patvēruma meklētāja statuss Eiropā un Amerikā? Kas tad ir palikuši Afganistānā, lai cīnītos par savu valsti?
Tāpēc, jā, arī vadītāju trūkums valstī, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc talibi varēja tik ātri atgriezties, bet ir vēl dziļāks iemesls.
Daudzi vaino Ķīnu. Pagājušajā mēnesī Ķīna uzņēma “Taliban” līderus savā senajā pilsētā Tjaņdziņā, apliecinot savu atbalstu viņu vēlmei pārņemt varu Afganistānā. Ķīnai ir nepieciešami sabiedrotie cīņā pret musulmaņu ekstrēmistiem Siņdzjanas provincē, kurai ir kopīga robeža ar Afganistānu. Kā arī jāņem vērā Ķīnas lielie plāni ar “One Belt, One Road“ iniciatīvu, lai iegūtu pieeju visiem minerāliem un dabīgajiem resursiem Afganistānā.
Nenoliedzami, ka saņemot tik atklātu atbalstu, no tik lielas pasaules nācijas ar strauji augošu ekonomika un armiju, kā arī solījumus par lieliem ieguldījumiem un līgumiem, talibi jutās iedrošināti savam agresīvajam kara gājienam. Taču, vai vainot Ķīnu par šodien notiekošo būtu godīgi? Lai gan tas ir nozīmīgs “Taliban” atgriešanās faktors, pastāv dziļāks iemesls, kāpēc to atgriešanās bija nenovēršama.
Un īstais iemesls ir saistīts ar Islāmu. Aukstā patiesība par Afganistānu ir tā, ka rietumi, kas sūtīja simtiem tūkstošu kareivju un iztērēja miljardiem dolāru – ceļot skolas, veidojot ceļus, darbinot tirgus ekonomiku, kā arī veidojot vienlīdzību starp dzimumiem un rosinot uz demokrātisku domāšanu, nekad nepajautāja afgāņiem kādu vienkāršu jautājumu – kā varam palīdzēt kristiešiem, kuri tiek vajāti Afganistānā?
Kad rietumu atbalstītā afgāņu valdība vajāja kristiešus, atbildīgie izlikās to neredzam. Kad pēc jaundibinātajiem afgāņu likumiem, kristieši tika arestēti, sisti un nogalināti, tas lielā mērā tika ignorēts.
Kad vienkāršie afgāņi redzēja amerikāņu kareivjus, daudzi no tiem priecājās, cerot, ka beidzot viņi tiks pie savas Bībeles. Kāds tas bija pārsteigums visai pasaulei, kad ASV militārā vadība, saņēmusi pavēli no augšas, lika sadedzināt visas Bībeles, kas tika aizsūtītas, lai draudzes varētu izdalīt tās saviem cilvēkiem.
Rietumu pasaule centās uzcelt demokrātiju, radīt vienlīdzīgas iespējas sievietēm, apmācīt mūsdienīgus skolotājus, radīt darboties spējīgu ekonomiku, tajā pat laikā, pieļaujot kādas grupas vajāšanas Afganistānā. Un viņu darbs izgāzās.
Pasaules spožākie prāti izveidoja labākos plānus Afganistānai. Dārgākie konsultanti tika noalgoti pārdomātākajām iniciatīvām. Tika iesūtīti labākie kareivji, kas nekļūdīgi paveica savu darbu. Afganistānā kalpoja daži no spējīgākajiem un pašaizliedzīgākajiem varoņiem vēsturē. Daudzi no viņiem samaksāja dārgāko cenu, lai afgāņu ļaudis varētu piedzīvot labākus laikus, brīvību.
Līdzekļi netika žēloti. Starptautiskā kopiena iztērēja miljardiem dolāru. Lai uzlabotu situāciju Afganistānā, nauda nāca no visām pusēm. Bet izrādījās, ka tas, kas afgāņu tautai bija vajadzīgs visvairāk, nebija nopērkams. To nevarēja izplānot. To nevarēja izcīnīt. Afganistānu nevarēja piespiest mainīties no ārpuses.
Izmaiņas bija nepieciešamas iekšpusē. Šīs pārmaiņas varēja atnest vienīgi Evaņģēlijs. Bet Evaņģēlijs tika bloķēts.
Daudzi valdības pārstāvji šo rīcību pamatoja, ka reliģiju nedrīkst uzspiest. Šāds arguments ir viltīgs un nepatiess. Jo neviens negrasījās to darīt. Pieņemt Evaņģēlija vēsti var tikai labprātīgi. To nav iespējams uzspiest ar varu, to var tikai izvēlēties personīgi piedzīvot.
Interesanti, ka šie paši valdības pārstāvji, kuri iebilda pret reliģijas brīvības veicināšanu Afganistānā, pirms mēneša bez jebkādām problēmām Kabulas vēstniecībā mērķtiecīgi izlika varavīksnes karogus, uzspiežot agresīvo homoseksuāļu propagandu.
Afgāņu tautas sirdis nevarēja piespiest mainīties, izmainot ārējos apstākļus. Lūk, kāpēc “Taliban” atgriešanās bija nenovēršama. Evaņģēliju aizliedza vadītāji, konsultanti un citi līderi, kuriem bija kāda teikšana, jo afgāņu pagaidu valdība, kuru atbalstīja rietumi, ticēja idejām, kuras māca Korāns – idejām, kas ierobežo reliģijas brīvību, vajā kristiešus un atklāti uzbrūk tiem, kuri seko Jēzum.
2020. gadā Ķīnas draudžu apvienības misija uzsāka operāciju “Black Trumpet”, lai sagatavotu elektroniskās Bībeles afgāņiem, jo policija slēdza jebkuras iespējas šajā valstī ievest Bībeles un citus materiālus. Šī operācija tika aizliegta nevis talibu rīcības dēļ, bet vajāšanu dēļ, ko veica rietumu atbalstītā afgāņu valdība.
Patiesība, par kuru neviens nerunā: demokrātija nerada brīvību. Atvērtais tirgus un kapitālisms nespēj radīt brīvību. Labāka izglītība vai likumi par līdztiesību nerada brīvību. Visa pasaules nauda nespēj to iedot. Labākie kareivji, kas uz brīdi aizsargā, nespēj atnest brīvību, tāpat labākie plāni par brīvību, neatnes brīvību.
Brīvību iegūst tikai, atzīstot To, Kurš brīvību dod. Brīvība nevar pastāvēt, ja brīvības Devējs tiek noraidīts.
“Kur Tā Kunga Gars, tur ir brīvība.” Kā gan brīvība var pastāvēt, ja Dievs un Viņa Gars tiek atklāti aizliegts un pasludināts par nelikumīgu Afganistānā?
Pasaules cēlēji gribēja uzbūvēt brīvu un atvērtu Afganistānu, bet viņi cieta neveiksmi, jo “akmens, ko nama cēlēji atmetuši, ir kļuvis par stūra akmeni”.
“Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz dižciltīgajiem!” (Psalms 118:9)
Lūdzu, pievienojies mums šajā nedēļā, lūdzot par ticīgajiem, kuri patlaban atrodas Afganistānā, un lūdz, lai šī nācija tiek izmainīta nevis no ārpuses, bet no iekšpuses.
Avots: The real reason Taliban is back in power that no one is talking about