Manas problēmas sākās skolas laikā. Pēkšņi man uzpampa vaigs un tajā pusē galva sāka raustīties. Neiropatologs teica, ka tie ir neirotiskie tiki. Man deva zāles, bet tās nepalīdzēja. Pēc kāda laika, es vairs nespēju iet parastā skolā un mani aizsūtīja uz 3. speciālo skolu, taču veselības stāvoklis tikai pasliktinājās. Es nevarēju neko iemācīties un atcerēties, nepazinu burtus un ciparus. Sāku no visiem baidīties. Man piešķīra invaliditāti…

Reiz pēc skolas man bija tik slikti, ka teicu mammai, ka gribu pakārties un vairs uz skolu neiešu, jo man ir bail. Vecāki mani izņēma no skolas un nokārtoja mājas apmācību, taču arī tas neko nelīdzēja. Stāvoklis bija ļoti smags. Nezināju, pie kā pieķerties. Es zināju, ka mani vecāki par mani lūdz Dievu un tic.

Kādu vakaru es pati lūdzu Dievu un teicu: “Ja tu Kungs esi, tad palīdzi man!” Un tas notika – ­ Dievs man pieskārās. Pamazām mans veselības stāvoklis sāka uzlaboties. Tā kā es neko nevarēju atcerēties, Dievs man deva gudrību izrakstīt no Bībeles pantus un mācīties tos no galvas. Ar to sākās mana dziedināšana. Es sāku saprast un atcerēties gan burtus, gan arī sāku rakstīt. Dievs mani atbrīvoja arī no bailēm un dažādām citām problēmām, kas mani bija vajājušas. Tagad es esmu pilnīgi dziedināta.

Inga